«Dzīve pret mani nav godīga.» Kā gūt spēku no sāpīgas pieredzes, nevis palikt mūžīgā upura lomā
Vai tev kādreiz šķitis: «Dzīve pret mani nav godīga», «Citi mani nekad nenovērtē» vai «Man visu laiku kāds nodara pāri»? Pēc zaudējuma, neveiksmes vai citas sāpīgas dzīves pieredzes šādas domas ir saprotamas. Tāpēc gribas uz brīdi apstāties, pažēlot sevi un izsāpēt notikušo. Taču reizēm šāds skatījums nepāriet, un ciešanas pamazām kļūst par galveno prizmu, kā cilvēks uztver sevi, citus un pasauli.
Foto: Shutterstock
Šajā rakstā uzziniet:
- Kā smadzeņu īpatnības, bērnības pieredze, iemācītā bezpalīdzība un domāšanas kļūdas veicina iestrēgšanu nebeidzamās ciešanās;
- Kādi ir upura lomas pozīcijas slēptie ieguvumi;
- Seši praktiski soļi, kas palīdzēs tev atgriezt vadību pār savu dzīvi;
- Kā atbalstīt līdzcilvēkus un no kā noteikti izvairīties, ja upura lomā pazaudējies tuvs cilvēks.
Lai gan ikdienā sevis žēlošanu, upura pozīciju un upura identitāti bieži uztveram kā vienu fenomenu, psiholoģijā, lai arī cieši saistīti, tie ir trīs atšķirīgi procesi.
