• Šobrīd

    weather img

    Rīga +5°C Skaidrs, D/DR vējš, 2.57 m/s

    IZPROT TAVAS SĀPES

    Kā emocijas ietekmē sirds veselību?

    Sirds veselība
    Santa.lv
    Santa.lv
    16. janvāris
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Shutterstock
    Nereti uz konsultāciju pie kardiologa dodas cilvēki, kas sūdzas par sirdsklauvēm. Sirdij nekādi organiski bojājumi netiek atklāti, bet panika par sirdsklauvēm ir tik liela, ka ārstam grūti pacientu pārliecināt, ka cilvēks fiziski ir gluži vesels. Kāpēc tā notiek?

    Kad sirds lec pa muti laukā

    Lielākā daļa cilvēku, kam kardiologs ar prieku saka, ka sirds šobrīd ir vesela, paši par to nepriecājas. Sirdsdarbības traucējumi, protams, šiem cilvēkiem ir bijuši, bet tās ir funkcionālas izmaiņas, nevis organiski bojājumi. Kad cilvēkam ir kādas emocionālas problēmas, viņam patiešām uz brīdi var gan paaugstināties asinsspiediens, gan rasties citi sirdsdarbības traucējumi. Taču pieredzējis ārsts jau sarunas laikā, pat neveicot izmeklējumus, var pateikt, ka īstā vaina ir reakcija, ko izraisījušas emocijas. Visbiežāk sūdzības ir par sirdsklauvēm, sāpēm sirds rajonā, kas atšķiras no stenokardijai tipiskām sāpēm. Dažreiz ir sūdzības par elpas trūkumu – ir grūti līdz galam ievilkt elpu. Uzdodot pāris jautājumu, ārsts jau redz, kas par vainu, bet pacientam grūti noticēt, ka nekas nekaiš. Tā notiek, ja ir bojājums emocijās, jo tad viņš nevar, nespēj priecāties arī par to, ka ir fiziski vesels.

    Ir cilvēki, kas patiesi jūtas vīlušies, ka viņiem, izrādās, nav kādas iedomātas smagas slimības. Tie ir cilvēki, kam dzīvē nav citu būtisku ieguvumu, nav satura, tāpēc pat slimība viņiem šķiet kā sasniegums. Jo tad cilvēka dzīvē vismaz kaut kas notiek. Kāds viņam pievērš uzmanību. Un, ja slimība cilvēkam kaut ko dod savstarpējās attiecībās, kardiologs bez psihoterapeita palīdzības šo pacientu izārstēt nemaz nevar. Tāpat kā nevar to izdarīt gadījumos, ja ir atzinis, ka viss ir labi ar sirdi vai kādu citu orgānu, bet nav pateicis, ka nepavisam labi nav ar emocijām, un nav izskaidrojis, kā emocijas ietekmējušas pašsajūtu. Citādi cilvēks nesaprot: «Kā tas ir – sirds sāp, bet skaitās vesela?»

    Emocijas, kas visvairāk bojā sirdi

    Pētījumi rāda, ka sirds visspēcīgāk reaģē uz naidu un dusmām, kā arī bailēm. Nereti šīs emocijas ir kopā ar bezpalīdzību. Mēs visi kādu reizi dusmojamies, un tas ir normāli. Mēs visi kādu reizi baidāmies, un tas ir normāli. Bet, ja ilgstošā laikā šīs jūtas ir intensīvas, emociju radītās izpausmes ķermenī var sākt ietekmēt sirds veselību. Emocijas rada noteiktas izmaiņas mūsu ķermenī – tās var redzēt dažādās analīzēs, jo mainās imunitātes rādītāji, c reaktīvā olbaltuma līmenis, lipīdu vielmaiņas procesi u. c. Protams, runājot par veselību, neko nedrīkstētu vienkāršot. Liela nozīme sirds veselībā ir arī iedzimtībai, dzīvesveidam. Cilvēkiem, kuru vecākiem ir kādas problēmas ar sirdi, ir lielāka varbūtība, ka var ciest sirds veselība. Tieši viņiem svarīgāks nekā citiem ir jautājums, vai sirds izturēs dzīvi nemitīgās dusmās vai bailēs. Tāpat tiem, kuru dzīvesveids veicina asinsvadu bojājumu rašanos.

    Bet ar sirdi ne vienmēr ir tā, ka vispirms ir funkcionāli traucējumi un tad tie pamazām kļūst par organiskiem traucējumiem. Pētījumi liecina, ka infarkts patiešām var notikt pēkšņi.

    Emocionālajos procesos sirds ir tikpat daudz iesaistīta kā jebkurš cits orgāns, ne vairāk. Tomēr daudzi cilvēki, kad viņiem ir emocionālas problēmas, savās domās un sajūtās fokusējas tieši uz sirdsdarbības traucējumiem. Jo, ja sāpes ir sirdī, visiem ir bail. Piemēram, no caurejas, kas arī nereti mēdz sākties emocionālu problēmu dēļ, mirst taču daudz retāk nekā no infarkta. To zina visi.

    Ja cilvēkam ir pārāk augsts baiļu slieksnis (vai, kā teiktu psihoterapeiti, trūkst bāziskas drošības izjūtas), viņu savā pašsajūtā satrauc jebkuras īslaicīgas, nenozīmīgas novirzes no normas. Frāze, kuru bieži lieto šie pacienti, skan: «Jā, es zinu, ka man ir normālas analīzes, normāla kardiogramma, bet ja nu, ja nu pēkšņi?!» Patiesībā mēs neviens nezinām, kas – ja nu pēkšņi – rīt var gadīties. Tiem, kuri tendēti uz šādām domām, nepieciešama ārstēšanās nevis pie kardiologa, bet pie ārsta psihoterapeita.

    Vai sirds cieš no pārstrādāšanās?

    Ja runājam par tik būtisku jautājumu kā sirds veselība (kas būtībā nozīmē – dzīvot vai mirt), ir ļoti svarīgi nedarīt to virspusēji. Jo kas ir pārstrādāšanās, kāds ir pārstrādājies cilvēks? Vai mēs runājam par tādu cilvēku, kurš staigā apkārt īgns un burkšķ, ka viņš atkal ir pārstrādājies, bet patiesībā viņam nepatīk darbs, kuru viņš dara? Tad cilvēks nav apmierināts ar savu dzīvi, viņš ir distresā (pārlieku spēcīga organisma reakcija uz stresoriem) un viņa veselība patiešām cieš. Bet liela daļa cilvēku, kas ļoti daudz strādā, dara to ar lielu prieku. Viņiem darbs patīk, viss labi izdodas. Kādam no malas, iespējams, šķiet, ka tieši šis cilvēks pārstrādājas, jo patiesi dara ļoti daudz. Tam, kurš skatās no malas, skauž, ka viņš pats tā nevar. Un, iespējams, tieši viņa sirds veselība cieš no šīm nomācošajām emocijām.

    Tāpēc līdz problēmām ar sirds veselību nonāk tie, kas ir neapmierināti ar savu dzīvi. Viņu pamatproblēma ir nevis pārstrādāšanās, bet personības traucējumi. Jo šie cilvēki nespēj priecāties un baudīt dzīvi, staigā īgni un neapmierināti, knābādami sevi un citus. Ieklausoties, ko viņi runā, var sadzirdēt: «Es esmu slikts, tu esi slikts, mēs visi esam slikti, valdība vēl sliktāka, dzīve slikta, un vispār – kā lai dzīvo tālāk!» Šie cilvēki patiešām mēdz nonākt līdz skumjām dzīves situācijām.

    Protams, ir arī situācijas, kad terminu pārstrādājies var attiecināt uz cilvēkiem, kas strādā ar prieku. Katram ir noteikts spēku, resursu un potences daudzums. Tas ir viens no psihiskās veselības rādītājiem – vai cilvēks spēj izanalizēt, cik un ko viņš spēj. Var gadīties, ka kādā brīdī jāsaka: «Man ļoti patīk mans darbs, bet tagad es strādāšanai lieku punktu. Man jāatpūšas!» Svarīgi, vai cilvēks ir pietiekami psihiski vesels, lai to pateiktu īstajā brīdī. Šis stāsts ir par to, kā cilvēks rūpējas par līdzsvaru savā dzīvē. Ja kāds grib vairāk izdot, tad arī jādomā, kā vairāk nopelnīt. Tāpat vajadzētu izanalizēt savu spēku daudzumu – var tērēt tik, cik ir iespējams uzņemt. Vienādi slikti cilvēks jūtas, ja neiztērē visu to spēku, jaudu, kas viņā ir, vienādi slikti – ja pārtērē. Viens no dzīves svarīgākajiem aspektiem – nemitīgi līdzsvara meklējumi.

    Un kā ar vīriešiem pusmūžā?

    Vīrieši pusmūžā no sirds un asinsvadu slimībām patiesi cieš vairāk nekā sievietes. Ja cilvēkam ir paaugstināts asinsspiediens, tas nozīmē, ka sirds muskulis, pumpējot asinis pret augstu spiedienu, strādā ar lielāku slodzi, nekā vēlams. Tas piebriest. Līdzīgi kā piebriest skeleta muskuļi, ja cilvēks regulāri tos trenē. Dažreiz šīs līdzības dēļ vīriešu dzimuma pacientiem grūti ieskaidrot, ka sirds muskulis nav īstais, ko vajadzētu trenēt ar slodzi, un ko dod asinsvadu bojājumi, kas rodas no pārlieka stresa radītajām reakcijām, pārslodzes sportojot, pārslodzes no tā, ka cilvēks par daudz ēd, lieto alkoholu, smēķē. Par kādu ar uztrenētiem muskuļiem sakām, ka tas ir labi, jo redzams, ka cilvēks rūpējas par savu veselību. Bet skeleta muskuļa uzbūve ir citāda nekā sirds muskuļa uzbūve, un, ja no pārmērīgas slodzes uzbriedis sirds muskulis, var teikt, ka cilvēks nerūpējas par savu veselību. Turklāt vīriešiem labākajos gados sirds slimības biežāk ir ar letālu iznākumu nekā vecākiem cilvēkiem. Tam ir medicīnisks pamatojums: cilvēkiem ar laiku ap asinsvadiem veidojas sīki asinsvadiņi, kas infarkta gadījumā nodrošina asiņu plūsmu arī pa apkārtceļiem. Kad jaunākiem cilvēkiem lielas spazmas rada infarktu, asinsvados apkārtceļu vēl nav, tāpēc iznākums ir bēdīgs.

    Sievietes atšķirībā no vīriešiem spēj efektīvāk izstrādāt savas emocijas, sarunājoties ar citiem, rakstot dienasgrāmatu, risinot iekšējos dialogus. Vīrieši bieži pat neaizdomājas, kā viņi jūtas. Ja emocijas ir apspiestas, nav izstrādātas, lielais emocionālais sasprindzinājums rada bioķīmiskas izmaiņas organismā. Ja šādā situācijā nāk kāds trieciens, sirds var arī neizturēt.

    Zināšanai!

    • Čikāgas Universitātes pētnieki konstatējuši, ka vientuļu cilvēku asinsspiediens mēdz būt par 10–30 vienībām augstāks nekā to, kuri dzīvo aktīvu sabiedrisko dzīvi. Pastāvīgs distress ilgākā laika posmā var veicināt imūnsistēmas rekciju, kas izraisa tauku nogulsnēšanos asinsvados – holesterīna radītās pangas.
    • Merilendas Universitātes speciālisti atklājuši, ka pat tikai 15 minūšu ilgi sirsnīgi smiekli par 22% uzlabo asinsriti. Smiekli atslābina endotēliju – audus, kas klāj asinsvadu iekšējās sieniņas. Tas neļauj asinsvadiem pārkaļķoties un mazina risku ciest no infarkta un insulta.
    • Rietumvašingtonas Universitātes veiktais pētījums apstiprinājis, ka sievietēm, kas regulāri noklusē savas patiesās domas un emocijas, ir augstāks sirds slimību risks. Protams, arī strīdoties paaugstinās asinsspiediens, bet – uz īsu brīdi. Taču noklusētas dusmas sirdij nodara pamatīgu postu.

    Pievienojies dzīvesstila portāla Santa.lv Facebook un Instagram: uzzini vērtīgo, lasi kvalitatīvo.

    0 komentāri

    Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

    Pievienot komentāru

    Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Privātā Dzīve

    Vairāk

    Ieva

    Vairāk

    Mans Mazais

    Vairāk

    Māja un Dārzs

    Vairāk

    Auto

    Vairāk

    Astes

    Vairāk

    Klubs

    Vairāk

    Santa+