Ja kāds acis bola un uzacis rauc, iestarpiniet, ka nevarētu taču būt, ka tik izmeklētā kompānijā kāds vēl nezin’, ka visa šī krastu būšana aktuāla tikai bordo vīniem. Tiem pašiem, kas Bordo apkaimē Žironas upes labajā un kreisajā krastā1 iekārtojušies.
Ja nezinājāt, kreisajā jeb Pārdaugavā griezdamies zeļ cēlais kabernē soviņons, bet labajā dominē omulīgais merlo.
Tas pats, kuru slavenajā Sānceļu filmā dzert kategoriski (nepamatoti) atsakās galvenais varonis Mailss. «Ja kāds pasūtīs to sūda merlo,» viņš auro vakariņās, «es momentā notīšos.»
Kreisajā krastā jeb Medokas pussalā iekārtojušās Poijaka, Sentestefa, Pesaka, Margo, Senžiljēna, sīkas pilsēteles, no kurām katra dižojas ar grants, smilts un māla augsni dažnedažādās proporcijās komplektā ar vīnogulājiem simtiem hektāru platībā un reģiona slavenākajām vīna pilīm – Margaux, abām Rotšildu (Lafite un Mouton), Haut-Brion un Latour – priekšgalā.
Labajā krastā ir divas saimnieces. Lielsaimniece Sentemiljona – pagalam šarmanta, ar Michelin restorāniem, šikām viesnīcām un (par nelaimi) krievu glamūrtūristiem piestūķēta viduslaiku pērle ar pieciem tūkstošiem vīnogulāju hektāru un Cheval-Blanc pūrā.

































































































































































