• Slimību ABC: sarkanā vilkēde

    Slimības
    Santa.lv
    Santa.lv
    18. jūnijs, 2023
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Wikimedia Commons
    «Man konstatēja sarkano vilkēdi. Palasījos, ko raksta internetā, – vienas šausmas… To nevar izārstēt! Ar to nāksies sadzīvot visu mūžu, un cilvēki ar to pat mirst! Vairs nedrīkst sauļoties, izbaudīt vasaru, draud rētas uz sejas… Kolosāli iedvesmojoša nākotne. Bet – ko reāli darīt?» satraukta ir 28 gadus vecā Daina. Par vilkēdi stāsta reimatoloģe Daina Andersone un dermatoloģe veneroloģe Elga Sidhoma.

    Jā, viņiem – gan cilvēkiem, gan internetam, ir taisnība. Neviens no minētajiem apgalvojumiem nav nepareizs, bet tas velns nav tik melns, kā to mālē. Lai arī diagnoze ir ļoti nopietna un uz mūžu, tomēr sarkanās vilkēdes slimniekam, sakārtojot savu ikdienu un ieviešot ārstēšanās plānu, ar šo kaiti ir iespējams sadzīvot un baudīt pilnvērtīgu, notikumiem bagātu, lai arī nedaudz ierobežotu dzīvi. 

    Bet nu – visu pēc kārtas!

    Kas lācītim vēderā, un kā slimību atpazīt?

    Sarkanajai vilkēdei ir divas formas – lokālā ādas (lupus erythematodes) un sistēmiskā (lupus erythematosus). Proti, tā ir reta autoimūna saistaudu slimība, kurā var būt apkopotas daudzu citu autoimūno slimību īpašības, piemēram, sistēmas sklerodermijas (ādas apvidus sacietējums), vaskulīta (sīko asinsvadu iekaisums) vai dermatomiozīta (iekaisums muskuļu un ādas sīkajos asinsvados) pazīmes. Ko nozīmē autoimūna saslimšana? 

    Cilvēka imūnā sistēma vienmēr darbojas pret svešiniekiem – vīrusiem, baktērijām, mikroorganismiem, kas nokļūst organismā.

    Savukārt autoimūnās saslimšanas gadījumā imūnās sistēmas darbība nav kontrolējama, tā sāk darboties pret sava organisma veselām šūnām. Proti, organismā veidojas antivielas pret paša cilvēka audiem.

    Ja ir lokālā sarkanās vilkēdes forma, slimības simptomi izpaužas tikai uz ādas – izsitumi, apsārtums, zvīņošanās, violeti sārti plankumi, smagākos, neārstētos gadījumos veidojas paliekošas, dziļas rētas, lielākoties – uz sejas. Ja ir sistēmiskā vilkēde, ādas simptomiem pievienojas arī visdažādāko orgānu un audu bojājumi – slimība var skart gan sirdi, gan nieres, gan plaušas, gan asinsvadus un pat smadzenes.

    Kas vainīgs, un kā ārstē?

    Kaut arī pastāv uzskats, ka viens no lielākajiem ļaunumiem, kas izraisa sarkano vilkēdi, ir saule un ultravioletie stari, tomēr tas ir tikai viens no veicinošajiem apstākļiem, lai slimība parādītos. Saules vai solārija UV starojums ir tas, kas velk ārā, pastiprina sarkanās vilkēdes simptomus, taču saslimšana nebūt nav saistīta vienīgi ar to.

    Abas sarkanās vilkēdes formas (lokālā un sistēmiskā) ir autoimūnas slimības, kas saistītas ar nepareizu imūnsistēmas un hormonu darbību, kā arī ar ģenētiskiem faktoriem – visbiežāk ar šo slimību slimo tie, kuriem ģimenē jau iepriekš bijušas autoimūnas kaites.

    Ne tikai paša organisma ražotie hormoni var būt pie vainas sarkanajai vilkēdei, bet arī uzņemtie  dažādi hormonterapijas veidi, hormonālā kontracepcija un tamlīdzīgi.

    Vairums – 90 procenti – sarkanās vilkēdes pacientu ir sievietes, lielākoties savā auglīgajā laikā, kad viņas gatavas radīt bērniņu. Jaunām sievietēm slimība dažkārt sākas drīz pēc dzemdībām, pēc diviem, trim mēnešiem.

    Tomēr, lai cik tas briesmīgi izklausītos, kā jau sacījām, ar slimību tiešām var veiksmīgi sadzīvot, to neielaižot līdz pašai smagākajai stadijai. Tikai savlaicīgi jāķeras pie ārstēšanas un pareizas sevis kopšanas.

    Ja slimība konstatēta agrīnā formā, ir pat iespējams iztikt tikai ar dzīvesveida, paradumu maiņu.

    Pret izsitumiem, apsārtumu un niezi parasti nozīmē dažādus krēmus vai ziedes, no bezrecepšu ārīgajiem līdzekļiem varētu lietot Fenistil gel, Pretniezes gelu, Psilo–Balsam.  Taču, ja slimība ielaista vai tā izpaužas sistēmiskajā formā, iespējams, jālieto arī medikamenti – lokālajai ādas formai tās būs zāles ādas iekaisuma ārstēšanai un ādas stāvokļa uzlabošanai (pat hormonāli līdzekļi), sistēmiskajai formai – atkarībā no tā, kādus orgānus un audus slimība skārusi un cik smaga ir stadija.

    Medikamenti var būt arī ar visai smagām blaknēm – tai skaitā, dažādi steroīdi, bioloģiskie medikamenti un citi. Tādēļ – jo agrāk vilku noķersi aiz astes, jo labāk!

    Ko darīt, kad ārsts konstatējis, ka tevi skārusi šī kaite?

    Pirmkārt un pats galvenais – sargies saules!

    Nekādas sauļošanās – arī ar SPF50 un augstāka SP faktora aizsargkrēmiem nē! Pat ne 10 minūtes! Pasildīties saulītē drīksti, bet tikai tad, ja āda nosegta. Jāatceras arī tas, ka liela daļa plānāku, vasaras apģērbam izmantotu audumu laiž cauri UV starus, tādēļ pārliecinies, ka tavs apģērbs tevi tiešām no tiem pasargā. Valkā lielas saulesbrilles, cepures, lakatus, garas kleitas, brīvus kreklus, blūzes, jebko, kas tevi pasargās no UV starojuma.

    Atceries, ka saule tiek ādai klāt ne tikai sauļojoties, bet arī staigājot.

    Ja sanāk tālāku ceļu mērot kājām, noteikti lieto aizsarglīdzekļus pret sauli ar SPF indeksu, kas nav mazāks par 50. Jo lielāks SPF, jo labāk! Ja ikdienā strādā zem klajas debess, noteikti padomā par darba maiņu. Tici, tas tev nāks tikai par labu!

    Rūpīgi kop savu ādu

    Ādas mitrināšana, piemērotu kopšanas līdzekļu piemeklēšana, protams, ir svarīga ikvienam, bet divtik tiem, kas slimo ar sarkano vilkēdi. Par krēmu izvēli konsultējies ar dermatologu.

    Gādā par imunitāti 

    Un ne tikai domās, bet arī dzīvo tā, lai imunitāte būtu pēc iespējas spēcīgāka. Tas nozīmē – jāsamazina stress, vēlams saglabāt vai ieviest savā dzīvē regulāras fiziskas aktivitātes (bet ar mēru!), strādāt darbu, kas tev patīk, veidot attiecības ar cilvēkiem, kas tev ir simpātiski, nelietot alkoholu, nesmēķēt un kopumā – dzīvot veselīgi.

    Uzturs

    Nav pētījumu, kas pierādītu, ka noteikta diēta ļautu atbrīvoties no sarkanās vilkēdes. Taču uzturam jābūt sabalansētam, pilnvērtīgam, neaizmirstot par produktiem, kas ir īpaši veselīgi ādai un bagāti ar nepiesātinātajām taukskābēm. Piemēram, zivju eļļa palīdz samazināt iekaisumus.

    Ja ārstēšanā izmanto glikokortikosteroīdus, uzturā jāierobežo sāls un tauki, lai izvairītos no augsta asinsspiediena.

    Nepieciešami arī ar kalciju un D vitamīnu bagāti produkti. Taču nav vērts un pat nevajag sev liegt to, kas garšo. Nepārspīlē ar ierobežojumiem! Ja garšo ne īpaši veselīgais, pa drusciņai retu reizi drīksti arī to.

    Ģimenes pieaugums sievietēm jāplāno

    Pret tik nopietnu soli kā bērniņa radīšana jāizturas daudzkārt uzmanīgāk nekā draudzenēm, kurām nav konstatēta sarkanā vilkēde. Grūtniecība rūpīgi jāplāno jau iepriekš, to nevar atstāt likteņa varā un gaidīt, kad bērniņš vienkārši pieteiksies.

    Vairākus mēnešus pirms tam jāpārtrauc zāļu lietošana, dažas drīkst lietot arī grūtniecības laikā, bet to pateiks ginekologs un reimatologs.

    Viņi visu laiku būs blakus – gan pirms dzemdībām, gan pēc, jo slimību ģenētiski var pārmantot arī bērniņš.

    Auglīgā vecuma sievietēm, kurām diagnosticēta sarkanā vilkēde, drošākais kontracepcijas veids ir barjermetodes – tātad prezervatīvi vai diafragmas, un arī spermicīdi. Pretapaugļošanās tabletes, kas satur estrogēnu, palielina sistēmiskās vilkēdes uzliesmojuma risku.

    Sarkanās vilkēdes tipiskākās pazīmes

    • Tauriņveida apsārtums, kas veidojas uz vaigiem un deguna un pēc formas atgādina tauriņu. Apsārtuši abi vaigi, un ir redzams sārts, šaurs lociņš virs deguna apmēram tajā vietā, kur turas brilles.

    Turklāt krokas ap degunu ir pilnīgi neskartas un gaišas, norobežojot sārtos ādas plankumus.

    Apsārtumam raksturīga viegla ādas zvīņošanās, bet, atšķirībā no saules apdegumiem, kad arī mēdz lobīties āda, pie sarkanās vilkēdes ādas zvīņošanās ir sāpīga: ja mēģini sārto vietu noknibināt, pakasīt, jūtams diskomforts, dažkārt nieze. Šo izsitumu veidu sauc par erythema nodosum – mezglaino eritēmu jeb mezglaino apsārtumu.

    • Fotosensitivitāte – jutīgums pret sauli, kas visbiežāk parādās pavasarī, vasaras sākumā, kad mēs visi tik ļoti cenšamies noķert pirmos patiesi siltos saules starus.

    Fotosensivitāte atšķirībā no saules apdeguma, parādās nevis tajā pašā dienā vai vakarā, kad pabūts saulē, bet dienu vai divas vēlāk.

    Āda sāk niezēt, kļūst sārta. Apsārtums veidojas uz visām saulē pabijušajām vietām – sejas, dekoltē, kakla, rokām, tomēr uz rokām locītavu vietas paliek gaišas, kas arī ir tipiska sarkanās vilkēdes pazīme.

    • Izolēti diskveida izsitumi uz ādas, kas, ja tos neārstē, veido rētas. Galvas matainajā daļā, kur ir šie izsitumi, mati izkrīt un vairs neaug. Protams, cilvēks pats matu izkrišanu un paplānināšanos nekad nesaista ar sarkano vilkēdi, bet dažkārt to nedara arī ārsti – it īpaši situācijās, kad mati vēl nav izkrituši perēkļveidīgi, tikai kļuvuši plānāki. Tādēļ, ja tev mati izteikti izkrīt un tavs ārsts nespēj tam atrast iemeslu, ieteicams pieteikties vizītē pie dermatologa vai reimatologa. 

    Satura mārketings

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Personības

    Vairāk

    Skaistums un mode

    Vairāk

    Bērni

    Vairāk

    Māja un dārzs

    Vairāk

    Izklaide

    Vairāk

    Labākai dzīvei

    Vairāk

    Aktuāli

    Vairāk

    Abonē