Rīga +13°C 
«Pirmais mēnesis bija savāds. Likās, ka viņš bija klātesošs uz katra soļa,» par laiku pēc sava tēva režisora Jāņa Streiča aiziešanas mūžībā žurnālam Ieva saka viņa meita aktrise un režisore Viktorija Streiča.
«Bija daudz zīmju, sakritību. Manā dzīvē tā bija pirmo reizi, dažreiz pat likās, ka mani pilnīgi aiz rokas ved un rāda ceļu.
Ja pastāstītu par atsevišķiem gadījumiem, uz mani varētu skatīties kā uz ķertu…» atzīstas Viktorija.
«Piemēram, uz plaukta stabili stāv fotogrāfija, kur esmu ar tēti. Re, kur tā ir! (Parāda uz fotogrāfiju pie sienas.) Bija situācija, par kuru tētis patiešām varēja sadusmoties, un pēkšņi fotogrāfija ar milzīgu troksni nokrita zemē, it kā kāds dusmās to būtu nosviedis,» atceras Streiča meita.
Jāņa Streiča dzīves mirkļi:
«Vai tā bija zīme vai sagadīšanās, es nezinu, bet sērās mēs tiešām iemācāmies citādi skatīties uz pasauli un uzmanīgāk tajā ieklausīties,» viņa saka.
