Rīga +12°C 
Kā norāda Elektrum Drive elektromobilitātes eksperts Edgars Korsaks-Mills, Latvijas tirgū šobrīd pūš pārmaiņu vēji, jo liela daļa autobraucēju sākuši krietni racionālāk sekot līdzi saviem ikdienas izdevumiem un lauzt gadiem iesakņojušos mītus.
«Mēs arī Elektrum Enerģijas centrā jūtam, ka cilvēki nāk konsultēties. Ir dažādi jautājumi par EKII atbalstu, tāpat joprojām dzirdam dažādus mītus. Beidzot, es teiktu, ir jūtams otrais uzrāviens pēc pirmās EKII programmas 2022. gadā. Cilvēki vairāk rēķina un racionalizē auto iegādi,» novērojumos dalās nozares eksperts.
Mīti pret realitāti
Galvenās bažas, kas vēsturiski atturējušas pircējus, ir saistītas ar pirkuma cenu un kilometru skaitu, ko iespējams veikt ar vienu uzlādi. Eksperts uzsver, ka tehnoloģiju attīstība šos mītus kliedē.
«Cilvēkiem joprojām ir priekšstats, ka elektroauto pirkums būs ļoti dārgs. Mūsdienās cenu paritāte jau patiesībā ir notikusi lielā daļā auto segmentu. Ja ņemam vērā arī pieejamo atbalstu, elektrisko automobiļu cenas kļuvušas patiesi pieejamas,» skaidro Elektrum Drive eksperts.
Tāpat pagātnē vajadzētu atstāt bažas par to, ka ar elektroauto nebūs iespējams nobraukt garas distances.
«Pirms pieciem gadiem elektroauto spēja vidēji veikt 200 līdz 400 kilometrus bez papildu uzlādes, bet mūsdienās varam jau runāt par vairāk nekā 500 kilometriem. Šovasar esmu izmēģinājis jau vairāk nekā 20 elektroauto modeļu, kopā jau vairāk nekā 100. Lielākajai daļai sniedzamība būtiski pārsniedz 400 un pat 500 km.»
Līdztekus auto tehnoloģiskajai attīstībai strauji augusi arī uzlādes tīkla pieejamība. Šodien elektroauto uzlādes stacijas pie lielveikaliem, degvielas uzpildes stacijām un autoceļu malās kļuvušas par ikdienišķu parādību, izskaužot bažas par tālākiem ceļojumiem.
Uzlāde daudzdzīvokļu mājā nav šķērslis
Daudziem pircējiem svarīgs jautājums ir uzlādes pieejamība, dzīvojot daudzdzīvokļu namā. Edgars Korsaks-Mills, kurš pats dzīvo dzīvoklī, uzsver, ka personīgā elektrības ligzda pie namdurvīm nav obligāts priekšnoteikums. Ja nav iespējas izbūvēt staciju pie mājas vai uzlādēt auto darbavietā, risinājums ir publiskais tīkls – bieži kvartāla tuvumā atradīsim pat vairākas uzlādes stacijas, kuras no mājām atrodas tikai neliela gājiena attālumā.
«Brīdī, kad tu tiec tajā ritenī iekšā un redzi, kā elektroauto strādā tavā ikdienā, tad vairs nav starpības, vai tev pie daudzdzīvokļu mājas ir savs uzlādes punkts vai nav,» stāsta Edgars.
Viņš norāda, ka ar publisko tīklu pilnībā pietiek, lai elektroauto būtu ērti ekspluatējams ikdienā – auto var pieslēgt pie uzlādes avota, kamēr apmeklējat veikalu vai kādu izklaides vietu, un ar to vairumam braucēju pietiks, lai veiktu savu ikdienas maršrutu arī nākamajās dienās.
Elektroauto nav jāuzlādē katru dienu, jo ikdienā statistiski neiztukšojam visu baterijas kapacitāti.
Tāpēc uzlādi var veikt arī reizi pāris dienās.
Reālais mēneša ietaupījums
Mazāki izdevumi un lētāka elektroauto ekspluatācija ir galvenais arguments pieaugošo degvielas cenu kontekstā. Pieņemot, ka mājsaimniecībās vidējais elektrības tarifs ir 15 centi par kilovatstundu, elektriskā automobiļa uzlāde mājās 100 km veikšanai izmaksā 3 līdz 5 eiro.
Izmantojot publisko tīklu, izmaksas būs no 5 līdz 12 eiro atkarībā no uzlādes stacijas jaudas.
Ja ņemam vērā, ka benzīna un dīzeļdegvielas cenas par litru sasniegušas 2 eiro atzīmi, ekspluatācijas izmaksas būs augstākas. Iekšdedzes dzinējiem, kas patērē 5 līdz 10 l/100km, katri simts kilometri izmaksās 10 līdz 20 eiro.
«Salīdzinot elektroauto un iekšdedzes dzinēja spēkratus, uz katriem simts kilometriem var ietaupīt 6 līdz 10 eiro. Mēneša laikā, ja brauc 1000 kilometrus mēnesī, tavs ietaupījums ir 60 līdz 100 eiro. Jo vairāk brauksiet, jo vairāk ietaupīsiet,» aprēķina eksperts.
Papildu finansiālajam ieguvumam elektroauto sniedz arī dažādus citus bonusus – iespēju bez maksas izmantot Rīgas satiksmes stāvvietas un braukt pa sabiedriskā transporta joslām, turklāt pilnībā elektriskiem automobiļiem netiek piemērots ikgadējais ekspluatācijas nodoklis.
Ko izvēlēties – jaunu vai lietotu?
Pētot lietotu auto tirgu, eksperts iesaka skaidri nodalīt transportlīdzekļu paaudzes. Noteicošais pagrieziena punkts elektroauto efektivitātē bijis 2020. gads.
«Es nodalītu divus posmus – līdz 2020. gadam un pēc 2020. gada. Līdz 2020. gadam daudzi elektroauto tika veidoti uz iekšdedzes dzinējiem paredzētām platformām, tāpēc tie bieži bija mazāk efektīvi, ar lielāku vidējo enerģijas patēriņu un salīdzinoši lēnākām uzlādes iespējām.
Savukārt pēc 2020. gada arvien vairāk parādījās elektroauto, kas jau no sākuma tika izstrādāti kā elektriskie modeļi.
Tāpēc, vērtējot lietotu elektroauto, ir vērts īpaši pievērst uzmanību modernizētajām modeļu versijām – tajās ražotāji bieži ir uzlabojuši gan efektivitāti un uzlādes iespējas, gan kopējo auto kvalitāti, pircējam iegūstot tehnoloģiski pilnīgāku produktu,» skaidro eksperts.
Tāpat pircējiem nevajadzētu baidīties par bateriju nolietojumu, jo ražotāju sniegtā 8 gadu garantija un dažādi Eiropas normatīvie akti nosaka prasības, kādai jābūt minimālajai baterijas kapacitātei pēc šiem gadiem. Tomēr prakse liecina, ka akumulatora kapacitāte visbiežāk saglabājas virs 80% arī pēc ilgstošas lietošanas.
Auto ikvienam autovadītājam
Edgars Korsaks-Mills norāda – ja 2020. gadā mums bija pieejami ap 100 dažādu elektroauto modeļu, tad šobrīd tirgū pieejami jau vairāk nekā 400 dažādi modeļi, tāpēc ir iespējams atrast piemērotāko izvēli pat specifisku prasību gadījumā.
Ņemot vērā, ka pircējiem pieejams arī EKII atbalsts līdz pat 9000 eiro apmērā, elektroauto iegāde kļuvusi pieejamāka plašākai sabiedrībai.
«Mēs esam nonākuši situācijā, kad elektroauto neizvēlas tikai tehnoloģiju entuziasti, kuri grib izmēģināt ko futūristisku. Mēs kā sabiedrība esam augusi un saprotam, ka elektroauto ir piemērots dažādām dzīves situācijām un dažādām vajadzībām,» rezumē Elektrum Drive eksperts.
KOPĀ ZAĻĀK – informatīva kampaņa klimatneitralitātes veicināšanai Latvijā, ko finansiāli atbalsta Emisijas kvotu izsolīšanas instruments. Par rakstu cikla saturu atbild izdevniecība Žurnāls Santa.
