Kādreiz par sarkanām lūpām varēja tiesāt – no grēka līdz skaistuma ikonai
Raugoties no psiholoģiskā aspekta, dabiski sārtas lūpas apliecina īpašnieces augsto estrogēna līmeni, tāpēc neapzināti tiek uztvertas kā pierādījums jaunas sievietes veselīgumam un spējai vīram dāvāt veselīgu atvašu bariņu. Vīriešiem nereti patīk spriest, ka dāmas lieto sarkanu lūpukrāsu, lai izrādītos potenciālo seksuālo partneru priekšā, bet viss, protams, nav ne tik vienkārši, ne banāli.
Foto: Shutterstock
Lūpukrāsa kapā
Sievietes savas lūpas tonēja sārtas jau Senajā Divupē, pirms vairāk nekā pieciem tūkstošiem gadu. Tā gan bija tikai turīgu šumeru dāmu privilēģija – lai iegūtu sarkano pastu, tika samalti vērtīgi krāsainie dārgakmeņi. Zināms, ka sarkana lūpukrāsa bija leģendārās Ūras pilsētas karalienes Puabi iecienītākais kosmētikas līdzeklis. Sarkanā pomāde, iepakota glītā gliemežvāku trauciņā, bija nolikta valdniecei līdzās arī viņas sarkofāgā.
Arī Senās Ēģiptes valdniece Kleopatra nespēja pretoties sārtas lūpukrāsas šarmam. Kā liecina arheoloģiskie atradumi, tā laika lūpu pomādes visbiežāk tika gatavotas no samaltiem košenila kukaiņiem, iegūstot karmīna pigmentu, ko papildināja ar saberztu okera minerālu, kā arī bišu vasku. Ēģiptē, starp citu, sārtas lūpas ietonēja ne tikai sievietes, bet arī vīrieši. Tas bija ne sevišķi liegs mājiens par cilvēka augsto statusu un izsmalcināto stilu.
Kādā brīdī sarkana pomāde tika uztverta par tādu kā obligātu prostitūtu uniformu – dāmas, kas lūpas bija piemirsušas uzkrāsot, varēja tikt sodītas par savu līdzpilsoņu maldināšanu, izliekoties par pieklājīgām sievietēm.
