Vai tavs ceļš izturēs gaidāmo rudeni? Kā izbūvēt piebraucamo ceļu, kas nebaidās no šķīdoņa
Ir raizes, kas lauku māju īpašniekus piemeklē sezonāli, un neizbraucams piebraucamais ceļš ir viena no tām. Vasarā, saulītei spoži spīdot, rūpju maz – kāp tik mašīnā un brauc! Taču daudz interesantāka situācija kļūst līdz ar pirmajām stiprajām rudens lietavām. Lai nokļūšana līdz mājas slieksnim periodiski nepārtaptu par bezceļa rallija trasi, lūkosim, kā izveidot piebraucamo ceļu, kas nebaidās ne no rudens, ne pavasara šķīdoņa.
Foto: Shutterstock
Šajā rakstā uzzināsi:
- Pareizo ceļa «pīrāga» recepti: kuras kārtas ir obligātas un kāpēc slāņiem jābūt vismaz trīs akmeņu biezumā?
- Kā novērst mūžīgo bedru veidošanos?
- Kā izvēlēties īsto virskārtu? Uzzināsi bruģa, asfalta, grants un dolomīta šķembu plusus un mīnusus.
- Biežākās pieļautās kļūdas, piemēram, kāpēc nevar paļauties uz slāņu sablīvēšanu ar automašīnas riepām.
- Ko iesākt tad, ja piebraucamo ceļu vēlies veidot no jauna pavisam citā vietā?
Konsultē Viktors Haritonovs, RTU Būvniecības un mašīnzinību fakultātes Būvniecības inženierzinātņu institūta asociētais profesors; Mārtiņš Liepiņš, AS Ceļu projekts valdes priekšsēdētājs.
«Ja mēs ar lauku mājas piebraucamo ceļu neko nedarām un paļaujamies vien uz esošo grunts pamatu, problēmas ir garantētas,» saka RTU asociētais profesors Haritonovs, atsaucoties uz savu personīgo pieredzi.
Kamēr laiks ir sauss un saulīte lutina, arī grunts ir lieliskā stāvoklī, un ar šādu piebraucamo ceļu var dzīvot, cepuri kuldami. Taču situācija krasi mainās, līdzko uzlīst pirmais stiprais lietus, un jo īpaši, ja grunts ir mālaina, – tad ilgi nav jāgaida, līdz cietais un blīvais segums pārtop mīkstā un plastiskā masā.
«Pagājušajā gadā uz maniem laukiem piegādāja jumta materiālus, taču šoferis brauca ar pilnīgi plikām riepām, turklāt viss iekrita pašā nepiemērotākajā brīdī – lietavās. Mašīna uz parastā zemes ceļa pamatīgi iebuksēja, citiem vārdiem sakot – mans zemes ceļš tika krietni sabojāts!
Tad sāku domāt: esmu taču ceļinieks, viss jāizdara prātīgi! Ceļu gan kārtīgi izdrenēju, gan uzliku virsū šķembas, un tagad, jā, tas kalpo nevainojami!» stāsta profesors.
