Rīga +13°C 
Vai var teikt, ka dārzeņiem, kas aug zem zemes, šogad klājās vissliktāk? Nē, kopumā visām kultūrām klājies ne pārāk labi. Ja ir pārlieks mitrums uz lauka vai dobē, saknes smok. Bet saknēm vajag gaisu! Ilgstoši stāvošā mitrumā saknes gaisa trūkuma dēļ nespēj mitrumu nodot lapām, augi vīst, un sākas problēmas ar barības vielu uzņemšanu, gan kalcija, gan citu barības vielu trūkumu.
Ja daļa ražas ir puspuvusi vai sapuvusi
Metam ārā! Var likt kompostā, vēlams pievienot Biomiksu (pirmo reizi to vajadzēja izdarīt jau vasaras sākumā), lai labāk pārstrādājas. Visi puspuvušie un arī vairāk puvušie dārzeņi satur gana daudz barības vielu, kuras pēc tam sakompostētas būs noderīgas. Bez raizēm – ja kompostā ir gana liela mikrobioloģiskā daudzveidība, infekcijas neuzkrāsies.
Ko darīt ar caurumainajiem un kāpuru bojātajiem?
Jāskatās, vai tie kaut cik vēl lietojami uzturā vai labāk izmest. Jo fakts ir tāds – ja kaitēkļi bojā dārzeņus vai augļus, augi, sevi aizsargājot, izdala vielas (daudzas vēl nav izpētītas), kuras var kaitēt cilvēka veselībai. Labs piemērs ir solanīns zaļajos kartupeļos, kas lielākos daudzumos ir bīstams veselībai.
Ko darīt ar ražu, kas ir mitra?
Noteikti vajag apžāvēt. Labāk zem nojumes – mazdārziņā raža nav milzīga, pietiks ar nelielu nojumi, kaut vai pagaidu. Taču noteikti nevajag žāvēt tukšajā siltumnīcā. Ja dārzeņi jau ir inficēti, tad siltumnīcā, kur gaisa temperatūra ir ap plus 30 grādiem un mitrums kā pirtī, puves tos pārņems ļoti strauji. Vienīgais dārzenis, kuru var likt siltumnīcā apžāvēties, ir ķirbis – tam tas ir pat veselīgi un ieteicami. Ja siltumnīcā ir iespēja novietot otrādi apgāztas caurumotās plastmasas kastes, uz tām var žāvēt arī ķiplokus un sīpolus – tikai jānodrošina caurvējš!
Bet kartupeļus, burkānus, bietes un kāpostus – siltumnīcā nekādā gadījumā!
Arī zem nojumes tos vislabāk būtu žāvēt uz paaugstinājuma – ja pieejamas plastmasas kastes, tās noliek augšpēdus un dārzeņus virsū, vislabāk vienā kārtā. Var arī savietot šajās kastēs un likt tās uz augšpēdus noliktajām kastēm, lai gaiss staigā arī pa apakšu.
Dārzeņu apžāvēšanai noder arī koka paletes. Maisi paklāšanai gan nederēs – džutas maisi mūsdienās ir retums, savukārt plastikāta maisi neder, jo viss būs mitrs.
Iespējams, ka arī pagrabs šogad ir applūdis. Ūdens laikus jāizsūknē, bet liekais mitrums kārtīgi jāizvēdina, izvēloties ne pārāk siltu dienu, lai pagrabs nepiesilst.
Ko iesākt ar augsni pēc ražas novākšanas?
- Jāgaida, līdz zeme apžūst, un tad jāveicina augsnes struktūras uzlabošana. Jācenšas nesablīvēt, bet rušināt, var iesēt rudzus, baltās sinepes, lai aug un veidojas zaļā masa, ko oktobrī varēs nopļaut un iefrēzēt vai ierakt. Ar savām saknēm šie augi irdinās zemi, uzlabos tās struktūru. Rudzus pat var atstāt līdz pavasarim un tad iestrādāt zemē. Sinepes gan labāk iestrādāt rudenī.
- Vajadzētu pamērīt augsnes pH kaut vai ar veikalos nopērkamām mērāmierīcēm. Iespējams, ka rudenī vajadzēs iestrādāt kaļķi. Tur, kur bija pastiprināts mitrums, skābekļa trūkuma dēļ varētu būt paskābinājusies augsne. Pietiekams kalcija daudzums augsnē arī uzlabo tās struktūru. Mikroorganismi kaļķi izmanto savu šūnu veidošanā un tādējādi uzlabo augsni – jo vairāk mikroorganismu, jo vairāk organisko vielu.
