C vitamīns – dzert vai nedzert?

Pārdozēt grūti

Jāteic, ka tur nav nekā aplama – farmaceits ir medicīnas darbinieks un var un drīkst sniegt padomus. Zināms arī, ka, izrēķinot tīri matemātiski, Latvijas iedzīvotājiem vidējais D vitamīna līmenis asinīs ir zem normas, proti, 15–20 nanogrami mililitrā, bet norma ir virs 30 nanogramiem mililitrā. Un arī tā ir taisnība, ka līdz ar tumšā gadalaika iestāšanos, kad daudzi saulītes gaismu baudām nepietiekami, D vit­amīns dabiskā veidā organismā veidojas mazāk un tas jāuzņem papildus.     

Tāpat zināms, ka D vitamīna neaktīvās formas (ir arī aktīvās!) grūti pārdozēt. Izskaidrošu atšķirību! Kaut gan D vitamīnu sauc par vitamīnu, būtībā tas ir hormons, savukārt tas, ko lietojam kā preparātu neaktīvā formā, ir prohormons. Neaktīvais prohormons aktivizējas, tikai nonākot organismā: viena daļa šī procesa aizsākas aknās, nākamā – nierēs. 

Aptiekās var nopirkt arī D vitamīna aktīvās formas preparātus – tie ir recepšu medikamenti ar spēcīgāku iedarbību, kas jālieto pēc ārsta ieteikuma. Neievērojot noteiktās devas, tik tiešām ir iespējams D vitamīnu pārdozēt, taču aptiekas darbinieks nemaz nevar tā vienkārši tev šīs zāles izsniegt, ja ārsts nav izrakstījis recepti.

Citi lasa

Daina Lapiņa

Kūciņas

Gluži kā gaisīgi zefīri! Putotu olbaltumu krēma kūciņas pusstundā

Zane Piļka- Karaļeviča

Piemiņa

Viņš nomira manu acu priekšā: Dzīvesbiedre pastāsta, kādas bija aktiera Lūša pēdējās stundas

Ziņu aģentūra LETA

In memoriam

Mūžībā aizgājis Igors Šuvajevs – filozofs un komponista Imanta Kalniņa znots

Savukārt lielais vairākums D vitamīna preparātu ir neaktīvās formas – uztura bagātinātāji, bezrecepšu līdzekļi. Lai ar tiem D vitamīnu pārdozētu, nudien būtu jāizēd pa burciņai dienā. 

Cita lieta, ka D vitamīns jālieto, kā norādīts klāt pievienotajā instrukcijā. Tad viss būs kārtībā. 

Tomēr piekrītu, vispareizāk būtu kaut reizi gadā veikt analīzes, pārbaudot D vit­amīna līmeni asinīs. Ideāli, ja šīs analīzes veic divreiz gadā – rudenī vai ziemā un pavasarī vai vasarā, un tad atkarībā no rezultātiem D vitamīna preparātu lieto vairāk vai mazāk. Tas ir īpaši svarīgi arī tagad, Covid-19 epidēmijas laikā: ir pietiekami daudz zinātnisku publikāciju, kurās parādās secinājums – risks inficēties ar kovidu ir potenciāli zemāks, ja D vitamīna līmenis asinīs ir 40–60 nanogrami mililitrā.

Kāpēc tas ir svarīgi

Vēl atgādināšu D vitamīna labos darbus un kā mums var kaitēt tā deficīts… Pirmkārt, D vitamīns nepieciešams kaulu veselībai: tikai tad, ja ir pietiekami augsts D vitamīna līmenis, organismā var uzsūkties kalcijs, kas ir galvenais kaulu būvmateriāls. Tādēļ ikvienam cilvēkam saules starojuma ietekmē ķermenis normāli pats ražo D vitamīna aktīvo formu – kalciferolu. 

Otrkārt, zinātniski pierādīts, ka D vitamīns kombinācijā ar kalciju mazina noteiktu formu ļaundabīgu audzēju risku, tāpēc zinoši ārsti parasti līdztekus D vitamīnam iesaka arī kādu kalcija preparātu vai izraksta līdzekli, kur tie jau ir abi divi. 

Un vēl – D vitamīns vajadzīgs arī daudzu citu organisma funkciju nodrošināšanai un slimību profilaksei.

Piemēram, ir pētījumi, kas apliecina, ka D vitamīna lietošana uzlabo demences pacientu kognitīvās (izziņas) spējas. Cits pētījums atklāj, ka D vitamīns ir svarīgs multiplās sklerozes profilaksē, bet vēl kāds – ka D vitamīns un ārīgi lietojami preparāti ar vielām, kas no tā iegūtas, noteiktos gadījumos uzlabo psoriāzes pacientu ādas stāvokli. Tā šo D vitamīna labo darbu uzskaitījumu varētu vēl turpināt. 

Ar sauli nepietiek?

Tas, cik daudz D vitamīna āda saražo, atkarīgs no dažādiem faktoriem: no diennakts laika, gadalaika, ģeogrāfiskās vietas, kur cilvēks atrodas, un no ādas pigmentācijas. Ja tu tikai sēdi mājās un nekādu aktivitāšu laukā nav, D vitamīns noteikti veidojas nepietiekami.

Turklāt, ja ir rudens vai ziema, kad, kā zināms, mūsu platuma grādos saule neaplaimo bieži, D vit­amīna līmenis ir stipri par zemu – 
tad runa ir par tā deficītu un D vitamīns jālieto papildus.

Tiesa, to mēs varam uzņemt arī ar noteiktiem pārtikas produktiem, galvenokārt ar jūras zivīm, piemēram, ar lasi vai sardīnēm.

Ja pameklē, var atrast arī ar D vitamīnu īpaši bagātinātus pārtikas produktus – kaut vai sausās brokastis –, taču kopumā tādu ēdienu nav diez ko daudz.

Un vēl kāda problēma… Cilvēkiem stipri gados reizēm ir D vitamīna malabsorbcija – viņu organismā tas labi neuzsūcas. Arī šāda nianse var novest pie D vitamīna trūkuma, it īpaši, ja cilvēks daudz nekustas un ir stipri mudināms uz laukā iešanu, vai arī to izdarīt ir fiziski grūti. Tāpēc būtu tikai normāli un lieliski, ja ģimenes ārsts vai – kā šajā gadījumā – farmaceits cilvēkiem lielākā vecumā ieteiktu lietot uztura bagātinātājus ar D vitamīna piedevu.

Kas ir kas

Aktīvais D vitamīns

Eksistē divi ceļi, kā tas organismā veidojas. Viens ir dabiskais, kad D vitamīns rodas ultravioleto staru ietekmē jeb sauļojoties, tātad – caur ādu. Normālos apstākļos šādi veidojas 80 procenti no nepieciešamā D vitamīna daudzuma.

Otrs veids, kā iegūt D vitamīnu, ir perorālais jeb caur muti – ar uzturu. Šādi var uzņemt apmēram piekto daļu jeb 20 procentus vajadzīgā D vitamīna. Ar pārtiku iespējams uzņemt gan augu un sēņu (ergokalciferols jeb D2), gan dzīvnieku izcelsmes (holikalciferols jeb D3, ko satur treknas zivis, olas, sviests, piens) D vitamīnu, un tiem abiem ir vienāda nozīme.

Taču, ja saules maz un ēdiens arī nav attiecīgi sabalansēts, atliek šo vitamīnu uzņemt aptiekā nopērkamo kapsulu vai pilienu veidā. Tie satur kalciolu, kas ir negatīvā D vitamīna forma. 

Neaktīvā D vit­amīna forma.

Tātad tas ir kalciols. Norijot šādu D vitamīna pilienu vai kapsulu, tas nonāk kuņģī, no turienes, pateicoties gremošanas enzīmiem, D vitamīns tiek pārvietots uz aknām. Aknās īpaši šūnu receptori satver D vit­amīnu un pārveido par kalcidiolu, kas turpina savu ceļojumu uz zarnu gļotādu.

No turienes tas visbeidzot nonāk nierēs un tur kļūst par aktīvo jeb organismam reāli izmantojamo D vitamīna formu kalcitriolu. Lai tas viss varētu notikt, zarnu gļotādai, aknām un nierēm jābūt veselām un labi jāfunkcionē. Tāpēc tiem, kam ir nopietnas aknu kaites, piemēram, nieru mazspēja, būtu uzreiz jālieto aktīvā D vitamīna forma kalcitriols, kas ir recepšu medikaments un ko izraksta ārsts. 

Lietojot D vitamīna neaktīvo formu spreja veidā, kad to iepūš mutē aiz vaiga uz gļotādas, tas no turienes nokļūst asinsritē un tad aknās un nierēs. Šis variants būtu piemērots cilvēkiem ar celiakiju jeb glutēna nepanesību, kad ir uzsūkšanās traucējumi caur zarnu gļotādu.

Analīzes tulkojums

Laboratorijā nosaka 25 (OH) D vitamīna līmeni. 

• Virs 30 ng/ml – pietiekams daudzums.
• Zemāks par 19 ng/ml ­ – D vitamīna deficīts.
• Virs 100 ng/ml ­– paaugstināts.
• Virs 150 ng/ml – D vitamīna intoksikācija, pārdozēšana.

Anija Pelūde

Padomi

Dāmu draugs — džentlmenis D vitamīns

Santa.lv

Veselība

Pētījums: Katram piektajam Latvijas iedzīvotājam ir D vitamīna deficīts

Gundega Gauja

Veselīgs dzīvesveids

Maģiskais vitamīns D pret kovidu

D vitamīns un Covid-19

• D vitamīna TRŪKUMS ietekmē infekcijas smagumu

Pētnieki atklāja, ka 80 pro­­centiem no 216 kovida pacientiem, kuri ārstējās slimnīcā, bija D vitamīna deficīts. Turklāt vīriešiem bija zemāks D vitamīna līmenis nekā sievietēm. Covid-19 pacientiem ar zemāku D vitamīna līmeni arī paaugstinājās iekaisuma marķieru, piemēram, feritīna un D-dimēra, līmenis asinīs. 

D vitamīns ir hormons, ko ražo nieres un kas kontrolē kalcija koncentrāciju asinīs un ietekmē imūnsistēmu. 

D vitamīna deficīts ir saistīts ar dažādām veselības problēmām, lai gan joprojām tiek veikti pētījumi par to, kāpēc hormons ietekmē citas ķermeņa sistēmas. Daudzi pētījumi norāda uz D vitamīna labvēlīgo ietekmi uz imūnsistēmu, īpaši attiecībā uz aizsardzību pret

infekcijām.
Pētnieki norāda, ka viena no pieejām ir identificēt un ārstēt D vitamīna deficītu tiem, kam ir īpaši augsts risks inficēties un saslimt ar Covid-19, piemēram, vecāka gadagājuma cilvēkiem, pacientiem ar blakus slimībām un pansionātu iemītniekiem. D vitamīna līmeņa uzturēšana optimālā līmenī pozitīvi ietekmē gan balsta un kustību aparātu, gan imūnsistēmu.

* AVOTS: žurnāls Doctus, 2020/10 un ScienceDaily, 27 October 2020.

• VAIRĀK D vitamīna – mazāks risks saslimt

Jaunā pētījumā, kurā iekļautas 20 Eiropas valstis, noskaidrots, ka pastāv saistība starp zemu vidējo D vitamīna līmeni un augstāku saslimstību ar Covid-19 un augstākiem mirstības rādītājiem.

Agrāk novērojuma pētījumos ir apstiprināta saistība starp zemu D vitamīna līmeni un uzņēmību pret akūtām elpceļu infekcijām. D vitamīns modulē balto asinsšūnu reakciju, neļaujot tām atbrīvot pārāk daudz iekaisuma citokīnu. Tāpat zināms, ka Covid-19 vīruss izraisa pārmērīgu daudzumu pretiekaisuma citokīnu.

Mirstības līmenis no Covid-19 Itālijā, Spānijā pagājušā gada pavasarī bija augsts, un jaunais pētījums parāda, ka abās valstīs ir zemāks vidējais D vitamīna līmenis nekā lielākajā daļā Ziemeļeiropas valstu. Tā tas ir arī tāpēc, ka cilvēki Eiropas dienvidos, īpaši seniori, izvairās no spēcīgas saules, bet ādas pigmentācija samazina arī dabiskā D vitamīna sintēzi.

Augstāks vidējais D vitamīna līmenis ir Ziemeļeiropā, jo cilvēki papildus lieto mencu aknu eļļu un D vitamīnu un, iespējams, mazāk izvairās no saules. 

* AVOTS: Doctus, 2020/8 un Aging Clinical and Experimental Research, 2020.

• PIETIEKAMS D vitamīna līmenis samazina komplikāciju biežumu

Pētījumā secināts, ka hospitalizētiem pacientiem ar apstiprinātu Covid-19, kuriem 25 (OH) D vitamīna līmenis bija vismaz 30 ng/ml, retāk novēroja komplikācijas un nāvi  SARS-CoV-2 infekcijas dēļ. Pētījumā iekļāva 235 pacientus ar apstiprinātu kovida diagnozi.

Pēc ASV Slimību kontroles centra kritērijiem 74 procentiem no šiem pacientiem bija smaga Covid-19 gaita un tikai 32,8 procentiem bija pietiekams D vitamīna līmenis. Pēc samērošanas ar iespējamiem jaucējfaktoriem, pētnieki konstatēja statistiski ticamu saistību starp pietiekamu D vitamīna līmeni un klīniski vieglāku Covid-19 gaitu, mazāku mirstību slimnīcā un C reaktīvā olbaltuma līmeni un paaugstinātu limfocītu īpatsvaru.

Tikai 9,7% pacientu, kas vecāki par 40 gadiem un kuriem bija pietiekams D vitamīna daudzums, pakļāvās infekcijai, savukārt tie, kam D vitamīna bija mazāk par 30 ng/ml, jau 20% pacientu.

Ievērojams seruma  C reaktīvā olbaltuma līmeņa un iekaisuma marķiera samazinājums kopā ar palielinātu limfocītu procentuālo daudzumu liecina, ka arī pietiekams 

D vitamīna līmenis var palīdzēt modulēt imūnreakciju, iespējams, samazinot citokīnu vētras risku, reaģējot uz šo vīrusa infekciju.

*AVOTS: žurnāls Doctus, 2020/ 9 u. Plos One, September 25, 2020.

3 ieteikumi tev

Cik daudz?

1. Ja tev nav pārāk liels D vitamīna deficīts, optimālais variants būtu katru dienu uzņemt 1000–2000 starptautiskās vienības jeb SV šī vitamīna dienā.
2. Ja tu lieto zāles asinsspiedienam, holesterīna līmenim, kuņģa skābes mazināšanai, hepatīta un epilepsijas ārstēšanai, D vit­amīna devai jābūt lielākai, jo šie medikamenti traucē D vitamīna vielmaiņu. 
3. Pirms pērc kādu D vitamīna preparātu, paskaties, cik SV satur viena kapsula vai viens piliens, vai viens pūtiens. Piemēram, ja vienam preparātam vienā kapsulā vai vienā pilienā ir 500 vienības D vitamīna, bet otram – 2000 vienības, tad, lietojot katru no šiem līdzekļiem tikai pa vienai devai, rezultāts būs kardināli atšķirīgs.