Alerģija, pārtikas nepanesība un nelaimīgais banāns

Veselība
Agnese Ludzīte
Agnese Ludzīte
26. augusts, 2019
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: SHUTTERSTOCK
Cilvēki ir kļuvuši krietni alerģiskāki nekā agrāk – nepielūdzami vēsta statistikas dati. Turklāt, veicot pārtikas nepanesības testus, kas kļūst aizvien populārāki, lielai daļai cilvēku uzrādās nepanesība pret banāniem. Kāpēc tā?

Organisma atbildes reakcija uz kādu konkrētu produktu var parādīties pēkšņi, pat tad, ja šis produkts agrāk lietots uzturā, neradot sūdzības. Maize, milti, piens, siers – produkti, kas kādreiz bija saimes galda goda viesi, mūsdienās krituši vislielākajā nežēlastībā. Līdz ar alerģiju tēmas popularitātes kāpumu uz pārrunu galda tiek celta arī pārtikas nepanesības tēma. Par alerģijām it kā viss ir skaidrs – to, ka apēstais produkts organismam nav draudzīgs, tas steidzami ziņo ar nepatīkamiem, jūtamiem un redzamiem simptomiem. Citādi ar pārtikas nepanesību – te nav īstas skaidrības. Ar ko tā atšķiras no alerģijas un vai ir bīstama?

Pārtikas nepanesība nav alerģija

Gan alerģija, gan nepanesība ir organisma izmainīta atbildes reakcija uz uzturu, ko uzņemam ikdienā.

Taču nepanesība atšķiras no alerģijas ar to, ka atbildes reakcijā netiek iesaistīta imūnā sistēma.

Pārtikas (konkrēta produkta vai produktu grupas) nepanesība var rasties, piemēram, kādu medikamentu lietošanas dēļ, hronisku slimību dēļ, atsevišķu enzīmu, kas nepieciešami, lai pārstrādātu produktu, trūkuma dēļ, kā arī citu, līdz galam neizskaidrotu cēloņu dēļ. Simptomi var būt dažādi: gan gremošanas darbības traucējumi, piemēram, laktozes intolerances gadījumā šķidrs vēders, gāzes, asas sāpes, gan arī elpošanas sistēmas traucējumi (iesnas, astmatiskās lēkmes) un citas alerģijām līdzīgas organisma atbildes reakcijas.

Pārtikas nepanesība atšķirībā no pārtikas alerģijas nav bīstama, un tai nevar būt letālas sekas. Nepanesība nozīmē to, ka organisma šūnas nesatiek ar kādu produkta sastāvdaļu, tāpēc organismam ir grūti sašķelt un uzņemt šī produkta barības vielas. Pārtikas nepanesības savā ziņā ir ļoti viltīgas, jo to diagnostika nav tik vienkārša kā alerģiju gadījumā. Nav tāda viena testa, kas efektīvi pierādītu dažādu pārtikas produktu nepanesību.

Slikts banāns, labs banāns

Interesanti ir tas, ka, laboratorijās veicot piedāvātos pārtikas nepanesības testus, lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju analīzes norāda uz banānu nepanesību. Jā, tieši uz šo augli, ko tik bieži dod pirmo pavisam maziem bērniem un ko sportisti plaši iekļauj savā ēdienkartē. Tāpat analīžu rezultāti nereti norāda uz to, ka pastāv problēma ar kviešu, olu, piena produktu panesību. Pārtikas nepanesības testus apzīmē ar saīsinājumu IgG4, kas nozīmē imūnglobulīna G4 antivielas, kuras principā ir olbaltumi, kas asinīs saista vielas, kuras organismam šķiet neiederīgas.

Lai gan IgG4 tests ir pieejams daudzās laboratorijās un to nereti iesaka dažādi speciālisti, tas tomēr nav uzticams un rekomendējams. Analīžu laikā paņemtais asins paraugs tiek pakļauts dažādu produktu iedarbībai, vērojot, ko par to saka imūnglobulīns. Ja dotais paraugs piesaista daudz imūnglobulīna, analīzes nepielūdzami uzrāda, ka organisms šo produktu it kā nepanes. Patiesībā tā ir normāla, fizioloģiska organisma atbildes reakcija, kas parāda, ka šie produkti uzturā vispār tiek lietoti.

Visbiežāk nepanesības augstākie rādītāji ir tieši tiem produktiem, kurus visvairāk lietojam ikdienas uzturā, – kviešiem, olām, piena produktiem un, jā, arī banāniem.

Ko tad īsti darīt, ja nepanesība uzrādās?

Neko! Ja IgG4 analīzes uzrāda, ka ir banānu nepanesība, jāsaprot, ka tā ir normāla fizioloģiska reakcija, kas norāda, ka banāni tiek lietoti uzturā. Akli paļauties uz šo analīžu rezultātiem un steigšus izslēgt konkrētos produktus no ēdienkartes nekādā gadījumā nav pareizā pieeja. Drīzāk jāmēģina saskatīt problēmu kopumā, jo pie esošajām sūdzībām vainīgs var būt arī kaut kas pilnīgi cits. Ir radies iespaids, ka mūsdienās kaut ko neēst ir pat stilīgi, viegli un vitāli nepieciešami, taču, bez pamata tā rīkojoties, varam sev nodarīt pāri, radot uzturvielu nopietnu deficītu.

Ja pastāv raizes par pārtikas nepanesību…

Gremošanas darbības traucējumi vai neizskaidrojamas organisma atbildes reakcijas uz pārtiku ir signāli, ka, iespējams, problēma pastāv, un to nevajadzētu atstāt bez ievērības.

Noteikti nevajadzētu pašiem sev noteikt diagnozi, uz savu galvu veikt analīzes un ievērot izdomātas diētas.

Pirmais, kas darāms, – jāvēršas pie attiecīgā ārsta, kam detalizēti jāizklāsta sūdzības un godīgi jāatbild uz jautājumiem. Tālāk ārsts noteiks analīzes vai pārbaudes un, ja nepieciešams, arī ārstēšanu.

Diagnosticējot produkta nepanesību, nav pamata satraukumam. Nepanesība atšķirībā no alerģijas uzreiz nenozīmē, ka nepieciešama produkta simtprocentīga izslēgšana uz mūžu. Tas var būt arī kādu noteiktu laiku, un visbiežāk mazos daudzumos konkrētā viela nekādus traucējumus neradīs. Piemēram, maziem bērniem ļoti bieži diagnosticē noteiktu pārtikas nepanesību, un 90% gadījumu tā pāriet, sasniedzot 5–7 gadu vecumu. Taču, ja patiešām tiek diagnosticēta alerģija pret kādu pārtikas produktu, šis produkts būs jāizslēdz no ēdienkartes, jo alerģiska reakcija var būt arī letāla.

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

Lasi citur

GADA KOSMĒTIKA 2020

 

Veselība

Vairāk

Receptes

Vairāk

Privātā Dzīve

Vairāk

Ieva

Vairāk

Mans Mazais

Vairāk

Māja un Dārzs

Vairāk

AutoBild.lv

Vairāk

Astes

Vairāk

Klubs

Vairāk

Santa+