18 000 kilometru no mājām – kā latvietis nokļuva un iedzīvojās tālajā Jaunzēlandē
Iepriekš par Jaunzēlandi zināju vien to, ka tā atrodas kaut kur zem Austrālijas un tur ir skaista daba, daudz aitu un maoru kultūra. Ja kāds senāk būtu teicis, ka es piecus savas dzīves gadus pavadīšu šajā valstī, droši vien tikai pasmīnētu. Bet dzīve mīl jokus, un no 2018. gada nogales manas mājas tiešām bija pasaules mala Jaunzēlande.
Foto: Mārtiņš Linē
Darba un atpūtas vīza
Kaut kad ap 2016. gadu viens pats ar mugursomu plecos klīdu pa Āziju: hosteļi, apskates vietas, ielu ēdiens, pludmales, sarunas ar citiem ceļotājiem. Katrs otrais satiktais cilvēks bija vai nu tikko pavadījis gadu Austrālijā vai Jaunzēlandē, vai arī grasījās turp doties un pusceļā piestājis Āzijā.
Foto: Mārtiņš Linē
Šampanieša baseins Wai-O-Tapu ģeotermālajā parkā (netālu no Rotorua Ziemeļu salā) ir viens no Jaunzēlandes slavenākajiem dabas brīnumiem – tā košās krāsas rada minerālu nogulsnes, bet nepārtrauktā burbuļošana atgādina dzirkstošu šampanieti.
Daudzi no viņiem stāstīja par brīvību, skaistu dabu, sērfošanu, darbu vīna darītavās un dzīvi kemperos ar okeānu aiz loga. Tas nepavisam neizklausījās slikti!
Kad atgriezos mājās, Taizemes iedegums vēl nebija pazudis, bet galvā jau tika kalts jauns plāns – kāpēc gan nepamēģināt laimi otrā pasaules malā?!
Nedaudz parokoties internetā, izrādījās, ka Latvijas pilsoņiem līdz 30 gadu vecumam ir iespēja tikt pie Working Holiday vīzas, kas ļauj gadu dzīvot un strādāt Jaunzēlandē. Tā nu 2018. gada decembrī, īsi pirms Ziemassvētkiem, es jau biju tur.
