Dzemdes dobuma abrāzija jeb, kā tautā saka, tīrīšana
Ir situācijas, kad šī metode nav aizstājama, tomēr polipu ārstēšanā no abrāzijas būtu ļoti vēlams atteikties. Taču to diemžēl vēl joprojām izmanto arī šim nolūkam, jo tā ir pirmā ķirurģiskā manipulācija, ko savā praksē veicis jebkurš ginekologs.
Abrāzijas laikā dzemdes dobums, ārstam paļaujoties uz tausti, bez redzes kontroles tiek izskrāpēts ar speciālu instrumentu kireti.
Tā kā tā ir akla tehnika, bieži vien polipu šīs procedūras laikā nemaz nenoņem, tikai velti tiek traumēta dzemde. Šī metode nebūtu pieļaujama sievietēm, kas nākotnē plāno grūtniecību. Ja tev kāds ārsts piedāvā veikt abrāziju, lai noņemtu polipu, saki paldies un dodies citā virzienā.
Histeroskopija
Varbūt vārds izklausās biedējošs, taču – bailēm nav pamata. Histeroskopija vienlaikus ir gan diagnostikas, gan ārstēšanas metode.
Procedūras laikā ar speciālu instrumentu histeroskopu caur maksti un dzemdes kaklu dakteris iekļūst dzemdes dobumā.
Tiek izmantots silts fizioloģiskais šķīdums, kas paplašina dzemdi un ļauj monitorā redzēt, kāds izskatās endometrijs, kur atrodas veidojumi un vai tie ir pilnībā noņemti. Metodi izmanto polipu diagnosticēšanai neskaidros gadījumos, lai precīzi paņemtu biopsiju un izmeklētu dzemdes dobumu redzes kontrolē.
Tagad gandrīz visas polipektomijas varam veikt ar maza diametra histeroskopiem, un praktiski nekad nav nepieciešama dzemdes kakla paplašināšana.
Dzemdējušām sievietēm histeroskopiju iespējams veikt bez anestēzijas, bet tas atkarīgs arī no pašas pacientes vēlmēm, un šis jautājums noteikti jāpārrunā ar ārstu pirms iespējamās operācijas.
Polipa operāciju būtu vēlams ieplānot menstruālā cikla pirmajā pusē, ideālā variantā – uzreiz pēc mēnešreizēm, kad gļotāda ir visplānākā un polipi skaidri redzami.
Īsi pirms mēnešreižu sākšanās var būt grūti saprast, kur ir polips, kur gļotāda, it īpaši, ja veidojumi ir neliela izmēra.
Ja nav iespējams operāciju veikt uzreiz pēc mēnešreizēm, ārsts izrakstīs hormonālus preparātus, kas endometriju noārda, padara plānu, un tad to var plānot neatkarīgi no cikla.
Izņemtais polips vienmēr tiek nosūtīts uz histoloģisko analīzi, kas dod gala verdiktu, taču iespēja, ka tas tomēr nav polips, ir ļoti maza. Jautājums tikai – atrod vai neatrod atipiskas, arī ļaundabīgas, šūnas, kas nosaka, vai var būt nepieciešama papildu ārstēšana.
Pēcoperācijas periodā parasti nekādu lielu problēmu nav.
Vienīgi, kamēr šķidrums iztek no dzemdes dobuma un dzemde savelkas, iespējams diskomforts vēdera lejasdaļā. Tad visbiežāk pietiek ar ibuprofēnu vai citiem nesteroīdiem pretsāpju līdzekļiem, kas nopērkami aptiekā bez receptes. Ja histeroskopiju veic bez anestēzijas, jau pēc dažām minūtēm var doties mājās. Iesaku 7–10 dienas atturēties no seksa un nelietot tamponus, lai neiedzīvotos infekcijā.
Ja ir bijusi anestēzija, klīnikā jāpaliek pāris stundas, taču, ja jūties labi, jau nākamajā dienā vari droši doties uz sporta zāli vai darīt, ko vien vēlies.
Pēc šīs manipulācijas pie ginekologa atkārtoti vērsies pēc nepieciešamības vai reizi gadā, pusotrā.
Histeroskopija garantē minimālu polipu atkārtošanās risku, un tomēr tāds pastāv, ja ir ģenētiskas izmaiņas šūnu līmenī. Arī tad, ja esi perimenopauzes vecumā, hormonālas izmaiņas nekur nepazudīs un polipi var veidoties atkal.
IBS (Intrauterine Bigatti Shaver – angļu val.)
Salīdzinoši jauna un inovatīva metode, nosaukta tās izgudrotāja itāļu ārsta Bigati vārdā. Tās pamatā ir mehāniska enerģija, kas nodrošina precīzu un ātru polipu izņemšanu, neradot apkārtējo audu bojājumu.
Ideja ir līdzīga abrāzijai, tikai polips tiek noņemts redzes kontrolē un nepaplašinot dzemdes kaklu, kas ir sevišķi svarīgi jaunām nedzemdējušām sievietēm.
Ar šo metodi var ātri noņemt pat 2–3 centimetrus lielus polipus, neiebraucot par dziļu dzemdes iekšējā slānī. Metodes pluss ir tas, ka, atšķirībā no histerezektoskopijas, parasti netiek izmantota elektroenerģija, kas var radīt dziļāku dzemdes iekšējā slāņa bojājumu. Bieži vien to iespējams veikt bez anestēzijas. Šī metode pieejama JV klīnikā un klīnikā Embrions.