Rīga +2°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Kā tie izpaužas?
Polipi var arī neizraisīt nekādas sliktas sajūtas, un tad nereti tie mēdz palikt neatklāti. Ja nav nekādu izpausmju, tos mēdz atrast nejauši ginekoloģiskās ultrasonogrāfijas laikā.
Polipi nerada sāpes, izņemot, ja tie ir ļoti liela izmēra,
taču biežāk sāpju iemesls ir cits, piemēram, adenomioze (dzemdes sienas endometrioze), uz kuras fona polipi var veidoties biežāk.
Polipi, kas liek par sevi manīt, parasti ir lielāka izmēra. Ja diametrs ir centimetrs vai vairāk, polips vienmēr radīs kādas sūdzības, bet tas, ka polipi izraisa ļoti spēcīgu asiņošanu mēnešreižu laikā, vairāk uzskatāms par mītu.
Bieži vien galvenais stipras asiņošanas iemesls būs mioma vai adenomioze, un polips ir tikai blakus atradne.
Polipi biežāk rada smērēšanos, kas var būt gan ovulācijas laikā, gan vairākas dienas pirms mēnešreizēm un pēc tām, tāpēc mēdz likties, ka mēnešreizes kļuvušas garākas un neregulārākas.
Nelieli polipi ne vienmēr izraisa neauglību, taču, ja tev ir polips un tu jau ilgu laiku nesekmīgi mēģini palikt stāvoklī, to vajadzētu izņemt, jo polips var būt iespējamais neauglības iemesls.
Savukārt dzemdes kakla polipi mēdz radīt asiņainus izdalījumus un smērēšanos pēc seksa.
Kā polipus atrod?
Vislabākais neinvazīvais polipu izmeklēšanas veids ir ultrasonogrāfija, ko veic vairums ginekologu. Te ir ļoti svarīgs laiks, kad sieviete aiziet uz sonogrāfiju, – ovulācijas dienās vai tieši pirms mēnešreizēm atradne var būt maldīga. Vislabāk polipus ultrasonogrāfijā var redzēt uzreiz pēc mēnešreizēm, kad asiņošana ir tikko beigusies un endometrijs ir visplānākais.
Reizēm papildus izmanto sonohisterogrāfiju, kuras laikā dzemdes dobumā tā paplašināšanai un labākai redzamībai ievada fizioloģisko šķīdumu.
Polipus, kas ir līdz vienam centimetram lieli, reizēm var sajaukt ar nelieliem miomas mezgliem, taču tas ārstēšanas taktiku nemaina. Vienīgi maz ticams, ka miomas mezgls pazudīs, bet sīkāks polips var izdalīties laukā pats no sevis.
Dzemdes polipa galīgo diagnozi apstiprina, veicot histoloģisko izmeklēšanu, kad tas noņemts. Dzemdes kakla polipus redz vienkāršā ginekoloģiskā apskatē ar spoguli, un, ja kājiņa ir tuvu dzemdes kakla ārējai mutei, ginekologs to uzreiz var nogriezt.
Ja nav nepieciešama operācija, polipu pietiks novērot ikgadējā ultrasonogrāfijas apskatē, taču iespējams, ka 3–5 milimetrus liels polips, kas nerada simptomus, pēc 3–6 mēnešiem jau būs pazudis pats no sevis.
Ja gada laikā tas nav noticis, tad iespēja, ka polips kaut kad vēlāk izdalīsies pats, ir tuvu nullei.
Vai polipus vajag ārstēt, nosaka to izmērs, vai ir simptomi, kāds ir tavs vecums, vai tu plāno grūtniecību, kā arī – kāda ir ģimenes slimību vēsture. Ja tev ir 40 vai vairāk gadu, liels polips un tuvi radinieki slimojuši ar vēzi, polips noteikti jāizņem, jo pastāv atipisku izmaiņu risks. Nelielus polipus, kas netraucē, var neoperēt, taču skaidrs, ka katrs gadījums jāizvērtē ginekologam.
