Kad sākas perimenopauze?
Perimenopauze parasti sākas sievietēm vecumā no 35 līdz 45 gadiem, bet katrai tā var sākties atšķirīgā laikā. Šo periodu raksturo pakāpeniska estrogēna un progesterona līmeņa svārstība organismā.
Tas var ilgt no dažiem mēnešiem līdz pat 8–10 gadiem.
Vidēji perimenopauze ilgst apmēram 4 līdz 6 gadus, līdz iestājas menopauze – brīdis, kad menstruācijas nav bijušas 12 mēnešus pēc kārtas.
Galvenie perimenopauzes simptomi
Perimenopauzes laikā hormonālās izmaiņas var izraisīt vairākus fiziskus un emocionālus simptomus, kas mēdz būt neparedzamim, turklāt katrai sievietei individuāli. Vienai var būt vairākas perimenopauzes pazīmes, citai tikai viena, kādai tās būs izteiktākas, citām – tik tikko jaušamas, ka pat nerada aizdomas par notiekošā patieso iemeslu. Kādi tad ir iespējamie perimenopauzes simptomi?
- Neregulārs menstruālais cikls.
- Karstuma viļņi un svīšana naktīs.
- Izteiktas garastāvokļa svārstības.
- Miega traucējumi.
- Nogurums un enerģijas trūkums.
- Maksts sausums un diskomforts.
- Samazināts libido.
- Koncentrēšanās grūtības.
- Svara pieaugums, īpaši ap vēderu.
- Locītavu sāpes un muskuļu stīvums.
Kā diagnosticē perimenopauzi?
Nav vienas analīzes, kas nepārprotami apstiprinātu perimenopauzes sākumu. Ārsti galvenokārt balstās uz simptomiem un vecumu. Tomēr, lai izslēgtu citas veselības problēmas, var veikt šādus testus: FSH līmeņa noteikšana, estrogēna līmeņa mērīšana, vairogdziedzera funkcijas pārbaude.
Ko darīt, ja sākusies perimenopauze?
Lai arī perimenopauze ir dabisks process, tā var būt emocionāli un fiziski izaicinoša. Par laimi, mūsdienās ir dažādi veidi, kā sieviete var justies labāk un dzīvot pilnvērtīgi arī pārmaiņu laikā.
- Konsultējies ar savu ģimenes ārstu vai ginekologu. Uzklausījis tavus simptomus un pašsajūtas novērtējumu, balstoties uz papildu izmeklējumim, ārsts var palīdzēt piemeklēt līdzekļus, lai mazinātu nepatīkamās perimenopauzes izpausmes. Tā var būt gan hormonterapija, gan dabiski līdzekļi atkarībā no simptomu smaguma.
- Sakārto dzīvesveidu – bez ekstrēmām diētām.
- ēd regulāri un sabalansēti,
- samazini cukura un alkohola patēriņu,
- kusties vismaz 3–4 reizes nedēļā,
- guli vismaz 7 stundas un atrast laiku atpūtai.
Perimenopauze nav slimība – tā ir dabiska dzīves daļa. Zināšanas par tās norisi, simptomiem un iespējām tos mazināt palīdz saglabāt labsajūtu, enerģiju un kontroli pār savu veselību un ķermeni arī šajā posmā. Ja jūti, ka pārmaiņas kļūst traucējošas, nevilcinies vērsties pie ārsta – palīdzība ir pieejama, un nav iemesla ciest.
Avoti: mayoclinic.org; menopause.org.