Santa.lv
Rudens sākuma dāvana – 75% atlaide 🎁
Lasi ekskluzīvu saturu Abonē
Abonē

Būvējam koka māju Siguldā: kā izveidot ērtu virtuvi un vannasistabu, kas kalpos gadiem

Daudziem ir sapnis par savu māju, bet ne visiem ir priekšstats, ko īsti nozīmē tās būvniecība un kā panākt labāko rezultātu. Tādēļ turpinām rakstu sēriju, kas parādīs un izstāstīs mājas tapšanas procesu no idejas līdz atslēgām. Un tā nebūs teorija – kopā būvēsim pavisam īstu koka karkasa māju, kas atrodas Siguldā un kurai jau ir potenciālie saimnieki.
Dana Sinkeviča
Dana Sinkeviča
Foto: Publicitātes foto

6. sērija

  • Turpinās mājas iekšējā apdare.
  • Virtuves izbūves izmaksas un praktiskums.
  • Vannasistabas aprīkojuma izvēle, izbūves specifika.

Mājas dosjē

  • Pilnībā labiekārtota vienstāva koka karkasa māja ar augstiem griestiem, četrām guļamistabām, diviem sanitārajiem mezgliem un lielu terasi zem jumta.
  • Mājas platība – 150 m2, zemes gabals – 1200 m2.
  • Plānots arī žogs, bruģis un teritorijas labiekārtošana.
  • Potenciālie saimnieki – jauna ģimene ar mazu bērnu.
  • Gatavas mājas aptuvenās izmaksas kopā ar zemi – 300 000 eiro.
  • Atrodas Siguldā, jaunā privātmāju apbūves teritorijā.

Konsultē: Matīss KliginsSI House līdzīpašnieks un attīstības vadītājs.

Kas jau izdarīts?

1. sērija: noskaidrojām, kam pievērst uzmanību, iegādājoties zemi; kā atrast savu arhitektu un būvnieku, kā arī – ko nozīmē izstrādāt projektu un tāmi; izvērtējām dažādas hipotekārā kredīta iespējas.

2. sērija: ierīkojām būvlaukumu un tikām skaidrībā par ārējo un iekšējo komunikāciju izbūvi; noskaidrojām, kas ir zviedru pankūka un citas nianses par pamatu plātnes betonēšanu.

3. sērija: uzbūvējām mājas skeletu, noskaidrojām, kas ir tvaika izolācija un vēja difūzijas membrāna un kā to pareizi izbūvēt, kā arī uzzinājām par blow door testu; tikām galā ar fasādi; uzdevām dažādus jautājumus par finansējuma piešķiršanu būvniecības gaitā.

4. sērija: tikām skaidrībā par elektroapsaistes izbūvi mājā un ārpus tās; noskaidrojām, kam pievērst uzmanību, ierīkojot siltās grīdas un rekuperācijas sistēmu; izvērtējām dažādus apkures risinājumus un uzzinājām, kā mājokļa vērtību ietekmē energoefektivitāte; noskaidrojām arī, kā rīkoties, ja būvniecības laikā rodas finanšu grūtības.

5. sērija: noskaidrojām, kādus risinājumus izvēlēties sienu un griestu apdarei un grīdas segumiem, kā arī pievērsāmies teritorijas labiekārtošanai un pagalma bruģēšanai – bruģa un lielo plākšņu izvēlei, pamatnes sagatavošanai un citām svarīgām niansēm.

Mīļākā vieta

Daudzās mājās virtuve ir mīļākā vieta, kur pulcējas ģimene, kur rodas jaunas tradīcijas un tusiņos notiek interesantākās sarunas. Joprojām pastāv divas nometnes, kas met savstarpējas dzirksteles jautājumā, vai virtuvei vajadzētu būt atsevišķai, nodalītai telpai vai tomēr integrētai kādā no daudzfunkcionālām telpām, parasti – dzīvojamajā istabā. Pirmajā gadījumā kā pluss tiek minēts tas, ka gatavošanas aromāti neizklīst pa visu māju (jo, piemēram, zivi lielākajā gadījumā neizvilks pat visjaudīgākais tvaika nosūcējs) un nav jāuztraucas par nenovāktu darba leti vai netīriem traukiem, kas varētu pavērties skatienam tad, kad to vismazāk gribas. Otrajā gadījumā virtuve kļūst par visu mājinieku un ciemiņu koplietošanas īpašumu, tas, kurš gatavo, nav atstāts viens pie kastroļiem, un kartupeļus iespējams mizot kompānijā vai pie televizora, nevis skumjā vientulībā. Kurš variants tuvāks, tas vienmēr ir gaumes, dzīves filozofijas, kvadrātmetru un ergonomikas jautājums. Novērots, ka jaunajos projektos virtuve tomēr biežāk ir vairāk vai mazāk norobežota daļa no dzīvojamās telpas. Mājā, ko būvējam žurnālā, virtuve integrēta lielajā dzīvojamajā istabā. «Mēs savos projektos virtuves zonu parasti ieprojektējam vai nu pie terases, lai vasarā var paplašināt iekštelpu ar ārtelpu un būtu ērtāk, piemēram, brokastot vai vakariņot ārā, vai, otrs variants, pie mājas ieejas, lai caur virtuves logu, teiksim, gatavojot vakariņas vai gaidot viesus, varētu redzēt, kas nāk,» stāsta Matīss Kligins. Kāda tā izskatīsies, ir mājas saimnieku izvēle. Konkrētajā gadījumā būvniecības tāmē un attiecīgi kopējās mājas izmaksās (kas kopā ar zemi ir aptuveni 300 000 eiro) virtuve jau ir iebudžetēta – tai atvēlēti 9000 eiro. Klientam iespējams izvēlēties būvnieka sadarbības partneri vai jebkuru citu ražotāju. Var pats dizainēt un izvēlēties fasādes, krāsu, virsmas materiālus, toni un pat furnitūras rokturus, var paļauties uz profesionāļiem. Ja vēlmes budžetā neiekļausies, tad, protams, būs jāpiemaksā, un otrādi.

Uz ko cilvēki iekrīt?

Taču virtuve ir arī viena no sarežģītākajām zonām mājā un no mājas saimnieka vēl pirms būvniecības procesa sākuma prasa diezgan lielas spējas ieslēgt gan loģisko domāšanu, gan iztēli, lai paredzētu visu, ko viņš vai viņa virtuvē varētu gribēt. Īpaši aktuāli tas ir gadījumā, ja jūs nealgojat interjera dizaineru un mājas arhitekts ir dzīvojies pa augstiem plauktiem, neiedomājoties jums ieminēties, ka svarīgs ir ne tikai tas, kāds būs mājas apjoms vai virtuves zonas kvadrātmetru skaits, bet arī – kādi ir jūsu ēst gatavošanas paradumi, cik daudz un bieži gatavojat, jo no tā, ļoti iespējams, ir atkarīgs, vai jums vajadzīgs tvaika nosūcējs ar izvadu vai tikai ogļu filtru. «Kā jebkurā projektēšanas un būvniecības posmā, izmaiņas ir lielākais ienaidnieks. Par tvaika nosūcēju – tā ir klasika. Sākumā plānots ogļu filtrs, taču pēc tam pārdomā, ka vajag ar izvadu. Tas uzreiz nozīmē izdomāt, kā gatavā sienā un bez paredzētajām komunikācijām uztaisīt izvadu… Vēl standarta situācija, uz ko cilvēki iekrīt, – neparedz, ka izlietni tomēr gribēs virtuves salā, nevis tur, kur tā iezīmēta iepriekš, piemēram, darba virsmā pie loga. Tātad – jākaļ grīda un jātiek līdz ūdens un kanalizācijas komunikācijām. Pastāv arī nianses, kas klientam vispār neienāk prātā, – piemēram, ja izdomā indukcijas plīts virsmu novietot citur, neiedomājas, ka indukcijas plītīm vadam ir nepieciešams speciāls dzīslu skaits, un tas ne vienmēr ir realizējams jaunajā vietā. Par to, ka aizmirst ieplānot rozetes tā, lai ir ērti darboties, vispār nerunāšu… Turklāt visas izmaiņas klientam sit pa maku, bet būvniekam – pa termiņiem. Un, ja cilvēks ir paņēmis hipotekāro kredītu, kur tad lai vēl to naudu pēc tam dabū klāt? Līdz ar to vienmēr ir svarīgi ļoti praktiski un savlaicīgi pārdomāt projektu, lai mēs visi kopīgiem spēkiem iekļautos laikā un budžetā,» par praksē pieredzēto stāsta Matīss.

Šī virtuve izgatavota uzņēmumā ALANDEKO. Materiāli – ražotāja EGGER dekoratīvās plātnes, kas ir gana estētiskas un praktiskas ikdienas lietošanā. Ņemot vērā nākamo saimnieku vēlmes, kopējā kompozīcijā izmantots silts koka tonis, kas interjeram piešķir mājīgumu un dabisku raksturu, to papildinot ar vienkrāsainu, matētu dekoru. Šāds materiālu un toņu salikums rada mūsdienīgu, vizuāli mierīgu un elegantu virtuvi.
Šī virtuve izgatavota uzņēmumā ALANDEKO. Materiāli – ražotāja EGGER dekoratīvās plātnes, kas ir gana estētiskas un praktiskas ikdienas lietošanā. Ņemot vērā nākamo saimnieku vēlmes, kopējā kompozīcijā izmantots silts koka tonis, kas interjeram piešķir mājīgumu un dabisku raksturu, to papildinot ar vienkrāsainu, matētu dekoru. Šāds materiālu un toņu salikums rada mūsdienīgu, vizuāli mierīgu un elegantu virtuvi.

Jebkurā projektēšanas un būvniecības posmā izmaiņas ir lielākais ienaidnieks. Turklāt tās klientam sit pa maku, bet būvniekam – pa termiņiem.

Vannasistaba – praktiskums vai trendīgums?

Mājā paredzēti divi sanitārie mezgli – vienā atradīsies duša, otrā vanna. Tā kā mājas jauno saimnieku ģimenē aug mazs bērniņš, vanna ir būtiska. Bet arī te būvnieks iesaka padomāt par niansēm: «Visiem patīk jau kādu laiku modē esošais trends – brīvi stāvošās vannas. Jā, piekrītu – izskatās super. Bet, ja jums ir mazs bērns, tad jārēķinās, ka līdz gadiem septiņiem viņš, ļoti iespējams, pa to vannu plosīsies – spēlēsies, šļakstīsies, dauzīsies, pretosies matu mazgāšanai… Ja vannasistaba nav milzīga un vanna neatrodas istabas vidū, tad tā būs brīvi stāvoša pret vienu no sienām. Un tā šaurā vieta starp vannu un sienu būs sarežģīti uzkopjama… No otras puses – bērni izaug, smukā vanna paliek.» Ja runā par vannasistabu, nianšu ir ļoti daudz. Kā saskaņot furnitūru, jo santehnikai variantu ir daudz: hroms, matēts, krāsains, un vai tas viss vēl sapas ar durvju rokturi un dvieļu žāvētāju. Runājot par flīžu izvēli – atcerieties: ja gribat matētas un turklāt tumšas, vispirms novērtējiet, kāds jums mājās ir ūdens, vai nepaliks nosēdumi. Te uzreiz aktualizējas jautājums par ūdens filtriem, jo, ja ūdens ir pārāk bagāts dažādiem piemaisījumiem, kā kaļķis vai dzelzs, tad nesmuki nosēdumi būs mazākā problēma, jo ūdens var sabojāt gan santehniku, gan veļasmašīnu. Vēl viens trends nosaka, ka vannasistabās sienas jāflīzē līdz pašai augšai, savukārt Matīss uzskata – vietās, kur ūdens netiek klāt, tas nav vajadzīgs. Toties būtiski pareizi izbūvēt hidroizolāciju. «Man kā būvniekam ir svarīgi klientam uzbūvēt ekonomiski pamatotu māju, kas kalpos viņam, nevis otrādi. Tāpēc flīzes jūs varat atrast pa 10, 20, 60 un 90 eiro kvadrātmetrā, bet izvērtējiet, vai flīžu dizains ir pats svarīgākais mājā. Jo, ja jūs gribēsiet ietaupīt uz ūdens filtriem, hidroizolāciju vai pretgrauzēju sietu, tam būs daudz bēdīgākas sekas nekā izsapņoto flīžu nenopirkšanai. Tāpēc es tomēr teiktu, ka svarīgākais ir uzbūvēt māju konstruktīvi pareizi, flīžu tonis – pēc tam.»

Aizrunājamies arī par katras vannasistabas neiztrūkstošu sastāvdaļu – trapu un mūžīgo problēmu, ka tie aizsērē. Tie, kas remontu taisījuši pasen, varbūt pat nenojauš, ka šobrīd pieejami trapi ar izņemamu filtru – kad sakrājas gruži (pārsvarā jau vainīgie ir sieviešu mati), tad nav vairs jālej nez kāda ķīmija, pietiek izņemt filtru, iztīrīt, un problēma atrisināta.

«Tomēr jārēķinās, ka jebkura māja tiek ekspluatēta, tāpēc tā jāuztur un jākopj. Katrā telpā ir nianses. Tajā pašā laikā, kā jau teicu, mājai jāstrādā jums, nevis otrādi. Tādēļ vienmēr iesaku maksimāli izplānot visu iepriekš un nesarežģīt sev dzīvi tur, kur to nevajag,» iesaka Matīss Kligins.

JAUTĀJUMS BANKAI

Ja gribas pabeigt mājas interjeru pilnībā, ar visām lampām un puķpodiem, bet nedaudz naudas pietrūkst – vai un kā var saņemt papildu finansējumu?

Atbild Kaspars SausaisLuminor bankas mājokļu kreditēšanas vadītājs.

Pēc mājokļa iegādes, būvniecības pabeigšanas vai līdztekus būvniecībai nereti seko vēl virkne izdevumu, kas saistīti ar mājokļa iekārtošanu, piemēram, nepieciešamās mēbeles, sadzīves tehnika, aizkari vai citi labiekārtošanas darbi, kuru izmaksas var sasniegt vairākus tūkstošus eiro. Tāpēc daļa klientu pēc mājokļa kredīta saņemšanas apsver arī papildu finansējumu, lai mājokli pilnībā pielāgotu savām vajadzībām. Lai saņemtu papildu aizdevumu mājokļa labiekārtošanai, banka var piedāvāt divus risinājumus. Viens variants būtu palielināt esošā mājokļa kredīta summu, tādējādi iegūt papildu finansējumu remontam vai mājokļa labiekārtošanai, izmantojot jau esošā īpašuma nodrošinājumu un bieži vien saglabājot izdevīgākus nosacījumus nekā patēriņa kredītam. Šādā gadījumā banka papildus klienta maksātspējai izvērtēs arī esošā īpašuma tirgus vērtību un jau uzņemto saistību apmēru, lai noteiktu, vai pret šo nodrošinājumu iespējams piešķirt papildu finansējumu. Otrs variants ir izvēlēties mājokļa remonta un labiekārtošanas kredītu, kur pieejamā kredīta summa parasti ir līdz 30 000 eiro.

Mūsu iedzīvotāju aptaujas liecina, ka patēriņa kredītu visbiežāk izmanto tieši mājokļa labiekārtošanai un vidējā aizņēmuma summa ir ap 5000 eiro.

Atbildīgi izmantots un pārdomāts, patēriņa kredīts var būt noderīgs instruments, taču būtiski ir saglabāt līdzsvaru starp vajadzībām un iespējām. !Piesakoties aizdevumam, jāņem vērā, ka kopējais kredītu apjoms nedrīkst pārsniegt sešu gadu ienākumus, vienlaikus kopējais kredītu maksājumu apjoms nevar būt lielāks par 30–40% no mājsaimniecības ienākumiem. Piemēram, ja mājsaimniecības ienākumi pēc nodokļu nomaksas ir 2000 eiro, kopējā kredītu kopsumma nedrīkst pārsniegt 144 tūkstošus eiro. Tāpat tiek ņemts vērā arī minimālais mājsaimniecības ikdienas tēriņu apmērs, kas nepieciešams komunālajiem maksājumiem, pārtikai, transportam un citiem izdevumiem.

 

Kas aktuāls virtuves modē?

KOMENTĒ Viktorija Maļavina, ALANDEKO iebūvējamo mēbeļu projektu vadītāja

  • Mūsdienīga virtuve saplūst ar interjeru, kļūstot par dabisku mājokļa turpinājumu. Tās pamatā ir silti koka toņi, dabīgu krāsu palete, matētas faktūras un lakoniskas formas. Slēptie rokturi un profilu sistēmas samazina vizuālo troksni.
  • Akcentus veido nevis fasādes, bet apgaismojums, tekstils un augi – interjers kļūst arvien tuvāks dabai.
  • Izgaismotas augstas vitrīnas kļūst ne tikai par glabāšanas vietu, bet arī par interjera elementu un vieglu zonējumu starp virtuvi un dzīvojamo telpu.
  • Ārējā minimālisma pamatā – maksimāla funkcionalitāte: skapīši līdz griestiem, vairāk atvilktņu, integrēta furnitūra un pārdomāta uzglabāšanas sistēma.
  • Galvenais princips – vizuāls minimālisms, kas slēpj pārdomātu funkcionalitāti.

Satura mārketings

Lasi vēl

Lasi vēl

Attiecības

Vairāk

Dzīvesstils

Vairāk

Lasāmgabals

Vairāk

Viedoklis

Vairāk

Praktiski

Vairāk

18+

Vairāk