Rīga +13°C 
Klīnikas LORENT otolaringoloģe Dr. Ilze Ivane skaidro, kad bērna ausu, kakla un deguna saslimšanas vairs nevajadzētu uzskatīt par vienkāršu slimošanu un kādos gadījumos nepieciešama ārstēšana.
«Vienkārši jāizslimo» vai tomēr jāiet pie ārsta?
Pirmsskolas vecuma bērni vēl tikai apgūst klepus un šķaudīšanas higiēnu, bet viņu imūnsistēma pakāpeniski attīstās un veido aizsardzību pret dažādiem vīrusiem un baktērijām. Ciešais kontakts ar citiem bērniem bērnudārzā vai brāļiem un māsām mājās veicina apmaiņu ar dažādiem vīrusiem. Tāpēc bieža slimošana maziem bērniem nav nekas neparasts – augšējo elpceļu saslimšanas pirmsskolas vecuma bērnus var piemeklēt pat vidēji 7–10 reizes gadā. Svarīgi ir tas, kā bērns jūtas starp slimošanas reizēm.
«Bērnam augot, ir svarīgi normāli elpot caur degunu.
Mazi bērni patiešām slimo biežāk, taču ne visu vajag uzskatīt par normu.
Ilgstoši aizlikts deguns, krākšana, atkārtotas iesnas, gandrīz katru iesnu epizodi pavada vidusauss iekaisums – šādus signālus nevajadzētu atstāt pašplūsmā un tomēr doties pie ārsta. Atkārtoti un ilgstoši vidusauss iekaisumi var ietekmēt dzirdi, bet traucēts miegs var ietekmēt ikdienas pašsajūtu – mazāki bērni var kļūt hiperaktīvi un viņiem var būt grūtāk koncentrēties, savukārt lielāki bērni kļūst noguruši un apātiski,» uzsver Ivane.
Konsultēties ar LOR ārstu noteikti vajadzētu, ja:
- iesnas vai aizlikts deguns saglabājas vairākas nedēļas;
- viena slimošana pāriet nākamajā, un bērns starp tām pilnībā neatveseļojas;
- akūts vidusauss iekaisums atkārtojas trīs un vairākas reizes pusgada laikā;
- vidusausī ilgstoši saglabājas šķidrums;
- gandrīz katras iesnas beidzas ar vidusauss iekaisumu;
- bērns ilgstoši elpo caur muti;
- bērns regulāri krāc vai šņākuļo miegā – arī tad, ja iesnu nav;
- bērns skaļi klausās televizoru vai šķietami nereaģē uz apkārtējām skaņām;
- runas vai valodas attīstība neatbilst bērna vecumam.
Uzmanības centrā
Vai adenoīdi un palielinātas aukslēju mandeles vienmēr jāārstē?
Palielinātas aizdegunes mandeles jeb adenoīdi var ilgstoši apgrūtināt elpošanu caur degunu, izraisīt krākšanu un atkārtotas ausu problēmas. Tomēr vienam pašam mandeļu izmēram īsti nav nozīmes – tās var būt palielinātas, bet bērnam sūdzību nav, un tādā gadījumā ārstēšana nav nepieciešama. Ārste uzsver – jāvērtē simptomu kopums.
Ārstēšana var būt nepieciešama, ja palielinātas mandeles izraisa:
- miega apnoju;
- biežus mandeļu iekaisumus – adenoidītus vai angīnas;
- atkārtotus vidusauss iekaisumus;
- ilgstošu dzirdes pasliktināšanos;
- būtiskus miega un elpošanas traucējumus.
Kad bērnam nepieciešama operācija?
Lēmums par operāciju tiek pieņemts tikai tad, ja ir sagaidāms, ka ķirurģiska iejaukšanās bērnam palīdzēs vairāk nekā medikamenti vai nogaidīšana, lai varētu vieglāk elpot, labāk dzirdēt un mazāk slimot. Protams, pilnībā no slimošanas nākotnē tas nepasargās, taču var būtiski uzlabot bērna dzīves kvalitāti.
«Operācija noteikti nav pirmais risinājums. To apsveram tad, ja ar cita veida terapiju nepietiek un problēma būtiski ietekmē bērna dzīves kvalitāti. Nav vienādu pacientu un vienas terapijas, kas der pilnīgi visiem! Diviem bērniem var būt līdzīgi simptomi, bet vienam tie pāriet viegli, otram – traucē dzirdei, miegam un attīstībai. Tāpēc LOR ārsti ārstē nevis diagnozi, bet bērnu, un vienmēr izvēlēsies saudzīgāko terapiju problēmas risināšanai,» stāsta Ivane.
Pirms bērna operācijas nav muļķīgu jautājumu!
Katras konsultācijas sākumā LOR ārsts izvērtēs sūdzības, bērna slimības vēsturi un iepriekšējo ārstēšanu, izmeklēs ausis, degunu un rīkli. Atkarībā no situācijas var būt nepieciešami papildu izmeklējumi. Ja operācija ir piemērotākais risinājums, sekos sagatavošanās – asins analīzes – un anesteziologa konsultācija.
«Ar bērniem parasti nav problēmu visu sarunāt – kas nekaiš atnākt pie mums, pagulēt, tad pamosties, uzreiz dabūt saldējumu un pēc tam veselu nedēļu arī mājās ēst saldējumu! Vecāki gan mēdz uztraukties daudz vairāk. Tāpēc ir svarīgi uzdot ārstam jebkādus jautājumus par bērna operāciju – nav muļķīgu jautājumu, bet katra atbilde palīdzēs pieņemt izsvērtu lēmumu un justies mierīgāk!» atgādina otolaringoloģe.
Vecāki var palīdzēt sagatavot bērnu operācijai, par to runājot mierīgi un atbilstoši vecumam un īpaši neaizraujoties ar biedējoši detaļu izklāstu.
Vecākiem pirms bērna operācijas justies mierīgāk palīdzēs ārsta atbildes uz šādiem jautājumiem:
- Kāpēc operācija ir vajadzīga?
- Kāpēc tā nepieciešama tieši tagad?
- Kāds ieguvums bērnam no tās sagaidāms?
- Vai ir alternatīvas ārstēšanas metodes?
- Vai pastāv komplikāciju riski?
- Kā norisināsies operācija un atveseļošanās?
- Kad bērns varēs atgriezties skolā vai bērnudārzā?
- Kādi būs ikdienas ierobežojumi atveseļošanās periodā?
«Jo labāk vecāki izprot, kas sagaidāms, jo mierīgāki viņi būs un jo vieglāk būs sagatavot arī bērnu,» saka otolaringoloģe.
