Mūžīgais darbaholisms pret dzīves baudīšanu – kurā galējībā meklējama patiesā dzīves laime?

Skrejošā Ņujorka

Ja kādreiz esat ievilkuši nāsīs Manhetenas gaisu darbdienas rītā, droši vien arī būsiet sajutuši neticami elektrisko, reibinošo enerģiju. Krustu šķērsu ļaudis traucas pretī jaunas dienas apsolījumam – pretī lielajam amerikāņu sapnim lielajā ābolā jeb Big Apple, kā mēdz saukt Ņujorku. Ausīs austiņas, padusēs iespiestas milzīgas termokrūzes, kurās klunkšķ litriem kafijas, mačas vai enerģijas smūtija.

Ir tikai seši vai septiņi rītā, bet ļaužu skatieni jau ir piekalti telefoniem vai laptopiem, e-pasti virtuālajā telpā švīkst šurpu turpu, piedāvājot projektus, apstiprinot darījumus, konferences zvanus, tikšanās.

Rats ir iegriezts, un peles tajā joņo uz priekšu pēc kārdinošā siera gabala. Pēc peļņas, panākumiem, veiksmes un jaunām iespējām.

Amerika ir kapitālisma meka, bet amerikāņi – lepni tā ierindnieki. Veiksmīgas, vērtīgi nodzīvotas dzīves mēraukla ir bankas konta apmērs, atzīmēšanās karjeras kontrolpunktos un nebeidzama pilnveidošanās. Panākumu kults amerikāņus mudina izvirzīt ambiciozus mērķus, būvēt episkas karjeras un vienmēr gribēt vēl. Vairākumam darbs ir kas vairāk par ienākumu avotu – tā ir daļa no identitātes. Tā ir ticība, ka jebkurš var sasniegt virsotnes ar drosmi, attapību un smagu darbu.

Izbaudošā Itālija