Lieta tāda, ka pie zema spiediena glaukomas acs iekšējais spiediens patiesībā nav tik ļoti, ļoti zems. Normāls spiediens skaitās no 10 līdz 20 mmHg, bet pie zema spiediena glaukomas tas būs nevis, piemēram, 9 vai 10, bet tuvāk normas augšējai robežai, sākot no 15 līdz 19–21 mmHg.
Praksē novērots, ka zema spiediena glaukoma raksturīga tieši sievietēm,
turklāt biežāk slaidām, ar zemu ķermeņa masu, apzinīgām, centīgām, ar labu izglītību, viņas parasti ir intelektuālā darba veicējas ar zemu asinsspiedienu, un viņām raksturīgas perifērās vazospazmas, kas nozīmē, ka asinsvadi kaut kur saspazmējas un arī acīs ir traucēta mikrocirkulācija. Proti, apasiņošana ir tieši tāda pati kā visām pārējām ķermeņa perifērajām daļām.
Tāpēc šīm pacientēm ar zema spiediena glaukomu bieži vien ir aukstas plaukstas un pēdas, naktī viņas guļ ar zeķēm.
Izpaužas arī Reino fenomens – aukstumā pirksti kļūst balti, tā gan lielākoties jau ir sistēmiska reimatoloģiskas slimības pazīme… Daudzām no šīm sievietēm ir migrēnas tipa galvassāpes. Ne vienmēr, bet vispār viņas ir ļoti jutīgas pret stiprām, svešām smaržām, dažkārt no tām velk pat uz vemšanu… Tad, kad tu tā kārtīgi ar pacienti izrunājies, zema spiediena glaukomas diagnoze kā iespējamais variants dakterim galvā parādās jau diezgan ātri.
Tiesa, ir jāprot uzdot pareizos jautājumus un, lai cik tas dīvaini šķistu, arī jāpatausta aukstās rokas.
Zema spiediena glaukoma acu dakterim ir izaicinājums, jo – kā tad mēs to ārstēsim?! Redzes nervs atrofējas kā pie klasiskas glaukomas, bet acu spiediens ir zemāks par normas augšējo robežu.
Kā to ārstē?
Katrā ziņā vienmēr tiek izrakstīti acu pilieni, lai samazinātu iekšējo acs spiedienu. Eiropas Glaukomas biedrība arī kā primāro metodi nosauc medikamentus, sāk ar monoterapiju. Mēs parasti izvēlamies prostaglandīnu grupas pilienus, tie ir pieejami arī bez konservantiem.
Iepriekš gan pacientus pabrīdinu, ka šiem medikamentiem ir blaknes:
sarkanas acis pirmās divas nedēļas – tātad pārejoša hiperēmija; aug garākas skropstas; varavīksnene var mainīt krāsu uz tumšāku.
Ne vienmēr, bet prostaglandīni mēdz izraisīt orbītas tauku šūnu apjoma samazināšanos, un tad acis iegrimst dziļāk dobumos, tas gan vairāk ir kosmētisks defekts. Āda ap acīm var kļūt mazliet brūna.
Bet vispār te būtu jārunā par dzīvesveidu, proti, pacientēm ar zema spiediena glaukomu ir jānodarbojas ar sportu, lai stimulētu, ka asinis riņķo pa asinsvadiem, lai uzlabotu mikrocirkulāciju.
Jāskrien, aktīvi jānūjo, ātri jāiet – tā, ka iesvīst, bet vislabākais sporta veids šajā ziņā skaitās peldēšana.
Ir vēl viena metode, kas, tiesa, neder visām, – lietot antiagregantus jeb mazo devu aspirīnu, kas šķidrina asinis. Taču ar aspirīnu ļoti jāuzmanās, jo var veidoties citas blaknes, un bez pamatotas vajadzības to tiešām nevajag lietot. Taču cilvēki bieži vien aspirīnu neuztver kā zāles! Piemēram, kad gatavojos operēt glaukomu, es vienmēr pacientiem pajautāju, vai lieto aspirīnu, un cilvēks pilnā pārliecībā saka: «Nē, es dzeru tikai hjertemagnilu vai tromboasu!»
Viņš pat nenojauš, ka tas arī ir aspirīns!
Bet man jāoperē glaukoma, un, griežot audus, es jau jūtu, ka drausmīgi asiņo… Vaicāju: «Ko vēl jūs lietojat?» – «Tikai D vitamīnu…» Bet D vitamīns arī šķidrina asinis! Un tāpat visi nootropie medikamenti, kas paredzēti galvas smadzeņu asinsrites un kognitīvās funkcijas uzlabošanai, veicina prāta darbību, uzlabo atmiņu, palielina modrību, piemēram, piracetāms, piritinols, pramiracetāms, fenibuts, vinpocetīns, idebenons, kavintons…
Tos pie zema spiediena glaukomas var palietot.
Bet jaunākiem cilvēkiem ar zema spiediena glaukomu es iesaku ginka preparātus, tie arī veicina perifēro apasiņošanu, mikrocirkulāciju.