Rīga +16°C 
Valsts darba inspekcijas Klientu apkalpošanas nodaļas vadītāja Dace Stivriņa norāda: «Papildu darba būtiska iezīme ir tā, ka darbinieks pats var brīvi izlemt, vai piekrist tā veikšanai. Ja darbinieks sākotnēji ir piekritis papildu darbam, bet vēlāk tas kļūst par apgrūtinājumu, viņam ir tiesības laikus vērsties pie darba devēja un vienoties par papildu darba pārtraukšanu. Darba devējs nedrīkst uzdot darbiniekam veikt papildu darbu bez viņa piekrišanas!»
Ja darbinieks un darba devējs vienojas par papildu darbu, kas nav paredzēts darba līgumā, darbiniekam saskaņā ar Darba likuma 65. panta pirmo daļu ir tiesības saņemt atbilstošu piemaksu. Darba likumā nav regulēts ne minimālais, ne maksimālais piemaksas apmērs, bet noteikts, ka piemaksas apmēru nosaka darba koplīgumā vai darba līgumā. Papildu darba veikšanas termiņš nav noteikts, to var veikt tik ilgi, cik ir nepieciešamība, protams, pastāvot darbinieka piekrišanai papildu darba veikšanai noteiktā termiņā.
Vienošanās par papildu darbu, tāpat kā jebkura vienošanās pie darba līguma, ir slēdzama rakstveidā.
Vienošanās būtu slēdzama par papildu darba izpildi noteiktā (terminētā) periodā.
Papildu darbs parasti veicams darbinieka nolīgtā darba laika ietvaros (parasti normālā darba laika ietvaros) vienlaikus ar pamatdarbu. Ja papildu darba apjomu nav iespējams paveikt normālā darba laikā, virsstundu darbs ir pieļaujams tikai pēc iepriekšējas vienošanās ar darba devēju. Tādēļ, ja papildu darba apjoms pārsniedz normālā darba laika iespējas, darbiniekam ir tiesības informēt darba devēju par faktisko darba apjomu un vienoties par virsstundu darbu.
Darbiniekam, kurš veic virsstundu darbu, saskaņā ar Darba likuma 68. panta pirmo daļu ir tiesības saņemt piemaksu par virsstundu darbu – ne mazāk kā 100% apmērā no noteiktās stundas vai dienas algas likmes. Ja nolīgta akorda alga, piemaksa ir ne mazāk kā 100% no akorddarba izcenojuma par paveikto darbu. Vienlaikus jāņem vērā, ka saskaņā ar Darba likuma 136. panta piekto daļu virsstundu darbs nedrīkst pārsniegt vidēji astoņas stundas septiņu dienu periodā, ko aprēķina pārskata periodā, kas nepārsniedz četrus mēnešus.
Ja uz darbinieku attiecas Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums, piemaksas par papildu darbu un virsstundu darbu nosaka šā likuma un speciālo normatīvo aktu regulējums. Saskaņā ar Atlīdzības likuma 14. pantu, amatpersonai (darbiniekam) var noteikt piemaksu līdz 30% no mēnešalgas, ja tā papildus saviem tiešajiem amata pienākumiem aizvieto prombūtnē esošu darbinieku vai pilda citus papildu pienākumus. Tomēr, lai ierobežotu ar atlīdzību saistītos izdevumus 2026. gadā, ir noteikts īpašs regulējums. Proti, piemaksa par aizvietošanu šogad var tikt noteikta līdz 20% no darbiniekam noteiktās mēnešalgas.
Vienlaikus jāņem vērā, ka
aizvietošanas fakts pats par sevi negarantē piemaksu 20% apmērā.
Konkrēto piemaksas apmēru katrā gadījumā nosaka darba devējs vai viņa pilnvarota persona.
Dace Stivriņa arī atgādina, ka attiecībā uz virsstundu darbu likuma Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam 79. panta 4. punkts paredz, ka piemaksu 100% apmērā no noteiktās stundas algas likmes var piešķirt tikai tām amatpersonām (darbiniekiem), izņemot karavīrus un militāros darbiniekus, kuru amata pienākumi ir saistīti ar darba nepārtrauktības nodrošināšanu, tostarp valsts drošības iestādēs nodarbinātajiem. Pārējiem darbiniekiem, izņemot karavīrus un militāros darbiniekus, virsstundu darbu kompensē, piešķirot apmaksātu atpūtas laiku atbilstoši nostrādāto virsstundu skaitam. Ja tas nav iespējams, izmaksā piemaksu 75% apmērā no noteiktās stundas algas likmes.
