Ja potīte trūkst, plīst vai lūst…

– Dakter, vai potītes ir tik trauslas, ka tām pietiek ar vismazāko bedrīti, lai es tās saskādētu? Arī sportisti un meitenes augstpapēžu kurpēs bieži pamanās traumēt potītes un iedzīvoties lielās sāpēs…

– Pēdas locītavas traumas tiešām ir vienas no biežākajām! Šī locītava ir ar lielu funkcionālo nozīmi, tāpēc anatomiski ļoti sarežģīta. Locītava sastāv no lielā un mazā liela kaula, kā arī veltņa kaula. Visi trīs kauli kopā ar vairākām saitēm abās locītavas pusēs nodrošina gan kustības, gan potītes stabilitāti.

Divu garo apakšstilba kaulu gali veido potītes, ko varam sataustīt, veidojas kā dakša, kas fiksē pēdu locītavā. Pa vidu paliek veltņa kauls, ko nevaram sataustīt – tas ir paslēpts. Tam ir īpaši liela nozīme, jo tas veido pēdas locītavas kustības, neļaujot tām nobīdīties uz sāniem, bet tas atļauj šūpojošās kustības pēdas locītavā.

Citi lasa

Evija Kalnbērza

Slavenības

Ilze Auzere iziet sabiedrībā ar sportisku masieri. Kopā gan uz izrādi, gan mežu

Marta Kalniņa

Krievija

«Dienesta romāna» zvaigzne Ahedžakova pošas uz Daugavpili. Viņas dzīve Krievijā esot baisa…

Daina Lapiņa

Siera kūkas

Rabarberu siera kūka – sezonas hits!

Ja gadās trauma, kas it īpaši bieži notiek slidenā laikā, visa konstrukcija sašķobās uz vienu vai otru pusi.

Tad veltņa kauls, kas ir kā klucītis, izlaužas – tas notiek gluži it kā mēs dakšu iebāztu pa virsu un visu pēdas locītavu palauztu vaļā. Un tad ir jautājums, vai stiprākas ir saites vai kauli…

Saites ir šķiedras, kas savieno vienu kaulu ar otru, jo mums taču svarīgi, lai pie jebkuras kustības kauli būtu stabili. Tās nav striķītis, kas novilkts no viena kaula uz otru, bet veido banti. Izmantojot traumējošu spēku, daļa saišu var tikt pārrautas. Kad kāja atkal tiek nolikta pareizā pozīcijā un atslogota, šīs plīsušās vietas sakļaujas un starp tām izveidojas rētaudi.

Potītes locītavā tas ir citādi nekā celī, jo tur krusteniskās saites pašas par sevi nekad nesadzīs – tur tās ir kā bikšu gumija, kas pārtrūkstot nevar pašas vairs fiziski satikties.

Tad vajadzīga ķirurģiska iejaukšanās, lai pārtrūkušo sašūtu vai izveidotu sasaiti no jauna. Ar potīti tā nav! Bet, ja veltņa kauls sašķiebjoties kaulus paplēš vienu no otra tālāk, tad šī vieta tiek pārrauta. Kad saites ir pārrautas, tad gan nav tādu spēku dabā, kas šo kaulu pieliktu atpakaļ. Tad vajadzīga operācija, kur skrūvēs un šūs.

Ja arī rentgenā var redzēt, ka kauliem izmainītas anatomiskās attiecības, tad arī saite jāatjauno. Taču pie niecīgiem plīsumiem, ja saplīst daļa no šķiedrām, piemēram, puse saglabājas, puse pārplīst, tad tās, kas saplīsušas, ar laiku izveidos rētaudus. Šim procesam zelta standarts ir sešas nedēļas, ja ievēro režīmu, kas nozīmē – kāju speciāli nemoka un atkārtoti netraumē.

Visbiežāk traumē kāju, kurai neparedzētajā brīdī uzlikts lielāks ķermeņa svars, – tad noslogojums ir pamatīgs un veltņa kauls kā svira atspiež kaulus vienu no otra, tā iestiepjot saites.

Ja traumas spēks (traumas spēks nevar pieaugt – tā vai nu ir vāja vai stipra, vai nav) pieaug, saites var neizturēt un tad ne tikai tiek sastieptas, bet arī plīst.

Ja process turpinās, trauma kļūst lielāka un plīst kaulaudi – rezultātā iegūstam vienas vai abu potīšu lūzumus. Ja kauls izrādās spēcīgāks par saitēm, būs saites plīsums. Potīte pietūkst, nevar kāju pielikt pie zemes, jo ir lielas sāpes, parādās zilums, bet rentgens rāda, ka viss ir normas robežās. Grūti pateikt, vai labāk, ja lūst kauls, vai – ja plīst saites. Viss atkarīgs no traumas smaguma.

– Kurš pateiks, kas tad īsti ir noticis?

– Protams, precīzu diagnozi par sastiepumu, plīsumu vai lūzumu pateiks traumatologs ortopēds, kas vispirms pēdas locītavu apskatīs. Jau pietūkuma lokalizācija norāda, kas var būt bojāts. Aptaustot kāju, speciālists sapratīs, vai ir lūzums vai bojāta saite un arī to, kura saite.

Jo ierobežotākas būs kustības, jo trauma būs bijusi smagāka.

Tad ir jāveic rentgens, lai redzētu, ir vai nav kaula lūzums. Rentgenā gan neredzēsim bojājumus mīkstajos audos, bet tomēr par tiem varēs spriest, redzot kaulu attiecības.

Kā cilvēkam pašam saprast traumas nopietnību? Ja potītē lūst mazā lielakaula tālākais gals vai otra iekšējā potīte – saites ir stiprākas un potīte tiek nolauzta, tad kāja zaudē ierasto formu, parādās deformācija, ko nevar cilvēks palaist garām!

Saišu plīsums ļoti sāp, taču kāju var pielikt pie zemes, bet lūzuma gadījumā tas būs problemātiski – steidzīgi jābrauc uz tuvāko uzņemšanas nodaļu, kur varēs uztaisīt rentgenu. Ja šķiet, ka vēl jāpagaida, lai saprastu, vai sāpes rimsies vai pieņemsies spēkā, protams, to drīkst, taču ieteicams rentgenu uztaisīt pēc jebkuras traumas, jo lūzums var būt arī niecīgs un bez nobīdes, bet, laikus to nefiksējot, mēs varam pārvērst to par lūzumu ar nobīdi.

Neuztaisot rentgenu, varam zaudēt laiku un iedzīvoties lielākos sarežģījumos.

Mums jebkurā gadījumā svarīga anatomija – kādas ir kaulu attiecības vienam pret otru –, pēc tam redzēs, kā rīkoties tālāk, jo viens cilvēks jutīsies labi pēc divām dienām, cits savukārt ar it kā līdzīgu traumējumu tikai pēc diviem mēnešiem – viss atkarīgs no traumēto saišu daudzuma.

Rentgens parāda tikai lūzumu – to, vai bojājums kaulā ir liels vai mazs, vai arī lūzuma nav. Ja ir lūzums, viss atkarīgs no tā, kāds tas ir. Tas var būt izolēts iekšpusē, var būt ārējai potītei, var būt mugurējās lielā kaula muguras malas lūzums – variantu ir daudz. Jo vairāk kaulu ir iesaistīti traumā, jo trauma smagāka. Ja ir izolēts lūzums, var būt arī tā, ka nav nepieciešama operācija un jau pēc četrām nedēļām varēs skriet. Taču, ja šāds lūzums kombinējas ar mugurējās malas iesaistīšanu – ārstēšana prasīs jau sešas, pat astoņas nedēļas.

Protams, pie lūzuma vienmēr būs jāliek ģipsis, jo šajā gadījumā mums svarīgais ir fiksācija. Ja rentgenā konstatē, ka nav kaulu nobīdes, tad ieģipsējam uzreiz, bet jārēķinās, ka var būt tūska, un tas savukārt nozīmē, ka būs vajadzīga kontrole. Un kas svarīgi – ja sākumā nav nobīdes, tas nenozīmē, ka pēc nedēļas arī var nebūt nobīdes.

Ja tūska palielinās, pēc nedēļas ģipša longete jāatbrīvo, jo var būt traucēta asinsrite. Tas ir ļoti svarīgi, jo, tūskai krītoties, ģipša longete vairs tik labi netur, tieši tāpēc var parādīties nobīde. Kontrole ir obligāta! Tas nav tā – uzliek ģipsi, ar to pastaigā, tad noņem un viss ir kārtībā. Ja savukārt jau pirmajā rentgenā kaulu fragmenti ir ar nobīdi, tad tiek atjaunota attiecība starp kaula fragmentiem un tikai tad liek ģipsi.

Cilvēki bieži jauc un runā par kaulu plīsumu. Nav kaula plīsuma! Vai nu ir lūzums, vai tā nav.

Lūzums var būt vienkāršs, taisns, var būt ar nobīdi, šķembains, ļoti sarežģīts, bet visos gadījumos, kur pārrauta kaula struktūra, tas ir lūzums.

Ja, skatoties rentgenu, redzams, ka lūzuma nav, speciālists skatās, vai starp kauliem ir pareizas attiecības, jo to svarīgi konstatēt saišu plīsuma gadījumā. Nav svarīgi, cik saišu iesaistītas, visos gadījumos galvenais ir radīt mieru. Pēc rentgena plīsuma gadījumā cilvēks tiek nomierināts, ka lūzuma nav, bet tiek solīts, ka tuvāko sešu nedēļu laikā būs pietiekami slikti, ka trīs mēnešus nevarēs dejot. Tas ir normāli, ka prognozes uzreiz nav iespējams pateikt, tikai sonoskopija pierāda, ka ir saites plīsumi, ka ir hematoma.

Tomēr jau pēc rentgena, ja plīsums ir pietiekami nopietns, var uz īsu laiku uzlikt ģipsi, tikai pēc tam iegādāties ortozi. Tā būs vajadzīga kā fiksators, jo ar to jau var sākt daudz ko darīt, lai gan saites nav īsti sadzijušas. Ortoze laba arī tāpēc, ka to var likt pēc ģipša noņemšanas lūzumu gadījumos, lai palielinātu cilvēka aktivitāti, – tad var pat nedēļas divas agrāk sākt iet uz darbu.

– Man traumatologs pēc rentgena, kurā nekonstatēja kaulu traumatiskus bojājumus, slēdzienā uzrakstīja: sasitums, un tikai vēlāk, kad veica sonogrammu, slēdziens bija: laterālās potītes saišu daļējs plīsums.

– Sasitums ir virspusējs audu ievainojums – ja atsitamies pret ielas apmali, uzmetam sev kaut ko virsū, kāds mums iebelž vai arī nokrītam slēpojot vai slidojot, ja skeitbordists būtu uzskrējis virsū. Arī tad ir sāpes, pietūkums, zemādas hematoma, bet šajā gadījumā kāja pamežģījās tāpēc, ka zuda līdzens pamats – tas tomēr ir pēdas locītavas saišu sastiepums. Distorsija – arī tā var rakstīt slēdzienā. Kādas saišu šķiedras ir saplīsušas, kādas ir palikušas veselas, tas tālāko ārstēšanu sevišķi neietekmē, miers ir svarīgākais. Es jūsu vietā mēģinātu lietot zeķīti, kas tagad, vēl slidenajā laikā, pēdas locītavu papildus fiksētu.

– Un kas tad ir pirmais, kas jādara, kad traumēta potīte?

– Viss, protams, atkarīgs no tā, kas ar pēdas locītavu noticis. Ir jāizvērtē situācijas nopietnība, jo stipras sāpes un kustību ierobežojums iespējams visos gadījumos. Ja var iztikt bez neatliekamās palīdzības saukšanas, tad pirmā palīdzība jebkurai traumai uzreiz – pēda ir jāatslogo, jācenšas pēc iespējas uz tās nekāpt, atbalstīties pret sienu, otru cilvēku. Un ledus!

Pirmajās 24 stundās ledus mazina tūsku, iekšējo asiņošanu un darbojas anestezējoši.

Nākamais – turēt kāju augstāk un vērot, sāpes palielinās vai samazinās. Pirms pieņemt lēmumu, apmeklēt ārstu vai ne, mājās var izmantot arī elastīgo saiti. Bet slikti, ja izmanto to, kas mājās kā liels satīts kamols stāv no seniem laikiem, un tad to mēģina uztīt sev, un parasti negriež, ja nu vajadzēs citreiz… Un tad kāju nevar ievilkt nevienā zābakā. Elastīgā saite ir labi, bet, nezinot, kā ar to rīkoties, var nodarīt sev pāri.

To tinot, reizēm nejūti spēku, ar kuru vajadzētu nofiksēt, tad ar to var traucēt apasiņošanu, nospiest vēnas. Pirksti kļūst zili, pietūkst, pastiprinās sāpes. Tad cilvēks saiti norauj un nosolās nekad vairs nelikt. Lai būtu pareizi, ar katru nākamo tinumu tikai mazliet jāapklāj iepriekšējais – svarīgi, lai nav par daudz. Protams, var iedzert arī ibumetīnu, bet svarīgākais – miers traumētajai vietai!

Šņabis, kāposti un visas pārējās kompreses – tas viss vairāk domāts tūskas mazināšanai.

Lielās sāpes rada tas, ka iekšējos audos tūskas rezultātā veidojas paaugstināts spiediens starpšūnu telpā, kas veicina nepatīkamu spiedošu spiedienu uz nervu receptoriem. Ja tūskas nav, sāpes ir mazākas. Tas ir normāli, ka pašā sākumā jāizdzīvo šis cikls – trauma, bojāti audi, asinis izplūst apkārtējos audos, tie rada atbildes reakciju, tad tūska vēl vairāk rada spiedienu uz nervu receptoriem, un tas vēl vairāk palielina iekaisumu.

Ja trauma ir tāda, ka pa taisno uz traumpunktu, kur uzliek ģipsi, skaidrs, ka kompreses stadijas izpaliek. Protams, ja dakteris pateicis, ka lūzuma nav, nekas nav jāfiksē, var izpausties ar tādām vai šitādām kompresēm, bet, ja nopietni, – kompreses ir vairāk savam sirdsmieram. Es pat smejos un saku: neliec uz kājas, bet sev uz galvas, jo galvenais ir miers un cenšanās saglabāt mieru. Arī smēres var lietot tikai pēc tam.

– Ja nav uzlikts ģipsis, tad, kādu ortozi izvēlēties kājas atslogošanai, man jājautā traumatologam? Manā situācijā bija tā, ka traumpunktā man par ortozi neieminējās ne vārda un es sākumā mocījos ar elastīgo saiti. Tā kā toreiz, kad biju traumējusi potīti pirmo reizi, tādas lietas kā ortozes nebija, pati neiedomājos, ka man tāda jāmeklē… Tagad, kad man tā ir, priecājos, jo tā tiešām ļoti labi atslogo kāju, ir arī pietiekami plāna, lai uzvilktu zābakus.

– Jā, ortozes veidu iesaka ārsts un tā labi satur traumēto potīti un noņem slodzi no traumētām saitēm. Ortozi var likt, kad akūtais periods ir aiz muguras, kad nav tūskas, lai vieglāk varētu staigāt. Cik ilgi tā jāvalkā? Tas ir individuāli, un var neatcerēties to uzlikt jau pēc divām nedēļām, šajā gadījumā gan drošībai labāk vēl var kādu laiku ar to pastaigāt. Ja lielāki plīsumi, tā jānēsā, kamēr kāja jūtas nepārliecinoši.

Jāievēro, ka ortoze vajadzīga tikai staigāšanai, miera stāvoklī to var pataisīt vaļīgāku.

Svarīgi, lai fiksācija būtu vienmērīga visas dienas garumā, tāpēc, ja uz vakarpusi kāja piepampst, ortoze jāfiksē vaļīgāk. Elastīgo saiti katrreiz uzsiesi citādi, tāpēc ortoze ir daudz veiksmīgāks risinājums, to arī piemēro kājas izmēram.

– Kas vēl var notikt potītē?

– Vēl iespējama ļoti sarežģīta lieta – mežģījums. Ja ir situācija, kad kauli it kā atrodas savā vietā, bet attiecības ir nedaudz mainījušās, tad ir pamežģījums. To nevar ievilkt un arī nedrīkst – tas ir nepareizs priekšstats par pirmās palīdzības sniegšanu. Profesionāls ortopēds, redzot cilvēku uz ielas, to nedarīs, jo nav zināms, vai kopā ar mežģījumus tur ir lūzums, tā var saraut asinsvadus, nervus. To nevar darīt bez rentgenoloģiskā izmeklējuma un bez atsāpināšanas tas nav darīts.

Ja veltņa kauls iziet ārā un nostājas blakus, tas jau ir mežģījums. Tā laikā tiek pārrauts milzums daudz saišu, bojāti asinsvadi, nervi. Pēc mežģījumiem tiek traucēta locītavas stabilitāte, kaula apasiņošana, kurš baro veltņa kaulu. Salīdzinot var teikt, ka veidojas kā nedzīvs zobs bez nerva.

Jebkurai locītavai mežģījums ir sliktāk nekā lūzums.

Tad pēc iespējas ātrāk locītava ir jāatjauno – mežģītais kauls jānoliek vietā, kur tam jābūt. Ja rentgenā redzams, ka viss nostāsies pareizi, tad uzliek ģipsi un iztiek bez operācijas, bet, ja ir nobīdes, ir kaula dislokācija, nervu problēmas, ja parādās nejutīgums, asinsvadu problēmas, lai neveidotos nekroze ar neatgriezeniskām sekām, nepieciešama operācija.

Kas jādara vispirms?

Ja traumēta potīte:

1. Vispirms vajadzīgs MIERS. To nevajag noslogot, sāpēs sakožot zobus, jo vēl nav zināms, kas ir noticis – sastiepums, plīsums vai lūzums.
2. Pirms nokļūšanas traumpunktā kāja jānovieto piepaceltā stāvoklī, lai mazinātu tūsku, un jāuzliek LEDUS, kas kavēs hematomas veidošanos zem ādas. Labi noderēs ķeblītis. Ledu neliek tieši uz ādas, to ieliek plastmasas maisiņā un ietin lakatā, dvielī vai šallē – kas pie rokas. Aukstums palīdzēs pirmajās 24 stundās pēc traumas.
3. Visieteicamāk pēc iespējas ātri konsultēties traumpunktā, lai novērtētu traumas smagumu un veiktu rentgenu pēdas locītavas kauliem.
4. Ja nolemts nogaidīt, var izmantot elastīgo saiti, lai uzlabotu potītes stabilitāti. Aptinot to, jāseko, lai saite nav pārāk vaļīga vai arī pārāk stingra. Tomēr nevajag diagnozi noteikt pašam, labāk vērsties pie speciālista pēc iespējas ātri, jo tad ir iespēja laikus diagnosticēt vainu un mazināt ārstēšanās ilgumu.