«Mums nevajag liekus kvadrātmetrus – ne ēkās, ne dzīvē.» Saruna ar arhitekti Lieni Griezīti

Esat gan renovējusi, gan projektējusi dažādas ēkas, tomēr jūsu vārds daudziem saistās tieši ar Kalnciema kvartāla un Āgenskalna tirgus atdzimšanas projektiem – visticamāk, tāpēc, ka abas vietas pulcē gana daudz cilvēku. Vai jums ir atbilde, kāds šodien ir arhitekta uzdevums?

Tas ir plašs. Arhitekta profesija ir mainījusies – mēs jau sen vairs neesam cilvēki, kas tikai zīmē mājas. Arhitektūra nav tikai ēku būvniecība, bet arī saruna, vajadzību izzināšana, kopēja risinājumu meklēšana. Piemēram, Igaunijā arhitekti bija klātesoši skolu reformas procesos – tas palīdzēja definēt, kādām ir jābūt mūsdienīgām pamatskolu un ģimnāziju ēkām. Arhitektu stratēģiskā un daudzplākšņainā domāšana ir lietderīga dažādos procesos.

Un, runājot par Kalnciema kvartālu un Āgenskalna tirgu, varu teikt to pašu: es kā arhitekte biju daļa no lielākas komandas, kas meklēja, kādus jaunus paņēmienus lietot, lai šīs abas vietas cilvēkiem kļūtu saistošas. Kad vēl tikai sākām attīstīt Kalnciema kvartālu, šeit bija nomale, un mums bija jāatrod kods, lai cilvēki gribētu te atvērt birojus, vakaros pavadīt brīvo laiku. Tā ir pasaules tendence – kultūras dzīve risinās ne tikai speciāli tam būvētās telpās – teātros, muzejos, koncertzālēs –, bet ienāk dažādās pilsētas vietās, kur vien konkrētais pasākums spēj rezonēt. Šādi cilvēka ikdienas un kultūras dzīve integrējas vienā veselumā.

Apmeklētāji domā, ka Kalnciema kvartāls ir pilsētai piederoša teritorija, lai gan patiesībā tā ir privāta vide, kuru tās īpašnieki kopējai lietošanai atdevuši savas pārliecības dēļ.