Rīga +2°C 
Izpildi testu
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
– Mūsu lasītāja raksta, ka viņas vīrs pat bijis pie vietējā traumatologa, uztaisīts rentgens un pateikts, ka nekā traka neesot, tikai bursīts, tas pāriešot. Bet vīrs nikns, jo pampums sāp un traucē strādāt. Tie dakteri neko nejēdzot!
– Tāds satraukumiņš?… Vienalga, vai cilvēkam ir akūts vai hronisks priekšējās ceļa kauliņa gļotsomiņas iekaisums jeb prepatelārs bursīts, sākotnējā ārstēšanas taktika vienmēr ir pretiekaisuma terapija. Pirmkārt, tā ietver ārstēšanu ar tabletēm, kas mazina iekaisumu, līdz ar to mazina šķidruma veidošanos gļotādas somiņā, kas arī ir sliktās pašsajūtas un ceļa locītavas tūskas iemesls.
Parasti sāk ar ibuprofēnu, kas nopērkams aptiekā bez receptes, vai kādu citu nesteroīdo pretiekaisuma līdzekli – diklofenaku vai vienu no selektīvajiem COX-2 inhibitoriem (Celebrex, Arcoxia, Bericox…). Diklofenaks un selektīvie COX-2 inhibitori ir recepšu medikamenti. Vēl pastāv iespēja veikt fizikālās procedūras, kurām ir līdzīgs pretiekaisuma efekts. Piemēram, ultraskaņas procedūras ar kādu pretiekaisuma gelu.
Otrais solis ir veikt punkciju – gļotsomiņā sakrājušos šķidrumu atsūkt un ievadīt, piemēram, kortikosteroīdu injekciju. Tā teikt, veikt blokādīti! Tas strādā pietiekami efektīvi. Parasti nepieciešams no vienas līdz trim injekcijām, atkarībā no tā, cik ilgstoši vai hroniski ir šis gļotsomiņas iekaisums. Kādam kļūst labi no vienas injekcijas – tūska mazinās un sāpes pazūd, bet dažreiz nepieciešamas trīs injekcijas ar nedēļas vai divu nedēļu intervālu. Pēc tam attiecīgi var izvērtēt tālāko taktiku.
Ja nepalīdz tabletes un injekcijas, ja nav nekāda uzlabojuma, tad vienmēr paliek pēdējā opcija – ķirurģiska ārstēšana. Proti, gļotsomiņas izgriešana jeb ekscīzija. Atbrīvojoties no šīs iekaisušās gļotsomiņas – no telpas, kas ir hroniski iekaisusi –, šķidrums tur vairs nekrāsies.
Ilgtermiņa risinājums, lai iekaisums neatkārtotos un cilvēks varētu tupināt strādāt, ir – cik vien iespējams izmantot dažāda veida aizsargus ceļu locītavām, tātad mīkstus polsterus vai tamlīdzīgas pariktes.
Gan tāpēc, lai neradītu lieku kairinājumu ceļa kauliņa zonā, gan arī – lai neveidotos izteiktas temperatūras svārstības šajā zonā, kas arī veicina iekaisuma attīstīšanos. Flīzētāji ir tipiskākais piemērs. Viņiem ļoti bieži iekaist gļotsomiņas, jo ir šī nelabvēlīgā kombinācija – hronisks spiediens uz ceļa locītavu plus vēsums un mitrums. Taču, ja celim priekšpusē ir polsterveida aizsargs, tad aukstums tiešā veidā ceļa locītavu vairs neietekmē un arī spiediens uz to tiek mazināts.
– Flīzētāji, tāpat arī santehniķi parasti strādā kombinezonā, un tajos ceļa daļā jau ir iestrādāts polsterējums!
– Ne visiem kombinezoniem! Ir tādi, kuros var īpašas kabatās ievietot aizsargus, un ir tādi, kam ceļu aizsargi ir speciāli jāuzvelk pa virsu vai zem biksēm. Principā tas ir pilnīgi vienalga – kā ērtāk, tā lai dara. Bet jāsaprot, ka kombinezons kā tāds neko nepasargā. Speciālie polsterējumi jāmeklē būvniecības veikalos un darba apģērba veikalos.
– Ja bursīts jau ir hronisks un uztūkums turas pāris mēnešu?…
– Tad es iesaku šo šķidrumu uzreiz evakuēt un ievadīt pretiekaisuma līdzekļus, kas veicinātu to, ka gļotsomiņa atgriežas savā iepriekšējā izmērā un lieki neveidojas šķidrums, kas atkal rada problēmas.
– Kas notiks, ja neko nedarīs?
– Ja tiks saglabāts iepriekšējais režīms – spiediens uz ceļa locītavu – un darba apstākļi nemainīsies, tad, visticamāk, uztūkums saglabāsies hroniskā stāvokli. Atkarībā no slodzes šķidrums krāsies vairāk vai mazāk, bet tas saglabāsies ilgstoši, vairākus mēnešus, līdz pat gadam.
Bet pēc pieredzes saku, ka parasti vīriešiem nav pacietības, un tad jau skaidrs, ka viņi vēršas pie viena vai otra, vai trešā ārsta un risinājums tiek atrasts – vai injekciju veidā vai izņemot gļotsomiņu. Tā ir neliela operācija.
– Ko tas cilvēkam reāli nozīmē? Viņš taču grib strādāt pēc iespējas ātrāk!
– Ja veic griezienu, dzīšanas process varētu aizņemt no divām līdz četrām nedēļām. Un viņš atkal varēs flīzēt.
– Kā lai dzīvo bez gļotsomiņas?! Jo viss, ko daba ķermenim devusi, ir vajadzīgs.
– Jā un nē. Ja kāda no anatomiskajām struktūrām funkcionē, tad tā pavisam noteikti ir vajadzīga, bet, ja tā organismam traucē normāli darboties – kā šajā gadījumā, ir hroniski iekaisusi un nereaģē uz medikamentozo terapiju –, tad pieļaujama tās evakuācija, kas principā nerada nekādas paliekošas sekas.
Bieži vien bursīta problēma tiek atrisināta uz visiem laikiem. Prakse rāda, ka sūdzības par sāpēm un pietūkumu pazūd un pacienti jūtas labi.
– Kāds darbs paredzēts gļotsomiņai?
– Nodrošināt slīdamību ādai pret izspīlētajām kaula virsmām zonā, kas ir kustīga. Šajā gadījumā tā ir ceļa locītava, bet līdzīgas anatomiskas struktūras atrodas arī citur. Uz elkoņa locītavām, kur arī mēdz veidoties tāda paša rakstura bursīti. Piemēram, gravierim, kas vairāk izmanto savas elkoņa locītavas. Tāpat gļotsomiņas atrodas pie potītēm, ko ikdienā cilvēks nejūt, jo tur nav specifiskas slodzes. Taču, piemēram, hokejistiem, kam kājas ilgstoši atrodas slidās, cietos apavos, potītes zona iekaist un veidojas bursīti.
– Cik jūs tādas gļotsomiņas izņemat gada laikā?
– Tā nav mana rutīnas operācija, jo – ja pacients laikus vēršas pēc palīdzības, bursīts 95 procentos gadījumu tiek izārstēts ar medikamentiem.
– Hormonu injekcijas ceļa gļotsomiņā drīkst veikt jebkurš traumatologs ortopēds?
– Es teiktu, ka jebkurš traumatologs – kā jebkurš žurnālists drīkst izmantot pildspalvu. Ja ārsts saprot patoloģijas būtību un ārstēšanas pamatprincipus, tad viņš to var veikt. Ja māc šaubas, tad, protams, pacients izvelēsies kādu citu ārstu. Principā, paskatoties uz celi, tur jau viss ir anatomiski precīzi redzams: gļotsomiņa ir visai virspusēja struktūra, un, ja tā pietūkusi, tad tehniskā ziņā injekcijas ievadīšana ir pietiekami vienkārša.
– Vai medikamentus ir iespējams izvelēties – vai ir labāks, vēl labāks un vidēji labs preparāts?
– Īsti ne. Tie ir rutīnas preparāti. Nav specifisku vai izvēles medikamentu. Šī ir standartizēta ārstēšana, kas vienkārši strādā.
– Vai par valsts naudu arī var veikt injekcijas celī vai tas ir vienīgi maksas pakalpojums?
– Ja pacients vēršas privātā medicīnas iestādē, tad – maksas pakalpojams; ja viņš apmeklē valsts klīniku, injekcijas celī iespējams veikt par valsts līdzekļiem.
– Pirms vizītes pie ārsta jāveic rentgens celim? Varbūt tur kaut kas atlūzis un tāpēc gļotsomiņa iekaist un pastiprināti ražo šķidrumu?!
– Dažkārt banāls sitiens, trieciens tik tiešām var izraisīt šādu bursītu. Tad gļotsomiņā sakrājas nevis sinoviālais jeb gļotsomiņas izdalītais šķidrums, bet asinis, kas vairumā gadījumu pilnībā uzsūcas, tomēr dažreiz var radīt nelielu, paliekošu sinovītu jeb gļotsomiņas iekaisumu, kurš arī var dot pietūkumu. Bet šādos gadījumos parasti pacients pats ārstam pasaka, ka problēma sākusies no traumas. Un, ja tā, tad rutīnā tiek veikts rentgena izmeklējums celim vai arī magnētiskā rezonanse, ja radušās aizdomas par kādu citu patoloģiju ceļa locītavā.
Savukārt parasta prepatelāra bursīta diagnoze ļoti bieži ir diezgan vienkārši nosakāma klīniski – tikai apskatot celi un izjautājot pacientu.
– Parasti saka tā: ja kāda locītava sāp, tik un tā to vajag darbināt. Vajag iet un darīt, nevis gulēt. Kā šajā gadījumā?
– Es tomēr rekomendētu relatīvu mieru, jo katrs lieks spiediens gļotsomiņas rajonā palielina spiedienu pašā gļotsomiņā, kas savukārt mehāniski atkal kairina gļotsomiņas sienu un līdz ar to vēl vairāk var producēt šķidrumu.
– Vai gļotsomiņas saspiešana notiek arī tad, ja cilvēks iet?
– Staigāšana būtu pieļaujama aktivitāte, bet skriešana, lēkšana, pietupieni un atspiešanās uz ceļa locītavas – tas varētu radīt kairinājumu.
– Ja celī bijis bursīts, vai tas nozīmē, ka celis ir vājā vieta un nākotnē, visticamāk, būs nepieciešama locītavas maiņa, protēze?
– Bursītu būtu grūti sasaistīt ar ceļa locītavas vispārējo stāvokli, jo šī problēma nav pat ceļa locītavā – drīzāk ceļa locītavas rajonā. Gļotsomiņa atrodas ceļa locītavas priekšpusē, ne iekšā ceļa locītavā.
– Vai bursīts ir saistīts ar lieko svaru?
– Ne gluži, es tā neteiktu. Svars gļotsomiņu tieši neietekmē.
– Jūs tā, īsi un konkrēti! Vairāk man jautājumu nav.
– Prepatelārs bursīts nav pļāpājamā tēma. Risinājumi ir ārkārtīgi vienkārši. Tikai jādara.
Bursīta pazīmes
- Virs ceļa locītavas mazsāpīgs pietūkums.
- Reizēm āda uztūkuma vietā apsārtusi.
- Locītavas kustības nedaudz ierobežotas.
- Rada sāpes, spīlējošu un spiedošu sajūtu.
- Iespējama velkoša sajūta ceļa locītavas aizmugurē – var šķist, ka ir sastieptas cīpslas vai muskuļi.
- Reizēm sāpes izstaro uz apakšstilba ikru muskulatūru.
