Rīga +10°C 
Konsultē Iveta Šteinberga, Latvijas Universitātes vadošā pētniece un Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes Vides zinātnes nodaļas vadītāja, profesore.
Kāds īsti ir gaiss Latvijā? «Ja salīdzinām ar, piemēram, Skandināvijas valstīm, tad tas pie mums ir daudz piesārņotāks. Ja salīdzinām ar Itāliju, Grieķiju, Spāniju – tad pie mums ir tīrāks. To ietekmē daudzi faktori – piesārņojuma avoti, saule, pārrobežu piesārņojums, no citām valstīm. Bet kopumā Latvijā gaisa kvalitāte pašlaik ir apmierinoša – tāds septiņnieks no desmit,» atzīst profesore Iveta Šteinberga, kas pati 20 gadu pētījusi gaisa kvalitāti.
Ir lietas, ar ko varam lepoties, – gan Latvijā, gan visā Eiropā būtiski samazinājies sēra dioksīda piesārņojums, noteiktas ļoti stingras prasības sēra piesārņojuma avotiem un ļoti samazināts sēra saturs degvielai un akmeņoglēm. Taču ir citi piesārņojuma veidi, par kuriem gan vajadzētu satraukties. Piemēram, cieto daļiņu piesārņojums – cietās daļiņas ir dažādu elementu mikslis. Nereti tur ir sīkas kvēpu daļiņas, kas rodas, sadegot degvielai, un to virsmai labprāt pieķeras svins un citi smagie metāli.
Diemžēl tie visi var izraisīt vēzi, tāpēc šīs daļiņas ir ārkārtīgi bīstamas.
Kā visbīstamākās parasti tiek minētas cietās daļiņas ar nosaukumu PM2.5 – tās ir ārkārtīgi sīkas, to aerodinamiskais diametrs ir līdz 2,5 mikroniem. Salīdzinājumam – cilvēka mata diametrs ir 50 mikroni. Mēs tās nevaram ne saost, ne saredzēt, bet varam ieelpot – jo daļiņas ir sīkākas, jo dziļāk nonāk mūsu plaušās, un pēc tam asinsritē un asinsrites sistēmā sāk cirkulēt smagie metāli. Sākumā, ieelpojot nelielu cieto daļiņu piesārņojumu, mēs neko nesajutīsim. Diemžēl, ja tās ir ieelpotas, mēs no tām nekad nevarēsim atbrīvoties – tās krājas un krājas organismā, līdz to ir par daudz un sākas veselības problēmas. Piemēram, liels risks saslimt ar vēzi. Ir pētījumi par demenci – jo cieto daļiņu uzkrāšanās organismā paātrina novecošanu. Taču cietās daļiņas ir tikai viens bīstamā piesārņojuma veids! Ir arī slāpekļa dioksīds, oglekļa monoksīds, benzpirēns, gaistošie organiskie savienojumi jeb smakas, piezemes ozons amonjaks, smagie metāli un citi piesārņotāji. Bet tā nu iekārtots, ka bez gaisa cilvēks dzīvot nespēj, mums ir jāelpo. Pasaulē gaisa piesārņojums ir trešais lielākais riska faktors, kas izraisa slimības un diemžēl arī palielina mirstību. Par laimi, Latvijā tik traki nav, tomēr arī pie mums ir jāpadomā, vai Rīgā ar mazu bērnu pie rokas sastrēgumu laikā pastaigāties pa Valdemāra, Brīvības, Čaka vai Marijas ielu, brīdina Iveta Šteinberga. Maza bērna deguntiņš būs tieši automašīnu izpūtēju līmenī! Un lielāko gaisa piesārņojumu uz savas ādas izbaudām, pie luksofora gaidot zaļo gaismu.
Būs piesārņojuma prognozes
Gaisa kvalitāti Latvijā iespaido arī piesārņojums no citām valstīm. Ierasts šausmināties par Sahāras putekļiem, kuri palaikam sārtā dūmakā noklāj automašīnas. Taču par tiem daudz satraukties nevajadzētu, uzskata profesore. «Protams, Sahāras putekļi līdz mums atnāk, taču to pamatsastāvā visbiežāk nav smago metālu. Un, ja mēs šīs daļiņas redzam, tātad tās ir pietiekami lielas. Tās nosēdīsies uz ādas un gļotādām, bet vakarā mēs tās nomazgāsim, un tās nenonāks elpceļos. Tā ir parādība, ar ko dažas dienas jāsadzīvo.
Taču es uztrauktos par Eiropas mežu ugunsgrēkiem un milzīgiem ugunsgrēkiem saistībā kaut vai ar karadarbību Ukrainā. Noteiktos apstākļos šis piesārņojums nonāk līdz Latvijai, un, ja deg rūpnīcas vai daudzstāvu ēkas, degšanas laikā rodas ļoti bīstamas vielas, piemēram, benzpirēns. Ļoti bīstami ir dioksīni, kas rodas, piemēram, degot plastmasas logiem,» atzīst Iveta Šteinberga. To visu mēs nevaram ietekmēt, varam tikai ņemt vērā. Līdz šim mēs to īsti nevarējām arī prognozēt, taču jau tuvāko divu gadu laikā arī Latvijā varētu sākt darboties labs atmosfēras piesārņojuma prognožu modelis. Tas top sadarbībā ar Somijas meteoroloģijas centru Copernicus. Plānots, ka ikdienā ar to strādās Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs. Bet ko šāds modelis dos praktiski?
«Tas būs milzīgs ieguvums veselībai. Ja es zinu, ka nākamās diennakts stundās paredzams paaugstināts piesārņojuma līmenis, tad varu izlemt, vai man noteikti jāiet ārā no mājas. Varbūt šajā dienā varu strādāt attālināti? Pašlaik mums ir post factum modelis – kad kaut kas noticis, tad iedzīvotājus lūdz neatvērt logus. Visu, protams, prognozēt nevar, taču to, kas saistīts ar meteoroloģiskajiem apstākļiem vai pārrobežu piesārņojumu, – to var. Un arī citās situācijās, piemēram, kad izcēlies liels ugunsgrēks, būs iespēja prognozēt un cilvēkus informēt, kurā virzienā šis piesārņojums virzīsies,» stāsta pētniece.
Pelargonija nepalīdzēs
Un kā ir ar gaisu mūsu mājās? Kas ir lielākie piesārņotāji? Kur mēs biežāk pieļaujam kļūdas, tā pasliktinot gaisa kvalitāti?
Profesore Šteinberga piesārņojuma avotu pirmajā vietā liek gatavošanu, īpaši tad, ja ierasts daudz cept un grilēt. Veikti pētījumi arī par plītīm – vairāk piesārņo gāze, jo, tai sadegot, papildus rodas slāpekļa dioksīds un oglekļa monoksīds. Tāpēc jāpadomā par gatavošanas paradumiem – vislabāk būtu vārīt un tvaicēt vai arī gatavot cepeškrāsnī, ja tai ir labs nosūcējs.
Neko labu gaisam nedod vīraka kūpināšana. Tāpat sveces – ja tās patīk, tad mājās jādedzina dabīgā vaska vai sojas sveces.
Vēl mēs telpas pārblīvējam ar mīkstiem un pūkainiem materiāliem, kur uzkrājas putekļi. Iveta Šteinberga iesaka no tādiem izvairīties! Toties laba būs dēļu grīda un citi cietie segumi, īpaši, ja biežāk atcerēsimies grīdas uzkopt ar mitru lupatiņu. Nevajag istabas pārblīvēt ar mēbelēm. Un ļoti jāvēdina! Iveta Šteinberga pati mājās kārtīgi izvēdina pirms gulētiešanas, bet pēc tam logu atstāj vaļā vēdināšanas režīmā.
Ir pētījumi par pārmērīgu tīrīšanas līdzekļu izmantošanu. Kaitīgāka ir līdzekļa uzsmidzināšana uz virsmas – jo smalkāki pilieniņi, jo ilgāk tie saglabāsies gaisā. Tāpēc, ja nu līdzeklis jālieto, tad labāk to uzliet uz lupatiņas un mazgāt pēc tam. Un ļoti jādomā, kuras krāsas lietot remontam, – par laimi, ir arī videi saudzīgas krāsas.
Bet vai es ar savu degunu un subjektīvajām izjūtām vispār varu pateikt, ka gaiss manās mājās ir piesārņots? «Ir vielas, ko varam sajust. Bieži to parāda acu asarošana vai smakas. Taču bīstamākās vielas, tādas kā tvana gāze un cietās daļiņas, nav sajūtamas,» stāsta Iveta Šteinberga.
Arī, piemēram, pelējumu zemās koncentrācijās mēs nejūtam.
Gaisa kvalitāti mājās ir iespējams izmērīt. Mēriekārtu ir visai daudz. «Es sāktu ar dūmu detektoru, kas ārkārtas situācijā var izglābt dzīvību un ir obligāts. Un, ja iespējams, telpās ielieciet arī CO2 mēriekārtu. Es pati mājās mēru oglekļa monoksīdu, mēru CO2, mēru cietās daļiņas un eksperimentāli ik pa laikam pamēru ko citu, bet tikai tāpēc, ka nodarbojos ar pētniecību,» turpina profesore.
Bija laiks, kad gaisa attīrīšanai ieteica guļamistabā uz palodzes salikt augus podiņos – tie uzsūkšot mūsu saelpoto ogļskābo gāzi. Studenti ir pētījuši šo pelargonijas mītu – vai iespējams gaisa kvalitāti uzlabot ar istabaugiem? To pētījusi arī NASA, kas plānoja istabaugus gaisa uzlabošanai ievietot kosmosa kuģos. Jā, ir atsevišķi augi, kas varētu, piemēram, mazināt smaku piesārņojumu, bet tad šo augu blīvumam jābūt ļoti lielam – uz katru kvadrātmetru vismaz 10 līdz 100 augu podiņus. Kā džungļos! Tomēr mēs varam jau tūlīt darīt trīs mazas lietas: vēdināt iekštelpas, cik vien iespējams; izmantot sabiedrisko transportu, cik vien varam, un daudz staigāt pa parkiem un citām zaļām takām.
Daudz ar vienkāršām lietām
Eiropā ar 2030. gadu noteikti daudz stingrāki gaisa kvalitātes nosacījumi – tas nozīmē, ka cieto daļiņu piesārņojumam būs stingrāki normatīvi un Latvijai jādomā, ko darīt, lai tos ievērotu. Ir pilsētas, kur pie tā būs īpaši jāpiedomā, – Rīga, Liepāja, Rēzekne un Ventspils. Rīgai, Liepājai un Rēzeknei pašlaik izstrādātas gaisa kvalitātes uzlabošanas programmas, un palēnām kaut kas sāk mainīties. «Stingrāki noteikumi būs arī slāpekļa dioksīda un benzpirēna daudzumam, un tas Latvijai droši vien būs grūti. Taču piesārņojumu iespaido arī pilsētas apbūves īpatnības vai meteoroloģiskie apstākļi. Piemēram, nesen Latvijā bija vētra, un tās iespaidā piesārņojums pašā vētras dienā bija samazinājies divas ar pusi reizes! Lietus ļoti skaisti izmazgāja atmosfēru,» skaidro profesore.
Ko mēs katrs varam darīt, lai gaiss Latvijā kļūst tīrāks? «Vispirms – izvērtēt, kādas mūsu privātmājās ir apkures iekārtas. Cik tās ir energoefektīvas? Kāds ir kurināmais? Malkai jābūt vismaz divus gadus noturētai un izžuvušai. Varam pārvietoties gudrāk un tur, kur iespējams, izmantot sabiedrisko transportu. Arī atkritumu šķirošana samazina gaisa piesārņojumu! Piedomājam par to, ko mēs pērkam, kā mēs pērkam,» uzsver profesore Šteinberga. Ir pētīta produktu ietekme uz vidi, sākot no to saražošanas līdz pārstrādei. Varam iedomāties, ko prasa atvest kādu produktu no Austrālijas vai Brazīlijas! Tāpēc labāk pirkt Latvijā ražotus produktus. Tās ir vienkāršas lietas, bet arī tās daudz ko var ietekmēt.
KOPĀ ZAĻĀK – informatīva kampaņa klimatneitralitātes veicināšanai Latvijā, ko finansiāli atbalsta Emisijas kvotu izsolīšanas instruments. Par rakstu cikla saturu atbild izdevniecība Žurnāls Santa.
