• Šobrīd

    weather img

    Rīga 0°C

    UZVARI CĪŅĀ AR BLAUGZNĀM

    Ducis jautājumu par dzemdi, kas noslīd

    Ginekoloģija
    Anija Pelūde
    Anija Pelūde
    10. decembris, 2020
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Shutterstock
    Tā viņa mēdz darīt – izvalkājas kā mīļš, uzticīgs šūpuļtīkls, noslīd un rada diskomfortu vai pat nopietnas veselības problēmas. Atbild DACE MELKA, operējoša ginekoloģe, Latvijas Jūras medicīnas centra Ginekoloģijas nodaļas vadītāja.

     - Kāpēc dzemde tā rīkojas – noslīd, izslīd…

    – Tad jāsāk no apakšējā stāva, no maksts… Makstij ir priekšējā, mugurējā un sānu sienas. Ap maksti nav muskuļu – to ietver tikai gļotāda un galvenokārt saistaudi. Dažādu iemeslu – arī dzemdību – dēļ saistaudi izvalkājas, turklāt ar gadiem tie kļūst ļoti plāni. Tas izpaužas gan maksts, gan starpenes vaļīgumā un arī noslīdējumā.

    Mazajā iegurnī atrodas dažādas saites, pie kurām piestiprinās dzemde un maksts – tās ir iekārtas gluži kā šūpuļtīkls. Ar gadiem arī šīs saites it kā nolaižas, kļūst vaļīgākas. Un ja mēs vēl kļūstam ļoti apaļīgas… Vēdera iekšējais spiediens tukliem cilvēkiem ir ļoti liels, un skaidrs, ka tas spiež uz mazo iegurni. Rezultātā saites nolaižas vēl vairāk un tas, kas atrodas starp tām, arī.

    Pieaugot vēdera iekšējam spiedienam, audi sāk plīst. Tas ir viens no tipiskākajiem noslīdējumu veidiem.

    Mazā iegurņa pamatnei – starpenei, kuras biezums ir ne vairāk kā divi trīs centimetri, – jāiztur milzīgs spiediens. Tā arī ir vienīgā vieta mazajā iegurnī, kur atrodas muskulatūra, bet parasti ļoti vāja, lai noturētu pilnīgi visus iekšējos orgānus. Rezultātā vispirms sākas maksts sienu noslīdējums, un, ja maksts noslīd, tad arī visi orgāni, kas atrodas vēderā virs tās, slīd uz leju.

    – Kā zināt, kad ir īstais brīdis doties pie ginekologa, kuras ir pirmās tipiskākās noslīdējuma pazīmes?

    – Sievietei jāiet pie ārsta jebkurā variantā, kad viņa jūt diskomfortu. Tā var būt spiediena, smaguma sajūta mazajā iegurnī, reizēm pat velkošas sāpes krustu rajonā vai vēdera lejasdaļā, starpenē. Sieviete pie vēdera izejas sajūt vai satausta veidojumu, kas izspiežas no maksts. To pat grūti vārdos formulēt! Klepojot, šķaudot vai smejoties nevar saturēt urīnu vai parādās vēdera izejas traucējumi – pamatā aizcietējumi… Katrā ziņā kaut kas notiek citādi nekā parasti.

    Tikko sieviete ko tādu jūt, viņai jāsameklē ginekologs, kas operē, nevis ambulatorais ginekologs, kurš varbūt pateiks: «Jums tur nekādu problēmu nav.»

    – Kāpēc ginekologu ieteikumi, ko ar noslīdējumu darīt – operēt, neoperēt –, tik krasi atšķiras?

    – Jo ārkārtīgi grūti izšķirties, kad operēt, kad ne, – bieži vien pacientes pašsajūta neatbilst objektīvajai atradnei. Kāpēc mums, ginekologiem, svarīgi zināt, cik dzemdību sievietei bijis, cik traumatiskas, cik lieli bērni piedzimuši… Jo normas, kādai būtu jābūt normālai maksts anatomijai, ir ļoti dažādas.

    Sievietei, kura laidusi pasaulē vienu bērnu, tā būs citāda nekā sievietei, kura dzemdējusi, piemēram, piecus lielus bērnus vai nevienu, atrast kopsaucēju praktiski nav iespējams. Tas ārstam jāņem vērā. Gadās, ka pie manis ierodas ļoti satraukta paciente, jo viņai kāds ginekologs atradis noslīdējumu, kurš esot jāoperē…

    Bet – tā ir lielākā kļūda – maksts anatomijas izmaiņas vēl nenozīmē, ka sievietei ir problēmas un ka tās jārisina ķirurģiski!

    Katrs noslīdējuma gadījums jāizvērtē individuāli.

    Bieži vien paciente stāsta vienu, bet tu, viņu izmeklējot uz ginekoloģiskā krēsla, redzi ko citu. Redzi, ka ir noslīdējums, tātad ir arī problēmas, bet paciente saka – tādu nav. Tad tu kā ārsts īsti nesaproti, vai ieteikt operāciju vai tomēr mēģināt tikt galā ar fizioterapiju.

    Gadās arī otrādi – sieviete stāsta, ka viņai ir problēma, bet, apskatot viņu, redzamu problēmu nav. Tāpēc dažreiz, lai objektīvi izvērtētu situāciju, sieviete jāskata ne tikai guļus uz ginekoloģiskā krēsla, bet arī stāvus, un tad aina kļūst pilnīgi citāda. Kāpēc? Jo, sievietei nostājoties kājās, palielinās vēdera iekšējais spiediens, un mazais iegurnis ar dzemdi un maksti tad atrodas savā dabīgajā pozīcijā. Par to ārsts nekad nedrīkst piemirst. Aina makstī, kad sieviete staigā, atšķiras no ainas, kad viņa guļ.

    – Vai tiesa, ka sievietes par šo tematu kaunas runāt un bieži vien cenšas sadzīvot ar vainu, par spīti diskomfortam?

    – Protams! Jo – kā gan var justies sieviete, kurai brīžiem starp kājām kaut kas grasās tūlīt slīdēt ārā… Un viņa neiet pie ārsta – neērti, bail. Reizēm sievietēm arī apnīk, jo pie ārsta jānāk vairākas reizes. Bieži vien pacientei šķiet, ka viņai ir maksts noslīdējums, bet tur ir pavisam cita problēma… Vai arī – mazs noslīdējums, kurš vēl nav jāoperē.

    Savukārt milzīgs noslīdējums – maksts, dzemdes, urīnpūšļa – kādreiz jāoperē vairākos etapos, un tas ir ļoti sarežģīti…

    Tāpēc zinu, ka sievietes ar noslīdējumiem staigā pa Rīgu no viena ārsta pie cita un nespēj tikt skaidrībā, kā rīkoties.

    Lai gan visbiežāk, ja nepārprotams noslīdējums patiešām ir, tas jārisina ķirurģiski. Un tas ir ļoti sarežģīti. Te nepietiek tikai ar ginekologa zināšanām vien. Kādreiz vajadzīgs arī urologs vai proktologs.

    – Kas sievietei jāzina, ja dakteris viņai piedāvā operēt dzemdes noslīdējumu?

    – Noslīdējumu korekciju var veikt vagināli jeb caur maksti, kā arī no vēdera dobuma puses – laparoskopiski. Lai atgūtu anatomiski kaut cik normālu mazā iegurņa orgānu stāvokli, saglabātu normālu urīnpūšļa un taisnās zarnas funkciju, kā arī uzturētu normālu seksuālo funkciju, par labojošo materiālu izmanto dažādus speciālos tīkliņus. Ir vairāki dzemdes noslīdējuma korekcijas veidi, kur un kādā veidā tīkliņu piešuj, bet jebkurā gadījumā tās ārstam ir grūtas operācijas.

    Jābūt skaidrībai un stingrai pārliecībai par to, ka pacientei būs labi un arī – ka ir izvēlēta īstā sieviete šai operācijai. Jo ne visām sietiņu vajag.

    Operācijas, kurās izmanto tīkliņus, ir nosacīti jauno sieviešu operācijas – vispiemērotākais vecums ir 60–70 gadi. Ja sieviete ir ļoti, ļoti gados un viņai ir izteikts dzemdes noslīdējums vai pat totāla izkrišana – ārpus dzimumceļiem parādās bumbulītis, kura tilpums varētu būt pat puslitra burciņas lielumā –, tad veic klasisko operāciju: dzemdes izņemšanu caur maksti, maksts saīsināšanu un maksts sienu plastiku.

    Tā ilgst aptuveni stundu un desmit minūtes, ne vairāk. Kundzes pat izteikti cienījamos gados šādu operāciju spēj izturēt. Vaginālās histerektomijas metode ir diezgan universāla, sievietei, kurai vairs nav dzimumdzīves, pilnīgi pietiekama. Savukārt sievietei, kura vēlas saglabāt normālu seksuālo dzīvi, veic laparoskopisku operāciju ar tīkliņiem.To iešūšana makstī vai vēderā ir ārkārtīgi sarežģīta un saistīta arī ar neveiksmēm, ar augstu inficēšanās risku.

    Tāpēc mans padoms sievietēm: vērsties pie operējoša ginekologa un pirms došanās pie speciālista kaut vai internetā pameklēt, kāds tieši ir viņa darba profils.

    – Kurš variants labāks – kad tīkliņu liek caur maksti vai laparoskopiski no vēdera puses?

    – Atšķiras tīkliņu formas, kādas izmanto, bet to, kuru operācijas veidu izmantot, izvēlas ārsts, ņemot vērā problēmu. Patiesībā izšķiršanās par operācijas veidu ir ļoti sarežģīta. Jo komplikācijas ir tikai tad, ja tu ievadi nepareizo tīkliņu nepareizajai pacientei nepareizā veidā.

    – Vai tīkliņi ar laiku veselībai nekaitē?

    – Šiem tīkliņiem ir ļoti laba uzbūve – tie ir elastīgi, neplīst, taču, kā konkrētais tīkliņš uzvedīsies konkrētās sievietes ķermenī, lai cik pareizi to piešūtu, nav iespējams paredzēt.

    – Kā ar mīlēšanos, ja veikta dzemdes noslīdējuma operācija?

    – Pēc tīkliņoperācijas sievietes var nodarboties ar seksu, maksts tiek saglabāta visā garumā un platumā, kāda tā ir. Savukārt senā, klasiskā metode – vaginālā histerektomija, kad caur maksti izņem dzemdi un veic maksts sienu plastiku, – zināmā mērā tomēr ir saistīta ar maksts saīsināšanu.

    Ja paciente ir jauna sieviete, maksts saīsināšana un sašaurināšana var ietekmēt viņas seksuālo dzīvi, tādēļ mūsdienās vaginālo histerektomiju piedāvā tikai dāmām lielos gados.

    – Kāds ir atveseļošanās laiks pēc tīkliņoperācijas?

    – Es savām pacientēm neļauju divus mēnešus nodarboties ar seksu, vairākus mēnešus braukt ar velosipēdu, skriet un celt smagumus, kas sver vairāk par 3–5 kilogramiem. Un vispār nedrīkst celt smagumus! Citādi ir bezjēdzīgi šīs operācijas ar tīkliņiem vispār veikt. Mēs taču mēģinām plāno saistaudu slāni aizvietot ar protēzi, taču arī šis tīkliņš ir tikai milimetru biezs.

    Pēc operācijas arī pastāv risks, ka noslīdējums var atkārtoties, un tas ir atkarīgs no metodes.

    Pieredze rāda, ka noturīgākais efekts ir noslīdējuma laparoskopiskajai korekcijai ar tīkliņu.

    – Cik labs risinājums ir speciālie silikona riņķi, kurus liek makstī, lai mazinātu dzemdes un urīnpūšļa noslīdējumu?

    – Tos ievieto makstī, riņķa viducī ieguļas dzemdes kakls, un tā tas atbalstījies tur arī stāv. Reizi trijos mēnešos ginekologs riņķi izņem, lai novērtētu maksts sienu un pārbaudītu, vai nav izveidojušies izgulējumi, tad riņķi dezinficē un liek atpakaļ. Taču tas nav ne patīkami, ne ērti.

    Ja pacientei ir ļoti daudz gadu, ja viņai ir nopietnas blakus slimības – bijis infarkts, ir augsts trombu risks, ja viņa lieto antikoagulantus, ja ir cukura diabēts un ļoti liels svars – un sievietes vispārējais veselības stāvoklis neļauj veikt ne laparoskopiskās, ne vaginālās operācijas, tad šie riņķi ir alternatīva. Taču jauna sieviete, un principā jebkura vecuma sieviete, ja viņas veselības stāvoklis pieļauj operāciju, ir jāoperē, lai viņa pēc tam justos komfortabli.

    – Vai dzemdes noslīdējumu var izoperēt profilaktiski?

    – Nē, tas gan nav iespējams! Dzemdes noslīdējuma korekcijas operācija nav profilaktiska tipa. Tā ir operācija, kuru mēs veicam tad, kad problēma jau samilzusi un kad sievietei noslīdējums traucē. Galvenais ir viņas pašsajūta. Vēzis no noslīdējuma nerodas.

    – Kā izvairīties no noslīdējumiem?

    Jāuztrenē muskuļi, kas nodrošina mazā iegurņa orgānu atrašanos pareizajā vietā! Vingrojumi ir ārkārtīgi vienkārši.

    Proti, daudzas reizes dienā piecelieties kājās, nostājieties taisni un ievelciet dibenu – uzreiz arī visi starpenes muskuļi velkas uz iekšu.

    Tādā ziņā ļoti labs ir jāšanas sports, jo, lai noturētos zirgā, jābūt ievilktiem dibena muskuļiem, un, tiklīdz tu ievelc dibena muskuļus, uzreiz gribot negribot ievelkas starpene.

    Vēl viens variants… Vajag iztēloties, ka sēdi uz bumbiņas un, sasprindzinot muskuļus, mēģini to pacelt no krēsla. Treniņa mērķis ir noturēt muskuļu sasprindzinājumu aptuveni desmit sekundes un tad atbrīvot. Šādi jāatkārto 8–10 reizes vienā piegājienā, vairākas reizes dienā un vismaz četras dienas nedēļā.

    Vēl dzemdes noslīdēšanu veicina apaļumi. Nedrīkst būt bieži aizcietējumi, lai nebūtu jāspiežas, kas arī palielina vēdera iekšējo spiedienu. Tātad uzturā jāiekļauj daudz šķiedrvielu un jāuzņem pietiekams daudzums šķidruma. Maksts noslīdējuma risks palielinās pēc dzemdes izņemšanas, vienalga, ar dzemdes kakliņu vai bez. Šādos gadījumos svarīga ir pareiza maksts kupola vai kakliņa sašūšana, lai noslīdējuma risku mazinātu.

    Ginekologi, kuriem ir vērā ņemama pieredze dzemdes noslīdējumu operēšanā

    • Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Ginekoloģijas klīnikā – Dr. Nellija Lietuviete.
    • Latvijas Jūras medicīnas centrā – Dr. Dace Melka.
    • Ginekoloģijas un ķirurģijas klīnikā JV klīnika – Dr. Juris Vītols un Dr. Jurģis Vītols.
    • Liepājas reģionālajā slimnīcā – Dr. Elīna Lauva.

    0 komentāri

    Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

    Pievienot komentāru

    Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

     

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Privātā Dzīve

    Vairāk

    Ieva

    Vairāk

    Mans Mazais

    Vairāk

    Māja un Dārzs

    Vairāk

    AutoBild.lv

    Vairāk

    Astes

    Vairāk

    Klubs

    Vairāk

    Santa+