Rīga +13°C 
KLAUSIES
Konsultē Līna Sarma, Rīgas Tehniskās universitātes Augstas veiktspējas skaitļošanas centra (HPC) vadītāja, Riga Tech Girls valdes locekle
Domājot par vides piesārņojumu, daudziem prātā nāk izteiksmīgas ainas ar atkritumu kalniem izgāztuvē, plastmasas pudeļu nosētu pludmali, polietilēna maisiņu lauku okeānā vai upi, kuras ūdens nu jau līdzinās tumīgai vircai. Tomēr piesārņojums neveidojas tikai no iepakojuma, apģērbu un apavu lēruma, ķimikālijām vai lauksaimniecības radītajiem subproduktiem vien. To veicina arī bilžu krāšana telefonā, Netflix straumēšana, koncerta filmēšana un mazās elektronikas šopings melnajās piektdienās.
Digitālo piesārņojumu var izdalīt trijās atsevišķās kategorijās: elektronikas piesārņojums, digitālais piesārņojums un psiholoģiskais piesārņojums, ko rada pārmērīga sociālo tīklu un interneta patērēšana. Katra no šīm kategorijām pasaulei nes atšķirīgu postu, kas sagandē ne tikai vidi, bet arī pašu sabiedrību.
Nekas nekur nepazūd
Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem, 2022. gadā pasaulē tika radīti 62 miljoni tonnu elektronisko preču atkritumu.
Tie ir izmesti datori, telefoni, sadzīves tehnika, austiņas, lādētāji, vadiņi, akumulatori… Tikai 22,3 % no šī kvantuma tika pārstrādāti.
«Fiziskie elektronikas atkritumi nekur nepazūd. Tas viss tepat uz planētas vien paliek – mēs, cilvēki, vēl neesam izdomājuši efektīvu veidu, kā to visu pārstrādāt, līdz ar to telefons, kuru izmet vai pat aizved uz veikalu it kā pārstrādei, realitātē nekur nepazūd, jo to nevar sadalīt pilnībā,» stāsta RTU HPC vadītāja Līna Sarma.
Rakstu sērija tapusi ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.
