Santa.lv
  • «Zootropole» nav tikai bērniem – multfilma, kurā paslēpts daudz vairāk, nekā sākumā šķiet

  • SAGLABĀ RAKSTU
    26.09.2026
  • Zane Piļka
    Foto: Shutterstock
    Laipni lūgti Zootropolē jeb Dzīvnieku pilsētā – vietā, kur ikvienam ir iespējas. Nu… gandrīz ikvienam. Tieši ar šo domu sākas viens no pēdējo gadu spilgtākajiem animācijas stāstiem, kas aizrāvis gan bērnus, gan pieaugušos visā pasaulē.

    Sapnis, kas neiederas sistēmā

    Stāsta centrā ir apņēmīgā trusenīte Džūdija Hopsa, kura kopš bērnības sapņo kļūt par policisti. Taču ir viena problēma. Zootropolē valda stereotips – truši ir bailīgi un der tikai burkānu audzēšanai. Policija? Nē, tas nav domāts viņiem. Tomēr Džūdija pierāda pretējo – viņa absolvē akadēmiju un nonāk lielpilsētā.

    Taču realitāte izrādās skarbāka nekā sapņos – neviens viņu neuztver nopietni. Un tad viņa saņem izaicinājumu: 48 stundu laikā atrisināt noslēpumainu pazušanu, pretējā gadījumā viņa zaudēs darbu. Vienīgais pavediens? Viltīgs lapsa – Niks Vailds. Sākumā Niks šķiet tipisks krāpnieks – šarmants, ironisks un ne pārāk uzticams. Taču, attīstoties stāstam, atklājas pavisam cita puse. Arī viņš reiz bija sapņotājs… līdz sabiedrības aizspriedumi viņu salauza.

    Šeit slēpjas filmas spēks – tā ne tikai izklaidē, bet arī uzdod neērtus jautājumus. Cik daudz mūsu dzīvē nosaka citu stereotipi? Vai mēs paši neesam aizspriedumaini? Vai tiešām visi var būt vienlīdzīgi?

    Kā radās Zootropole?

    Filmas ideja radās režisoram Baironam Hovardam pēc klasiskās Disneja multfilmas Robins Huds noskatīšanās.

    Viņš vēlējās radīt pasauli, kur nav cilvēku, kur plēsēji un zālēdāji dzīvo kopā un katram dzīvniekam ir sava vieta.

    Rezultātā tapa unikāla pilsēta ar dažādiem klimatiskajiem rajoniem – no tuksneša līdz tundrai. Iedvesmai komanda devās uz tādām pilsētām kā Ņujorka, Parīze un Šanhaja, kā arī pētīja dzīvniekus dabā.

    Zootropole izceļas ar neticami detalizētu animāciju – katram dzīvniekam ir miljoniem matiņu, tiek ievērotas reālās proporcijas (žirafes tiešām ir milzīgas, peles – maziņas), pat transportā ir dažādas ieejas – lieliem un maziem dzīvniekiem. Šīs detaļas padara Zootropoles pasauli dzīvu un ticamu.

    Multfilma ne tikai mazajiem

    Atšķirībā no daudzām bērnu multfilmām šeit ir īsts detektīvsižets: noslēpumi, maldinoši pavedieni, negaidīti pavērsieni. Tas nozīmē – pie ekrāna būs piesaistīti arī pieaugušie. Taču tas nav vienīgais iemesls, kāpēc Zootropole ir vairāk nekā tikai bērnu filma.

    Pieaugušie pamanīs daudz dziļāku slāni – sociālā nevienlīdzība, stereotipi un diskriminācija, varas struktūras un manipulācija.

    Filma skaidri parāda – ar labiem nodomiem vien nepietiek. Ir jāstrādā, jāmainās un jāspēj atzīt kļūdas.

    Turpinājums – vēl drosmīgāks un skaļāks

    Pēc nepilniem desmit gadiem – pērnā gada nogalē – uz lielajiem kinoekrāniem iznāca Zootropole 2, stāsta turpinājums, kas pārspēja visus kases rekordus. Tās kļuva par vienu no ienesīgākajām animācijas filmām vēsturē, nopelnot ap 1,8 miljardiem dolāru. Filma turpina notikumus gandrīz uzreiz pēc pirmās daļas. Šoreiz stāstā parādās jauns tēls – noslēpumainais čūska Garijs. Un līdz ar viņu arī jaunas tēmas – bailes no citādā, sabiedrības manipulācija, vēstures sagrozīšana. Filmas sižets kļūst vēl pieaugušāks – ļaundaris vairs nav vienkārši ļauns. Viņam ir motivācija – nepamanīts, atstumts un ar vēlmi beidzot pierādīt savu vērtību.

    Abās filmās ir neskaitāmas atsauces uz kino klasiku: Krusttēvs, Pārkāpt robežu, Jēru klusēšana, Gardēdis u. c. Tas padara skatīšanos par sava veida medībām – kurš pamanīs vairāk?

    Zootropole nav tikai multfilma par runājošiem dzīvniekiem. Tā ir gudra, daudzslāņaina un pārsteidzoši aktuāla alegorija par mūsu pašu sabiedrību.

    Tā māca ticēt sev, bet arī strādāt pie sevis, nepakļauties stereotipiem un – pats svarīgākais – nešķirot citus pēc pirmā iespaida. Jo, kā pierāda trusenīte un lapsa, pat visneiedomājamākie sabiedrotie var mainīt pasauli.

    Balsis, kas iedvesa varoņiem dzīvību

    Animācijas tēli kļūst dzīvi ne tikai ar kustībām, bet arī ar balsīm. Un Zootropole šajā ziņā ir īsts meistardarbs. Drosmīgo trusenīti Džūdiju Hopsu ieskaņojusi aktrise Džinifera Gudvina, viņas balss ideāli atbilda Džūdijai – sirsnīga, bet neatlaidīga, nedaudz naiva, bet tajā pašā laikā spēcīga, pilna enerģijas un ticības labajam. Interesanti, ka pati aktrise atzinusi, ka viņa daudzējādā ziņā jūtas līdzīga savai varonei. Arī viņa tic, ka neatlaidība var pārvarēt jebkādus aizspriedumus un stereotipus. Savukārt viltīgo lapsu Niku Vaildu ieskaņojis aktieris Džeisons Beitmens. Viņa balss Nikam piešķir vieglu ironiju, mierīgu pašpārliecību un slēptu ievainojamību. Beitmens lieliski balansē starp humoru un nopietnību, ļaujot skatītājiem pakāpeniski atklāt Nika patieso dabu.

    Džinifera Gudvina
    Džinifera Gudvina
    Džeisons Beitmens
    Džeisons Beitmens

    Filmas tituldziesmu Try Everything izpilda pasaulslavenā dziedātāja Šakira. Šī dziesma kļuva par īstu hitu – tās vēstījums perfekti atbilst multfilmai: mēģini vēl un vēl, nekad nepadodies, kļūdas ir daļa no ceļa. Dziesma skan arī pašā Zootropole 2 filmā, jo Šakira ierunā popzvaigzni – gazeli Gazellu, kas iedvesmo Zootropoles iedzīvotājus.

    Uzmanības centrā

    Lēnākais, bet neaizmirstamākais

    Ja ir viens tēls no Zootropoles, kuru skatītāji atceras vēl ilgi pēc filmas noskatīšanās, tas noteikti ir sliņķis Flešs – īsts pacietības pārbaudījums un vienlaikus viens no smieklīgākajiem varoņiem visā stāstā. Flešs strādā Zootropoles transporta departamentā – vietā, kur tiek apstrādāti dati par transporta līdzekļiem. Un te arī sākas jautrības, jo viņš ir neticami lēns. Tik lēns, ka pat viņa smaids ieslēdzas ar kavēšanos.

    Fleša balsi ieskaņojis amerikāņu animators, aktieris un režisors Reimonds Saharats Persi. Viņš ne tikai ierunāja tēlu, bet arī palīdzēja radīt tā unikālo lēnuma komēdiju, kas balstās uz precīzu paužu un laika izjūtu.

    Fleša tēla veidošanā animatori pētīja reālos sliņķus darbībā – viņu kustības, reakcijas, sejas izteiksmes. Rezultātā radās tēls, kas ir ne tikai smieklīgs, bet arī pārsteidzoši autentisks.

    Lai arī Flešs šķiet radīts tikai šai vienai komiskajai epizodei, viņa tēls iemieso arī dziļāku ideju: ne visi dzīvo vienā tempā, pasaule bieži pielāgota ātrajiem, taču arī lēnie ir daļa no sistēmas.

    Interesanti

    • Katram dzīvniekam filmā ir miljoniem individuāli veidotu spalvu vai matiņu – tas bija tehnoloģisks rekords animācijā.
    • Slavenais sliņķis Flešs kļuvis par vienu no skatītāju mīluļiem, lai gan ekrānā parādās ļoti īsu brīdi.
    • Zootropolē viss ir pielāgots izmēram – pat durvis, lifti un sabiedriskais transports.
    • Dažādās valstīs ziņu diktors multfilmā ir cits dzīvnieks – piemēram, Ķīnā panda, Austrālijā koala.
    • Filmas sākotnējā versijā galvenais varonis bija Niks, nevis Džūdija.
    • Filmā gandrīz nav primātu – autori uzskatīja, ka tie ir pārāk līdzīgi cilvēkiem.

    Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit

    Satura mārketings

    Lasi vēl

    Lasi vēl

    Jaunākie raksti