Rīga +12°C 
Paskaidro mīļotajam, ka pēc kaunpilnās palikšanas uz ielas psiholoģiski neesi gatava stūrēt savu mīļo, veco audi.
Vismaz kādu laiku.
Jā, tu tici, ka tagad viss ir labi. Un ka vienkārši vajag pasildīt ilgāk.
Bet šodien tu tam vēl neesi gatava. Un, šķiet, nebūsi arī rīt.
Toties esi gatava braucienam sabiedriskajā transportā. Un tramvajs pulksten 8.05 tev der izcili.
– Cik ilgi tu tagad tā braukāsi ar tramvaju? – vaicā mīļotais vīrietis – Kaut visu nedēļu! – tu apņēmīgi atbildi.
Pieturā atklāj, ka neesi vienīgā, kas izmanto tramvaju.
Uz reisu sarodoties aizvien lielākam skaitam ļaužu, tev sāk rasties gluži pretējs iespaids.
Ka, iespējams, esi vienīgā, kura neizmanto tramvaju.
Ar interesi aplūko tik dažādos cilvēkus pieturā.
Ieraugot pusaudzi ādas jakā, uzzini, ka violeta un zaļa matu krāsa atkal ir modē.
Tāpat kā parastās cigaretes, kuras perona galā pīpo omulīgs vīrietis.
Tāpat uzzini, ka par 50 eiro dienā lai strādā lohi.
Viņam ausī ir austiņa un augstākā līmeņa sanāksme ar citiem kolēģiem.
Ieraugi arī divus sunīšus.
Nopriecājies, ka būs dzīvnieku reiss.
Brauks arī zilonis. Tas, kurš uz maisiņa ar uzrakstu Glābiet Zemi! Tā ir vienīgā planēta, uz kuras dzīvo ziloņi.
Iekāpjot tramvajā, sajūties kā Dziesmusvētku noslēguma naktī.
Tikai ar to mazo atšķirību, ka visi nevis dzied, bet baksta savu telefonu.
Omulīgs ūsainis savā mazajā ekrāniņā skatās pat teātra izrādi.
Bet sieviete, kurai stāvi blakus, internetveikalā pasūta tiešām labu šampūnu.
Un paralēli ar draudzenēm veido koppirkumu ļoti dīvainam uztura bagātinātajam.
Kas, kā pagūstu izlasīt viņas ekrānā, laikam apmetas uz dzīvi tevī un apēd visu lieko, padarot tevi skaistu.
Uzzini, ka pavisam maza paskata bērnelis vispār negrib uz dārziņu.
Viņš sola klausīt un pat ēst to stulbo kabaci. Ja vien drīkst neiet.
Viņš apgalvo, ka pat varot neskatīties Ķepu patruļu. Vispār nekad mūžā un līdz pat kosmosam neskatīties. Ja vien varēs neiet uz dārziņu.
Tajā pašā brīdī, tramvajam strauji bremzējot, pati tiec pie bērna.
Uzreiz skolas vecuma un ar milzu mugursomu. Un sporta maisiņu.
Iztūci skolnieciņu no sava klēpja, un abas ar viņa mammu esat vienisprātis, ka turēties brauciena laikā iesaka tieši šā iemesla dēļ. Pilnīgi piekrīti viņai arī jautājumā, ka, pirms izkāpt no tramvaja, jāizkāpj no telefona.
Lai dzirdētu mammas pēdējos norādījumus.
Tagad arī tu zini, ka launagam viņam iedotas ceptās siermaizes.
Un ka gurķis nav jāmazgā. Jo ir jau nomazgāts.
Un tā tu lēnām atklāj sev paralēlo pasauli – tramvaja dzīvi.
Nedēļas laikā secini, ka konkrēto tramvaju konkrētajā laikā lieto vieni un tie paši cilvēki.
Jau zini, kurā pieturā iekāps mīlas pārītis.
Ka skolnieciņš ar siermaizēm izkāps pie skolas līdz ar bariņu citu skolnieciņu.
Bet viņa mamma lēks laukā pie Vecrīgas.
Ar atsevišķiem cilvēkiem sāc sasmaidīties un samāties.
Tieši pēc nedēļas atklāj, ka esi nomierinājusies un bailes no tā, ka tavs auto atkal noslāps visnepiemērotākajā brīdī un vietā, sāk atkāpties.
Brīvdienās veic izmēģinājuma braucienu uz veikalu.
Piekrīti mīļotajam, ka tam, kurš stūrē, tomēr ir savas priekšrocības – atšķirībā no tramvaja pasažieriem sēdvieta vienmēr ir garantēta.
Tāpat kā iespēja skaļi klausīties Prāta vētras dziedāto Rudens kā rudens un drusku paraudāt.
Un pēc tam, kad esi jau piebraukusi pie darba, atkal atjaunot tikko noraudāto skropstu tušu.
Meitenes! Es zinu, ka būs krāsainās lapas, zīles un kastaņi.
Un viss būs forši. Tramvajos, trolejbusos, autobusos un privātos vāģos.
Bet, ja gribat pārmaiņas, ieleciet sabiedriskajā! Nu kaut uz vienu nedēļu!
