• Vai skūpstoties var nopietni saslimt?

    Veselība
    Santa.lv
    Santa.lv
    17. marts, 2020
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Shutterstock
    Skūpstīties – tas taču ir tik forši! Vai tiešām tādos brīžos būtu prātā jāvirpina domas par kaitēm, ko šādā veidā var iegūt? Protams, ne, un arī infektologiem nav nekādu iebildumu pret skūpstīšanos. Un tomēr – ir lietas, par kurām labāk būt informētiem. Ne velti medicīnā pat pastāv oficiāls termins – «kissing disease» jeb skūpstu slimība.

    Starp citu, skūpstīties ir ne tikai patīkami, bet arī veselīgi, jo, izrādās, ķermenis ieslēdz veselu procesu mašinēriju – rodas patīkams satraukums, sirds sāk pukstēt straujāk, ap muti un lūpām iedarbojas lērums receptoru, turklāt procesā iesaistās ap septiņdesmit muskuļu kakla un galvas rajonā.

    Ir arī citi ieguvumi – skūpstīšanās stiprina pāra emocionālo saikni, mazina stresu, sadedzina kalorijas, uzlabo mutes veselību (siekalās ir fermenti, kas palīdz cīnīties pret mikrobiem), stiprina imūno sistēmu. Jauki, jauki… taču šis nav viss stāsts. Krietni retāk iedomājamies par slimībām, ko var iegūt šādā veidā un kas traģiskākajos gadījumos var beigties arī ļoti bēdīgi.

    Īstā skūpstu slimība

    Kaut arī skūpstu slimību sarakstā var iekļaut vairākas slimības, būtībā šis apzīmējums cēlies no vienas – pašas nopietnākās – šāda tipa kaites, un tā ir 4. tipa herpesvīrusa izraisīta infekcija, pazīstama arī kā Epstaina–Bāras vīruss. Kā stāsta infektoloģe Angelika Krūmiņa, tas ir galvenais un visnopietnākais slimības izraisītājs, kas smagākos gadījumos var tālāk rezultēties veselā simptomu kopumā – dažādās kaitēs, ko apzīmē ar nosaukumu infekciozā mononukleoze.

    «Skūpstu slimība jeb ceturtā tipa herpesvīruss izplatās ar gaisa pilieniem, tuvu kontaktu ceļā. Tas nozīmē, ka inficēšanās notiek sarunājoties, elpojot un arī – skūpstoties.

    Nosaukumu ieviesa Rietumos, jo atklājās, ka šī slimība ļoti bieži tika un joprojām tiek konstatēta pusaudžiem (visvairāk meitenēm 14–16 un puišiem 16–18 gadu vecumā), kā arī studentiem.

    Tātad skūpstu slimība lielākoties apdraud gados jaunus cilvēkus, jo pārējie savas dzīves laikā to jau ir vienā vai citā formā izslimojuši, un tāpēc pret to ir izveidojusies imunitāte,» skaidro infektoloģe. Šis vīruss ļoti viegli izplatās un ir vidē bieži sastopams. Pacientiem ar pazeminātu imunitāti, kā arī tad, ja fonā ir citas hroniskas kaites, slimība varētu izpausties arī lielākā vecumā, bet tiem, kuriem imūnsistēma ir labā formā, herpesvīrusa infekcija parasti izpaužas viegli vai vidēji smagi un nekādas lielas problēmas nerada. Retāk slimībai ir smaga gaita, pat tik smaga, ka pacientam jāārstējas slimnīcā,» stāsta ārste.

    Ja diagnosticēts Epstaina–Bāras vīruss, svarīgi noskaidrot, kas varētu būt bijis infekcijas avots. Šis nu ir tas brīdis, kad pacientam nākas ārstam uzskaitīt, kad, kur un ar ko ir skūpstījies, un mēģināt atcerēties, vai partneris tobrīd izskatījās apslimis – klepoja, šķaudīja, bija ar paaugstinātu temperatūru.

    «Izvaicājot pacientu, nereti izrādās, ka viņš tiešām bijis uz randiņu, ballītē vai kādā pasākumā un ir kontaktējis ar slimu cilvēku. Mēs to saucam par tuvo kontaktu – nav jau pat jāskūpstās, pietiks ar apskāvienu, faktiski ar jebkādu kontaktu, kur cilvēki viens otram atrodas tuvāk par metru, lai ar elpceļu sekrētu nodotu tālāk vīrusu,» skaidro daktere Krūmiņa.

    Vīruss izplatās ļoti viegli – tas pilnīgi noteikti cirkulē visās vietās, kur koncentrējas daudz cilvēku: iepirkšanās centros, teātros un kinozālēs, pārpildītos un slikti ventilētos naktsklubos, bāros un citās ballīšu vietās. «Inficēts cilvēks var izplatīt šo vīrusu, pats būdams pilnīgi pārliecināts, ka ir vesels,» uzsver infektoloģe.

    «Inkubācijas laiks parasti ir 5–15 dienas, un šajā laikā viņš var paspēt apmeklēt ne vienu vien pasākumu, kur padalās ar šo infekciju gan ar tiem, kurus sabučo, gan ar tiem, kas vienkārši ir tuvā kontaktā – apkampjas, sarunājas, tuvu sēžot. Protams, ne jau visi saslims – tas atkarīgs no tā, cik kuram stipra imunitāte. Tomēr visbiežāk agrāk vai vēlāk mēs šo infekciju saķeram un pārslimojam. Ja tā ir vieglā formā, jau pēc pāris dienām slimība ir beigusies, cilvēks, ļoti iespējams, pat nav aizgājis pie ārsta un tā arī neuzzina, ka tikko pārslimojis nelāgu, nopietnu vīrusa infekciju. Par laimi, vēlāk dzīves laikā tā vairs neatkārtojas, izņemot ļoti retus gadījumus.»

    Kā izpaužas Epstaina–Bāras vīruss VIEGLĀ formā:

    • atgādina saaukstēšanos,
    • var būt neliela temperatūra, sāp kakls,
    • rīkles, aizdegunes iekaisums,
    • pietūkuši limfmezgli,
    • izsitumi,
    • kopumā sajūta, ka esi slima un pāris dienu no skolas un darbiem jāizlaiž,
    • pēc pāris dienām pašsajūta atgriežas ierastajā normā.

    Vai esmu izslimojusi Epstaina–Bāras vīrusu?

    To vari noskaidrot, veicot visai vienkāršu asins izmeklējumu laboratorijā – vaicā par to savam ģimenes ārstam vai vērsies laboratorijā pati. Antivielu testa cena ir 7 eiro, rezultātu var uzzināt jau nākamajā dienā.

    Zini! Būtībā mute ir diezgan netīra vieta, un lielākais baktēriju zoodārzs koncentrējas uz mēles, tāpēc mēles tīrīšana ir tikpat svarīga kā zobu tīrīšana.

    Kas jāzina par infekciozo mononukleozi

    Par infekciozo mononukleozi dēvē 4. herpesvīrusa (Epstaina–Bāras vīrusu) izraisītu dažādu nelāgu simptomu kopumu, taču, ja laikus tiek meklēta speciālistu palīdzība, atveseļošanās process lielākoties ir veiksmīgs.

    Smagākos gadījumos infekciozā mononukleoze var izpausties kā:

    • meningīts (galvas smadzeņu apvalka iekaisums),
    • encefalīts (smadzeņu iekaisums),
    • nopietni plaušu bojājumi,
    • nieru bojājumi,
    • liesas bojājumi, smagākos gadījumos – liesas kapsulas plīsums,
    • nopietnas izmaiņas asinsainā.

     

    Pret mononukleozi vakcīnas pagaidām nav.

    Ar ko vēl var saslimt, bučojoties:

    1. Lūpu čūliņas.
      Krietni mazāk bīstams, tomēr nepatīkams, ir 1. un 2. tipa herpesvīruss, kas izraisa daudziem labi zināmās aukstumpumpas. «Iesaku noteikti izvairīties no tuviem kontaktiem ar cilvēku, kuram ir tā sauktā aukstumpumpa,» uzsver Angelika Krūmiņa. «Vīruss var izpausties uz lūpām, ap degunu, pie acīm. Protams, ja uzmetusies aukstumpumpa, nevienam nav liegts iziet cilvēkos, tomēr gan pašam, gan apkārtējiem jāpatur prātā, ka šāds cilvēks ir infekciozs.

      Pilnīgi noteikti nevajag skūpstīties, pat ne bučot kādu uz vaiga – vismaz nedēļas divas. Ir cilvēki, kuriem nekad šā vīrusa izpausmes nav bijušas, savukārt citiem tās parādās teju regulāri. Tas atkarīgs no imunitātes. Tomēr, ja vienam no partneriem šā veida herpesvīruss ir, visticamāk, agri vai vēlu tas parādīsies arī otram.
    2. Sifiliss.
      Būtībā tā ir seksuāli transmisīva slimība, ko iegūst seksuālu kontaktu ceļā, taču var būt arī izņēmumi. Ja sifilisa slimniekam mutē ir šīs slimības izraisītas čūlas, bet otram cilvēkam tobrīd mutē ir kādi gļotādas bojājumi (piemēram, nesen izrauts zobs), tad pastāv iespēja skūpstoties inficēties.  

      «Sifiliss ir mūžsena slimība. Mūsdienu jauniešiem varbūt šķiet, ka tā eksistē vairs tikai vecās grāmatās, tomēr sifiliss Latvijā joprojām ir aktuāla kaite,» paskaidro infektoloģe. Un piebilst, ka ar sifilisu var inficēties, arī smēķējot vienu cigareti.
    3. Veidojumi ādā, uroģenitālā trakta slimības.
      Te pie vainas var būt papilomas vīruss. Tam ir vairāki izplatības veidi – parasti to var nodot seksuāla kontakta ceļā, kā arī tuvā kontaktā āda-āda, tomēr vīruss var izplatīties arī gaisa pilienu ceļā. Līdz ar to medicīniskajā literatūrā ir aprakstīti gadījumi, kad pie vainas bijusi skūpstīšanās.

      Galvenās klīniskās izpausmes – no vieglas pakāpes līdz lieliem, sāpīgiem veidojumiem uz ādas, gļotādām. Var būt arī elpceļu iekaisums, uroģenitālā trakta slimības. Atsevišķiem papilomas vīrusu tipiem ir ļaundabīga daba, un tie var ierosināt dzemdes kakla vēzi.
    4. Periodontīts.
      Tā ir baktēriju izraisīta infekcijas slimība, kas ietekmē mīkstos un cietos audus ap zobiem. Periodontīts nav tikai padzīvojušu cilvēku problēma – tas var attīstīties pieaugušiem cilvēkiem jebkurā dzīves posmā. Ja vienam no partneriem ir slikta zobu higiēna un saslimšana ir akūtajā fāzē, viņš var šo slimību uzdāvināt savam partnerim.

      Periodontītu nevar izārstēt pavisam, to var tikai kontrolēt. «Faktiski jebkurš iekaisums mutes dobumā, lai kāds būtu tā cēlonis, ir riska faktors, jo pievelk dažādus mikrobus, vīrusus, un cilvēks kļūst par infekciju avotu pārējiem, ar ko ir ļoti tuvā kontaktā,» saka infektoloģe.

     

    Infektologa padoms:

    Ja tikko izrauts zobs, tuvāko dienu laikā nav ieteicams skūpstīties, jo nav zināms, kāda mikroflora mīt otra cilvēka mutē.

     

    Skūpstoties NEVAR inficēties ar:

    • HIV,
    • C hepatītu,
    • gonoreju,
    • hlamīdijām,
    • mikoplazmām,
    • zarnu infekcijām.

    0 komentāri

    Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

    Pievienot komentāru

    Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

    Satura mārketings

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Personības

    Vairāk

    Skaistums un mode

    Vairāk

    Bērni

    Vairāk

    Māja un dārzs

    Vairāk

    Izklaide

    Vairāk

    Labākai dzīvei

    Vairāk

    Aktuāli

    Vairāk

    Abonē