Rīga +14°C 
Kāpēc tā notiek?
Imūnsistēmu var salīdzināt ar ļoti gudru apsardzes dienestu. Tā pazīst vīrusus, baktērijas un citus ienācējus un zina, kuri ir ienaidnieki, kuri – savējie. Bet tad pēkšņi – atpazīšanas sistēma nobrūk. Tā sāk kaitēt pati sava organisma šūnām un uzbrukt tam, kas patiesībā būtu jāsargā, – locītavām, ādai, dziedzeriem, asinsvadiem, muskuļiem, pat iekšējiem orgāniem. Tā ir vesela hronisku slimību saime – tādas, ar ko sadzīvot viegli, un tādas, kas laika gaitā var izdarīt lielu kaitējumu.
Automūnās slimības ir multifaktoriālas – tās nerodas viena iemesla dēļ.
To pirmie signāli sākumā var šķist sīki un nesaistīti, tāpēc nereti tos norakstām uz pārslodzi vai vecumu. Diagnostika var būt sarežģīta, ārstēšana un uzraudzība – ilgstoša, un svarīga ir paša pacienta līdzdalība, arī mainot dzīves paradumus.
Kāpēc biežāk slimo sievietes?
Galvenais iemesls: mūsu imūnā sistēma ir aktīvāka
Anda Kadiša: «Tas noder, ja uzbrūk, piemēram, vīrusa infekcija – sievietes imūnā atbilde mēdz būt spēcīgāka nekā vīrietim. Taču reizēm šī reakcija var kļūt pārmērīga, tas var iedarbināt kādus autoimūnos mehānismus.»
Mūsu divas X hromosomas
Vīrietim X hromosoma ir viena, sievietei – divas. X hromosoma nosaka virkni gēnu, kas ietekmē imūno sistēmu. Lai sievietes organisms nesaņemtu dubultu šo gēnu devu, katrā šūnā viena X hromosoma lielākoties tiek apklusināta. Tomēr ne pilnībā – atsevišķi tās gēni reizēm turpina darboties. Tātad dažiem ar imunitāti saistītiem gēniem sievietes organismā var būt papildu aktivitāte.
Uzmanības centrā
Mūsu dzimumhormoni
Daudzas autoimūnās slimības sievietes biežāk skar reproduktīvajā vecumā, kad estrogēna līmenis ir augstāks. Dzimumhormoni, tostarp estrogēns, ietekmē imūnsistēmas darbību, tāpēc slimības aktivitāte dažādos dzīves posmos var mainīties.
Grūtniecība var ietekmēt slimības gaitu. Tās laikā mainās hormonu līmenis un imūnā vide, lai mātes organisms pieņemtu augli. Dažām autoimūnām reimatiskām slimībām tas nāk par labu. Klasisks piemērs ir reimatoīdais artrīts – daļai sieviešu grūtniecības laikā tas kļūst mierīgāks. «Taču visas autoimūnās slimības grūtniecības laikā neuzvedas vienādi. Piemēram, sistēmiskā sarkanā vilkēde var saglabāties mierīga, bet var arī aktivizēties. Svarīgi, lai sieviete grūtniecību sāktu laikā, kad slimība ir remisijā vai ar iespējami zemu aktivitāti. Par vēlmi palikt stāvoklī jāinformē ārsts, jo laikus jāpārrunā medikamentu lietošana.»
Tāpat iepriekš veselai sievietei grūtniecība var kļūt arī par vienu no faktoriem, kas provocē slimības sākumu.
«Ja sievietes organismā caur placentu nonāk kāda šūna no augļa un tur saglabājas, tā mātes organismam ir daļēji sveša. Dažām sievietēm tas var izprovocēt autoimūnas slimības sākumu.»
SVARĪGI! Autoimūno slimību pacientei grūtniecība jāplāno kopā ar ārstu – par to jāsāk runāt pirms mēģinājumiem palikt stāvoklī.
«Daži spēcīgi medikamenti var ietekmēt olnīcu darbību un auglību. Tāpēc pirms šādas terapijas ārsts pārrunā ar sievieti arī nākotnes plānus par bērniem. Atsevišķos gadījumos iespējams apsvērt olšūnu sasaldēšanu.»
Pēc dzemdībām slimība, kas grūtniecības laikā pierimusi, atkal var saasināties, nereti ap trešo ceturto pēcdzemdību mēnesi.
Iestājoties menopauzei, daļai reimatisko autoimūno slimību aktivitāte samazinās, tomēr risks nepazūd. Samazinās ne vien estrogēns, bet arī progesterons un līdz ar to pretiekaisuma faktori. X hromosomas un dabiski aktīvā imūnsistēma paliek.
Neveselīgs dzīvesveids
Autoimūnas slimības nerodas viena iemesla dēļ – sastopas iedzimta nosliece un ārējās vides faktori. Starp tiem ir smēķēšana, ultravioletais starojums, infekcijas, nekvalitatīva kosmētika un sadzīves ķīmija. Arī liekais svars var iespaidot imunitāti. Taukaudi ir bioloģiski aktīvi – tie izdala dažādas vielas, tostarp citokīnus, kas piedalās iekaisuma procesos. Jo vairāk iekaisumu veicinošu signālu, jo nelabvēlīgāks var kļūt fons cilvēkam, kuram jau ir nosliece uz autoimūnu slimību.
Imūno sistēmu ietekmē arī ilgstošs stress. «Kad pacients pie manis atnāk pirmoreiz, vienmēr jautāju: kā pašam šķiet – kas notika? Tam nav jābūt vienam milzīgam satricinājumam. Dažkārt stress ir krājies pilienu pa pilienam. Un tad šķietams sīkums kļūst par pēdējo pilienu.»
Esi modra!
Kad noteikti jāsteidz pie ģimenes ārsta? Galvenais marķieris – hroniski simptomi, kas progresē. Autoimūnās slimības var skart jebkuru orgānu sistēmu, tāpēc sarkanie karogi ir dažādi: ilgstošs rīta stīvums, vairāku pirkstu, plaukstu vai pēdu locītavu sāpes un pietūkums; locītavu sāpes, kas ilgst vismaz sešas nedēļas un progresē; ilgstošas muguras sāpes; progresējošs klepus vai elpas trūkums; neizskaidrojami izsitumi; izteikts acu sausums; muskuļu vājums – grūti piecelties no krēsla, kāpt pa kāpnēm vai pacelt rokas. Arī nogurums, svara zudums un ilgstoši paaugstināta temperatūra var būt signāli, ko nevajadzētu ignorēt.
«Reizēm nenāk ne prātā, ka, piemēram, plaušu karsonim līdzīgi aizēnojumi būs saistīti ar reimatisku autoimūno slimību. Par to aizdomājas, kad standarta terapija tomēr nepalīdz. Tad veic padziļinātas analīzes un secina, ka tas varētu būt kāds autoimūns process. Ne vienmēr šie pacienti agrīni nonāk pie ārsta.» Diagnoze nereti kavējas, jo agrīnie simptomi var atgādināt daudzas citas slimības.
Nav vienas analīzes, ar kuru var diagnosticēt autoimūnu slimību kā tādu. Diagnoze top kā puzle no pacientes stāsta, ārsta apskates, analīzēm un attēldiagnostikas.
Sieviete mēdz satraukties, ja asinsanalīzēs atklātas antinukleārās antivielas jeb ANA, taču pozitīvas autoantivielas pašas par sevi vēl nenozīmē, ka attīstīsies autoimūna slimība. Ārstam svarīga ir kopaina – sūdzības, to ilgums un objektīvas organisma pārmaiņas. «Ir pacientes, kurām ir, kā es saku, starpstāvoklis: asins analīzēs redzam autoantivielas, bet sūdzību nav, arī citu kaišu nav. Organisms šūpojas, uz kuru pusi nosvērties – uz veselību vai slimību. Tas ir beidzamais brīdis, lai apdomātu, ko darīt, lai slimība nesāktos.» Jāmaina dzīves paradumi – jācenšas mazināt iespējamos faktorus, kas varēja izraisīt imunitātes uzbrukumu pašai sev.
Ar slimību jāsadzīvo
Autoimūnās slimības ir ārstējamas, kontrolējamas, bet nav izārstējamas. Taču mūsdienu medicīna ļauj būtiski samazināt iekaisumu, panākt slimības remisiju un pasargāt locītavas un iekšējos orgānus no neatgriezeniskiem bojājumiem. Sieviete var justies labi, strādāt, sportot, veidot ģimeni, ceļot un dzīvot pilnvērtīgi. Svarīgs ir likums – izskaust kaitīgus ieradumus, rūpēties par psihoemocionālo veselību, būt kustībā un svaigā gaisā.
Projektu Tu esi SEV svarīga finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild Žurnāls Santa.
