Rīga +3°C 
Izpildi testu
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Hemoroīdu ārstēšanas metodes ir dažādas – kad kuru izmanto?
Proktoloģijā, lai novērtētu hemoroidālās slimības stadiju, eksistē tāda Džolindžera klasifikācija – vispārēji starptautiski atzīta, citas nav, bet arī šai piemīt divi lieli trūkumi.
Pirmais: klasifikācija balstās tikai un vienīgi uz to, kur anatomiski novietojies hemoroidālais pinums.
Tiek izdalītas četras slimības pakāpes.
- Nulles pakāpe ir tā, ar ko cilvēks piedzimst. Hemoroidālie mezgli ir dabas doti, un tiem ir jābūt, jo hemoroidālie mezgli lielā mērā palīdz kontrolēt zarnas hermētiskumu, gāzu un vēdera izejas saturēšanu. Ja tie tiktu likvidēti, būtu vēdera izejas nesaturēšana.
- Pirmajā stadijā hemoroidālie vēnu mezgli ir nelieli un atrodas anālajā kanālā, kur tiem jābūt.
- Otrā stadija ir tad, kad hemoroidālie mezgli iznāk uz āru spiešanās laikā, bet pēc tam paši atiet atpakaļ savā vietā.
- Trešā pakāpe – tiem jāpiepalīdz atgriezties sākotnējā pozīcijā, ar pirkstu jāatbīda atpakaļ.
- Ceturtā slimības stadija – hemoroidālo mezglu pastāvīga izkrišana, un tos iestumt atpakaļ nav iespējams.
Taču šī klasifikācija neko nepasaka par slimības klīnisko gaitu, tā nepalīdz izvēlēties ārstēšanas metodi. Tāpēc ļoti bieži ir dažādi proktologu lēmumi pie vienas un tās pašas slimības pakāpes.
Kad ir jāsāk hemoroīdu ārstēšana?
Tad, kad cilvēkam ir sūdzības, nevis vienkārši konstatēta hemoroidālās slimības pakāpe. Turklāt jebkurai ārstēšanai būtu jāsākas ar pamatterapiju.
Tas ir spēkā pie visām pakāpēm – pirmās, otrās, trešās un ceturtās. Un tikai tad, ja tā tiešām ir bijusi un nav nostrādājusi, var skatīties tālāk, kā uzlabot dzīves kvalitāti.
Kas ietilpst pamatārstēšanā?
Stūrakmens ir adekvāts šķidruma daudzums ikdienas uzturā, 35 mililitri uz katru sava svara kilogramu. Ja svars ir 70 kilogrami – jāizdzer aptuveni 2,4 litri šķidruma dienā!
Ja zarnu saturs ir ciets, tātad bijis nepietiekams šķidruma apjoms, cietais zarnu saturs skrāpē hemoroidālā mezgla virsmu,
un tā daļa, kas atrodas zem zobainās līnijas, rada nepatīkamos simptomus. Savukārt, ja cilvēks adekvāti uzņem šķidrumu, tad, esot normālai zarnu satura konsistencei, panākam to, ka netiek mehāniski traumēta hemoroidālā mezgla pinuma virsma, un traucējošie simptomi pazūd.
Kas ir zobainā virsma?
Rieviņas anālajā kanālā. Tajās atveras gļotu dziedzerīši, kas producē gļotas, un tās kalpo par smērvielu, lai cilvēks varētu bez sāpēm pakakāt. Gļotas uzlabo anālā kanāla slīdamību.
Zem šīs zobainās līnijas atrodas nervu receptori, kas kontrolē jušanu.
Savukārt augstāk virs zobainās līnijas ir jau praktiski nejutīga zona. Kad hemoroidālais mezgls sāk palielināties no pirmās līdz ceturtajai pakāpei, tas sāk nosacīti slīdēt zem šīs zobainās līnijas, un tur veidojas klīniskās izpausmes. Jo lielāks mezgls, jo vairāk vietas anālā kanāla iekšpusē tas aizņems, jo vairāk tas tiek saskrāpēts, traumēts, attiecīgi rodas sūdzības – vai nu tā ir tikai dedzināšana, vai asiņošana, vai sāpes.
Tāpēc ķirurģijas jēga ir mazināt mezgla palielinājumu, nevis likvidēt pašu mezglu.
Tātad – ja cilvēks kakā bumbiņas, agrāk vai vēlāk būs sūdzības par hemoroīdiem. Ja cilvēks nedzer šķidrumu, nav jēgas hemoroīdus operēt, jo viņam tāpat būs par tiem sūdzības.
Nākamais bāzes ārstēšanas pasākums: ar šķiedrvielām bagāta diēta. Un vēl ļoti būtiskas ir fiziskas aktivitātes un tas, ko sauc par tualetes higiēnu – neaizkavēties tualetē ar telefonu vai lasāmvielu.
Jo ilgāk cilvēks atrodas sēdus pozīcijā uz poda, jo vairāk venozais hemoroidālais pinums piepildās ar asinīm, mezgli vairāk izspiežas,
un – jo vairāk izspiežas, jo vairāk izpaužas simptomi.
Apburtais loks! Pie pamatārstēšanas pieder arī laksatīvi līdzekļi jeb vēdera mīkstinātāji.
Un ja ar pamatārstēšanu galā netiek?
Tad pirms ķirurģijas ir vēl iespējamas tā dēvētās kabineta manipulācijas – lateksa gredzeni un skleroterapija.
- Skleroterapija, kuras laikā hemoroidālajā mezglā tiek ievadīta ķīmiska viela, kas izraisa mezgla sklerotizāciju un vēlāku atmiršanu, ir bingo veselības centriem, tie šo metodi plaši izmanto.
- Lateksa gredzenus var lietot visās hemoroidālās slimības stadijās. Ar speciālu aparātu – ar vakuumu vai ar knaiblītēm – hemoroidālo mezglu saķer un uz tā pamatnes uzliek gredzenu.
Rezultātā mezglam samazinās asinspiegāde, kādai mezgla daļai iestājas nekroze, un pirmās nedēļas laikā tā vienkārši atmirusi nokrīt nost.
Tajā vietā paliek neliela čūliņa, kas divu trīs nedēļu laikā slēdzas. Uz tā rēķina mezgls būtiski samazinās izmēros un mazinās arī simptomi. Procedūra ir kombinējama vairākas reizes, jo vienā reizē visu perimetru ar lateksa aplikācijām noklāt nevar.
Kad nepieciešama ķirurģiska ārstēšana?
Hemoroīdu ārstēšanā ir vairāk nekā 60 ķirurģisku metožu.
- Klasiskā hemoroīdektomija jeb Milligana–Morgana operācija, kas eksistē jau vairāk nekā simts gadus, joprojām ir zelta standarts.
Operācijas laikā hemoroīdu mezgli ar skalpeli tiek mehāniski izgriezti punktos, kur tie ir vismazāk apasiņoti.
Brūces netiek aizšūtas, bet tās ar laiku pašas sadzīst. Piemērota metode, ja ir gan iekšējie, gan ārējie hemoroidālie mezgli. Pierādīts, ka šai operācijai ir vismazākais recidīvu jeb atkārtotas mezglu veidošanās risks.
- Hemoroidālo artēriju liģēšana jeb nosiešana doplerogrāfijas kontrolē jeb DG-AL procedūra bija topā 2010. gadā. Bet tagad tā ir aizejoša metode, jo ir ļoti augsts recidīvu skaits.
- Daudzi zina Longo jeb steiplera hemoroīdektomiju, kad operācijas laikā izmanto speciālu mehānisku šuvēju un skaviņas, ar kurām tiek apstādināta hemoroīdu mezglu apasiņošana no artērijām. Šobrīd tās izmantošana mazinās, jo ir lielāks mezglu atkārtošanās risks.
- Šobrīd praksē ienāk arī mūsdienīgas lāzera tehnoloģijas – lāzerhemoroīdplastika (LHP) un hemoroidālo artēriju lāzerkoagulācija (HeLP). Viena ir lielāka, otra – mazāka apjoma operācija, bet to būtība arī ir mērķtiecīga palielināto mezglu asinsplūsmas apturēšana, šoreiz piededzinot. Taču lāzeram, tāpat kā Longo operācijai, ir diezgan augsts komplikāciju risks.
Kad hemoroīdus tiešām vajag operēt?
Pirmā indikācija: asiņošana ar hemoglobīna krišanos, tātad attīstās mazasinība. Otrs: ja iepriekš visas citas metodes ir izmēģinātas un nav palīdzējušas, tad, protams, cilvēku vajag izoperēt, lai miers. Trešais: ja cilvēkam pēc pakakāšanas nepieciešams izkritušos mezglus iestumt atpakaļ, tad droši vien nākotnē tie arvien vairāk kritīs ārā.
Svarīgi! Hemoroīdu ķirurģiskā ārstēšanā katrs sestais pacients ir ar komplikācijām – asiņošana, sāpes, plīsumi, fistulas –, un katram sestajam hemoroidālie mezgli atkārtoti palielinās. Tātad ķirurģiska hemoroīdu ārstēšana negarantē, ka cilvēks vairs nekad dzīvē pie šīs problēmas neatgriezīsies.
Kāpēc hemoroidālie mezgli vispār palielinās?
Agrāk teica, ka hemoroīdi ir tālbraucēju šoferu slimība. Tagad pārsvarā ar sūdzībām par hemoroīdiem nāk ofisa darbinieki. Tie, kam ir ilgstoša piespiedu poza sēdus.
Vēl hemoroidālo slimību veicina smags fizisks darbs, smagumu celšana, grūtniecība, dzemdības.
Arī aizcietējumi, un tos savukārt bieži veicina tas, ka cilvēks ignorē vajadzību aiziet uz tualeti – gaida, kad nokļūs mājās, un tad. Normāli defekācijas akts notiek atbrīvojoties, bet, ja ir jāspiež, tad tas veicina hemoroīdu palielināšanos.
Kā sagatavoties vizītei pie proktologa?
Ja ir sūdzības par asiņošanu, būtu labi jau iepriekš noteikt hemoglobīna līmeni asinīs. Visas pārējās analīzes tiks nozīmētas pēc tam, ja būs nepieciešams. Vēl būtu labi, ja pacients ierastos ar sagatavotu taisno zarnu – tātad stundu pirms došanās pie proktologa vajadzētu uztaisīt klizmu.
Aptiekā var nopirkt speciālas mikroklizmiņas.
Bet – ar vienu piebildi: ir jāsaprot, kā to uztaisīt, jo bieži vien cilvēki satraumējas, nemākot mikroklizmu veikt pareizi… Ja stundu, pusotras pirms vizītes pie proktologa ir bijusi vēdera izeja, tad tai klizmai lielas jēgas vairs nav, lejas segments ir tīrs. Normāli zarna no jauna uzpildās 4–6 stundās.
Ja sūrst, var izmantot bepantēna krēmu vai kaut ko citu mīkstinošu un dziedējošu?
Kad hemoroīdi sāk palielināties, palielinās arī to virsma, un tā tomēr ir gļotāda. Gļotāda izdala gļotas, un tā sāk pastiprināti mitrot. Skābais mitrums, kas ir zarnas iekšpusē, nonāk uz ādas ap anālo atveri, kur ir sārmaina vide, un tas rada niezi.
Bepantēna smēre, ja stāsts ir par ādas plaisu kopšanu, būtu okei.
Ja ir doma pārklāt ādu ar kaut ko aizsargājošu, tad nav okei, jo bepantēns ātri iesūcas. Tad ir jālieto cinka pasta, nevis cinka ziede – tā uzsūcas 10–15 minūtēs un neko nepārklāj. Cinka pasta turas ilgi un pasargā ādu ap anālo atveri.
Tomēr, šādi rīkojoties, mēs cīnāmies ar sekām, nevis ar cēloni.
Drīzāk vajadzētu sakārtot šķidruma uzņemšanu, un arī flavonoīda tabletes mazina pastiprināto mitrošanos un niezi. Tabletes sāk darboties ātri – jau otrajā trešajā dienā var just būtisku uzlabošanos.
Proktologs jeb kolorektālās ķirurģijas speciālists diagnosticē un ārstē resnās zarnas, arī taisnās zarnas un starpenes slimības.
