Rīga +20°C 
Rudens mēnešos dārzā netrūkst darāmā, tomēr ne visi ierastie sakopšanas darbi nāk par labu augsnei un tās iemītniekiem, līdz ar to pašsaprotami – arī nākamā gada ražai. Ja dārzā tiek izmantotas bioloģiskās metodes, bet pesticīdi un minerālmēsli turēti pa gabalu, tad vērtīgi saprast, ka ikviena augsnes kustināšana var traucēt dabiskajiem procesiem, kas norit zem dārznieka apavu zolēm.
Tomēr dārznieku vidū ir kaislīgi racēji, kas par ziemai atbilstoši sagatavotu dārzu uzskata tādu, kas līdzinās tikko radītai kailai zemei. No šādas struktūru zaudējušas augsnes vieglāk aizskalojas barības vielas un arī sarautā augsnes sēņu tīkla lāpīšanai būs vajadzīgs laiks. Un ir dārznieki piromāni, kuri cenšas augu atliekas sadedzināt. Taču tas ir kā izkūpināt gaisā nākamo gadu ražas akcijas. Patiesībā nobirušās lapas, noziedējušie augi un savu darbu padarījušo dārzeņu laksti nav nekādi atkritumi, bet vērtīgs resurss. Dārzā vielu aprite lielākoties notiek tieši caur komposta kaudzi vai kasti. Dārza atliekas var izmantot ne tikai kompostā, bet arī dobju un celiņu mulčēšanai, ļaujot organiskajām vielām augsnē atgriezties pakāpeniski.
1. darbs – ierīkot kompostu no sezonas atlikumiem
Kā izcept rudens komposta kūku?
Tāpat kā tas ir ar citām dzīvē svarīgām lietām, arī komposta kaudzes ierīkošanas labākais brīdis ir tagad. Turklāt rudens ir sevišķi labs laiks kompostēšanas uzsākšanai. Nepieciešamo materiālu šajā gadalaikā ir visvairāk: nobirušās lapas, pļautā zāle, sezonu nokalpojušie dārzeņu un puķu laksti, augu atliekas pēc ražas novākšanas, pēdējās nezāles un pat konservēšanas pārpalikumi no virtuves. Pareizi saliktas, šīs izejvielas ar nelielu dārznieka palīdzību brīnumaini ņem un pārvēršas vērtīgā augsnes uzlabošanas materiālā, ļaujot dārzam sevi atjaunot.
Lai rezultāts būtu pēc iespējas jēdzīgāks, kraujot kompostu, jābūt līdzsvaram starp mitriem un ar slāpekli bagātiem tā sauktajiem zaļajiem materiāliem (tādiem kā svaigi pļauta zāle, dārzeņu un to lakstu atlikumi) un sausiem, ar oglekli bagātiem brūnajiem materiāliem, piemēram, daudzgadīgo puķu koksnainajiem kātiem vai pastāvējušu parupju sienu. Zaļajos ieskaitāmi arī virtuvē izmantoto dārzeņu atlikumi, bet brūno kārtā var droši iesvaidīt arī sasmalcinātus krūmu zariņus vai nekrāsotu kartonu. Ja ir optimāls mitruma līmenis un gaisa klātbūtne, kompostējamajā materiālā labi jutīsies aerobie organismi, kas ražo labu kompostu.
Vēlams, lai kaudze nav sīciņa čupiņa, bet tās apjoms patiešām ļautu saukties par kaudzi. Tad vēlamie procesi noritēs labāk.
Uz vienu zaļā krēma kārtu divreiz vairāk brūnā biskvīta
Komposta kūkai, lai tā sanāktu augiem baudāma, jābūt veidotai aptuveni tā, lai uz vienu zaļā krēma kārtu būtu divas reizes vairāk brūnā biskvīta. Var pētnieciskos nolūkos mērīt temperatūru, mitrumu un noņemt jaunā komposta analīzes, bet to visu var arī nedarīt, novērtējot situāciju uz aci un arī nāsi. Ja komposts kļūst slapjš un nejauki ož, tad skaidrs, ka krēma bijis par daudz. Risinājums – pievienot sausas lapas, sienu, varbūt kādam ir pat salmi, un dūšīgi apmaisīt. Maisīšana, lai gan parasti to veicam pārāk reti vai nedarām nemaz, ir ļoti lietderīga, jo pievada kaudzei skābekli, paātrina kompostēšanos un palīdz iegūt vienmērīgāku rezultātu.
Komposts, kad jau sācies maģiskais process un veidojas jauna matērija, ir mitrs kā izspiests trauku sūklis, bet ne slapjš kā skolas gaiteņa grīdas lupata.
Saspiežot starp pirkstiem, no komposta nevajadzētu pilēt šķidrumam. Ātrākam rezultātam der komposta izejvielas sasmalcināt, un talkā var nākt izturīgs zālespļāvējs, kas sablīvēties kārās koku lapas vai vecos dārza lakstus samulčēs un pārvērtīs labu labā izejmateriālā kompostam. Komposta kaudzes vai kastes pamatā var ieklāt rupjākus materiālus, piemēram, sausus zarus, lai neļautu kaudzei smakt un pievadītu skābekli.
Pēc karstās fāzes – komposta nobriešana
Ja komposta kaudzē ir līdzsvaroti slapjie zaļie un sausie brūnie materiāli, tajā var pilnvērtīgi darboties gan baktērijas, gan sēnes, un rezultātā veidojas kvalitatīvs komposts. Procesa sākumā galveno darbu veic baktērijas. Ja temperatūra ceļas pārāk strauji vai kļūst pārāk augsta, jāpievieno vairāk cietā, ar oglekli bagātā materiāla, piemēram, salmu vai šķeldas. Savukārt, ja kaudze neuzsilst pietiekami strauji, baktērijām vajag panašķēties ar zaļo un sulīgo krēmu, kas aktivizē to darbību un paātrina sadalīšanās procesu.
Pēc kompostēšanas zelta standartiem uzkrauta un uzpasēta (ik pa laikam apmaisīta), komposta kaudze uzkarsīs un pati nobeigs slimību ierosinātājus vai nezāles.
Mājas kārtībā veidots komposts var pietiekami neuzkarst, tāpēc slimus augus un sēklas nobriedinājušas nezāles labāk atstāt ārpus šī svētā procesa, kas pasaulei ļāvis mūžīgi atjaunoties. Tāpat gaļas, zivju un piena produktu pārpalikumiem komposts nav īstā vieta, ja vien nav ieceres dresēt žurkas. Ja komposts veidots, kā nākas, tad pēc karstās fāzes, kad baktērijas to uzkarsēs līdz pat 60–70 grādu temperatūrai, pakāpeniski temperatūra pazemināsies un sāksies komposta nobriešanas fāze. Tajā kā bērniņš mātes miesās jaunais komposts gatavosies līdz pat deviņiem mēnešiem. Uz ziemu komposta kaudzi var apsegt ar gaisu caurlaidīgu pārsegu, piemēram, kritušo lapu slāni, izveidot jumtiņu vai pārklāt ar īpašu komposta pārklājumu, novēršot pārlieku izmirkšanu un ļaujot kaudzei elpot.
Īsi un konkrēti. Kā ierīkot kompostu no sezonas atlikumiem dārzā?
- Savākt un sašķirot zaļos un brūnos komposta materiālus.
- Kaudzes pamatā ieklāt rupjākus zarus gaisa cirkulācijai.
- Uz vienu zaļā materiāla daļu pievienot aptuveni divas daļas brūnā.
- Pārbaudīt mitrumu un ik pa laikam kompostu apmaisīt.
- Kaudzi uz ziemu apsegt, pasargājot no pārliekas izmirkšanas.
Uzmanības centrā
2. darbs – parūpēties par patvērumu derīgajiem kukaiņiem
Sīkplēsēji pelnītā atpūtā
Arvien populārāks dabisks ierocis dārznieka ikgadējā karā par skaistu un bagātīgu ražu ir sīkplēsēji un parazīti jeb entomofāgi. Plēsējērces, spožlapsenītes, plēsīgās blaktis un īpašas nematodes ir tikai daži no mikrovaroņiem, kas ir dārza kaitēkļu dabiskie ienaidnieki. Tiesa, šie komerciāli Latvijā ievestie un dārzkopības veikalā iegādātie palīgi parasti nav nekādi brašie ziemotāji un nākamajā gadā armijas rindas atkal jāpapildina. Citādi ir ar mūsu platuma grādos un dārzos dabiski mītošām dārzam derīgām būtnēm, piemēram, zeltactiņām, skrejvabolēm un citām, kas nemaksā neko un arī dūšīgi palīdz ierobežot kaitēkļus.
Rudenī pārcentīgi iztīrīts dārzs samazina iespēju veiksmīgi pārziemot šiem labdariem, kas dārzu sargā bez darba līguma un par vēdera tiesu.
Tāpēc nevajag pārcensties, griežot un aizvācot pilnīgi visas augu atliekas. Piemēram, puķu dobēs līdz pavasarim var atstāt daļu ziemciešu sauso stublāju, kas kalpos par patvērumu kukaiņiem. Arī lapas no dārza nav jāiztīra kā blusas no suņa kažoka. Ar tām var teicami nomulčēt dobes, sagrābt zem dzīvžoga vai apbērt ap krūmiem. Lapu sega aizsargā augsni un nodrošina ziemošanas vietas dažādiem kukaiņiem un citiem sīkiem dārza iemītniekiem. Dārzam par sliktu nenāks arī kāds mazāk traucēts stūrītis ar zaru, lapu un sausu stublāju čupu. Tai nav jāizskatās nekārtīgi – šo dabas sīkradībām veltīto kaudzi var ierīkot tādā dārza stūrī, līdz kuram tiek mazāk kritisku skatienu. Daudzas radības, par kuru klātbūtni dārzā varam priecāties, ziemu pavada pieauguša kukaiņa stadijā, paslēpušās sausās lapās, zem koku mizas, dēļu spraugās. Viss, ko pārlieku centīgs dārznieks var uzskatīt par nekārtības avotu, patiesībā kalpo par patvērumu derīgajiem kukaiņiem. Šādas dzīvotnes palielina iespēju, ka dārzā pārziemos un iemitināsies dabiskie kaitēkļu ierobežotāji.
Papildināt puķu un apputeksnētāju dobes
Plānojot rūpes par kukaiņu cilti, vērts apņemties ierīkot raibu un visu sezonu ziedošu puķu dārzu – lai raisa pumpurus no agra pavasara līdz vēlam rudenim. Lai monokultūru puķudobes paliek pilsētu apstādījumiem, bet savā dārzā nevajag turēt sevi rāmjos – ieteicams ļauties puķu valdzinājuma eklektikai. Apputeksnētāji būs sajūsmā, un pūles vainagosies ar tauriņu terapiju dārzniekam un viņa viesiem.
Apputeksnētāji ir kā uzburti uz dažādiem tējas augiem, piemēram, raudenēm, tie nav dabūjami nost no tādiem čemurziežiem kā dilles vai puķu burkāni, bet tie novērtēs arī pārējo Latvijā audzēto puķu plejādi.
Un arī puķu dārzā, lai sargātu trauslo līdzsvaru jeb pamieru ar dabas likumiem, nevajadzētu izmantot ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus. Paši puķes neēdam (lai gan dažas vērts noprovēt, uzliekot uz zoba, piemēram, dienliliju saldenās ziedlapas vai sīksamteņu lapiņas), bet citiem gan puķu tīrība no pesticīdiem burtiski ir dzīvības un nāves jautājums. Vienā teikumā – iestādiet jaunas koši ziedošas ziemcietes jau šoruden.
Īsi un konkrēti. Kā parūpēties par derīgajiem kukaiņiem?
- Daļu ziemciešu stublāju atstāt līdz pavasarim.
- Kritušās lapas sagrābt un izklāt dobēs, zem krūmiem.
- Dārza malā izveidot netraucētu dažādu dārza atlikumu kaudzi.
- Iestādīt dažādos laikos ziedošas ziemcietes apputeksnētājiem.
- Neizmantot ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus.
3. darbs – augsni sagatavot ziemai, nevis radīt stresu rokot
Zemi var arī neuzrakt. Kā tad tā?
Tradicionāli noskaņotu dārznieku rudenī pārņem vēlme dārzu akurāti uzrakt, apvēršot augsnes virskārtu. Varu diezgan droši minēt, ka vairākums dārznieku Latvijā savu dārzu pirms ziemas miega apstrādā ar lāpstu vai augsnes frēzi. Tomēr augsne nav tikai minerālu masa. Dzīvības pilnā zeme ir vide, kurā viss darbojas un sadarbojas: sliekas, sēnes, baktērijas un neskaitāmi citi sīkorganismi. Regulāra dziļa rakšana izjauc sēņu pavedienu tīklojumu un atstāj zemi kailu lietus, vēja un sala ietekmei.
Savā ziņā rakšanu var salīdzināt ar segas noraušanu – guli nu pliks rudens lietos un ziemas sniegos, gaidi un drebi, kamēr pavasarī izdīgs jauns zaļais kažoks. Kā parasti – kas cilvēkiem šķiet smuks un pareizs, tas dabai ačgārns.
Varbūt rudens rakšana arī noder kādu smagu māla augšņu izkustināšanai, bet citādi, ja tiek rakts, tad uzreiz jāparūpējas par segu. Piemēram, uzsējot rakumam vai arumam zaļmēslojuma augus. Viena iespēja – tādus, kas padosies salam un zemi noklās ar saviem nosalušajiem stublājiem.
Rudenī vēl var paspēt izaudzēt ātraudzīgās baltās sinepes, taču tās ir sala jutīgas un, tāpat kā populāro zaļmēslojuma augu eļļas rutku, baltās sinepes nevajadzētu audzēt vietā, kur nākamajā sezonā plānots audzēt kāpostus, turnepšus un citus krustziežus jeb kāpostaugus. Agrāk vai vēlāk nosalušos zaļmēslojuma augus var atstāt uz augsnes kā dabisku mulču. Otrs variants – audzēt sala drošu zaļojošu rotu (ļoti ieteicams arī siltumnīcā), piemēram, ziemas rudzus, kas atveseļos augsni, turklāt izskatīsies lieliski visas ziemas garumā. To saknes palīdz uzturēt augsni irdenu, piesaista barības vielas, mazina eroziju un neļauj tukšo vietu ieņemt nezālēm. Pavasarī gan būs jāņem rokās lāpsta un zaļmēslojums laikus jāiestrādā augsnē, ļaujot sadalīties, un tad var sēt un stādīt, ko sirds kāro. Šajā gadījumā zaļmēslojuma sniegtie ieguvumi prevalē pār zaudējumiem, ko rada augsnes traucēšana.
Kaila aruma vietā gādīgi apsedziet augsni
Ja nav plānots sēt zaļmēslojumu, pēc ražas novākšanas augsni var burtiski apsegt – ar mulčas kārtu. Te atkal noderēs dārzā un sētā atrodami materiāli: pļautā zāle, koku lapas un citi augu atlikumi.
Mulča sargā zemi no rudens lietavu sablīvējošās iedarbības, neļauj izskaloties barības vielām, rudenī un pavasarī būtiski aizkavē nezāļu augšanu un, pamazītēm sadaloties, baro augsnes mikroorganismus.
Tiesa, arī nerakšana nav nekāda universālā patiesība. Piemēram, ierobežojot agresīvas daudzgadīgās nezāles, bez rakšanas parasti neiztikt. Taču ikgadēja dziļa apvēršana nav ne obligāta, ne ieteicama. Kaila aruma vietā gādīgi apsedziet augsni, patieso ražas devēju, nomurminot pateicību Dārza mātei. Atstājiet dārzā vietu kukaiņu patvērumam. Un iedarbiniet mūžīgo aprites dzinēju, jo, pārvēršot augu atliekas kompostā, dārznieks lielu daļu darba uztic dabas procesiem un nodrošina sev lielisku mēslojumu nākamajām sezonām. Pavasarī bioloģiski aprūpēts dārzs būs dzīvāks un daudz gatavāks jaunajai sezonai.
Īsi un konkrēti. Sagatavot augsni ziemai
- Bez vajadzības augsni dziļi nerakt un nefrēzēt.
- Kailās dobes apsegt ar lapām, zāli vai citiem dabiskiem mulčas materiāliem.
- Tukšajās dobēs iesēt zaļmēslojumu, piemēram, baltās sinepes vai ziemas rudzus.
- Pavasarī zaļmēslojumu laikus iestrādāt augsnē un ļaut tam sadalīties.
KOPĀ ZAĻĀK – informatīva kampaņa klimatneitralitātes veicināšanai Latvijā, ko finansiāli atbalsta Emisijas kvotu izsolīšanas instruments. Par rakstu cikla saturu atbild izdevniecība Žurnāls Santa.
