• Šobrīd

    weather img

    Rīga +13°C

    Niknās lapsenes — dzeļ tik stipri, ka jāsauc ārsts!

    Ārstēšana
    Ilvija Melne
    Ilvija Melne
    22. augusts
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Shutterstock
    Šovasar pat vislielāko mieramiku no pacietības izved brutālo dunduru bari. Kodums sāp, un visu laiku jāatgaiņājas. Bet – dunduriem nav indes! Toties lapsenēm, bitēm, iršiem un kamenēm inde ir, un tāpēc pat viens šo lidoņu dzēliens kādam var beigties ar nonākšanu slimnīcā.

    Konsultē: Dr. Kristina Amosova, pediatre un bērnu alergoloģe Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā.

    Kodiens var izsaukt alerģiju?

    Izrādās, ka nepatikšanu pamatā ir svešās olbaltumvielas, kuras ar dzēlienu tiek ievadītas organismā un veicina alerģijas reakcijas.

    Kāpēc, piemēram, lapsenes un bites vieniem dzeļ, bet citiem ne? Domāju, daudz kas atkarīgs no katra paradumiem un uzvedības, sastopoties ar šo lidoni. Galvenais ir reaģēt mierīgi, jo visbiežāk bites un lapsenes, tāpat kā irši jeb sirseņi dzeļ aizstāvoties. Tāpēc nav prāta darbs censties kukaini aizbaidīt, sparīgi vicinoties ar rokām vai atgaiņājoties ar dvieli! Arī matos iepinusies lapsene vai bite var kļūt agresīva, jo pati ir pārbijusies.

    Vēl kukaiņus varētu piesaistīt spēcīga cilvēka smarža, kas radusies pēc kosmētikas un higiēnas līdzekļu lietošanas, piemēram, ar ziedu vai augļu aromātiem, kā arī spilgts apģērbs ar ziedu apdruku. Kukaiņus noteikti pievilina patīkamā smarža no saldiem dzērieniem un ēdieniem.

    Alerģiskiem cilvēkiem jāuzmanās staigāt pa pļavu un augļu dārzu basām kājām.

     

    Pirmā palīdzība

    Vispirms sadzeltā vieta – roka, kāja – jāpaceļ augstāk, un uz tās vismaz 10 minūtes jātur aukstums, lai sašaurina asinsvadus, mazina pietūkumu un neļauj indei iet plašumā. Ja iedzēlusi bite, jācenšas pēc iespējas ātrāk izņemt dzeloni. Kad pirmās nepatīkamās sajūtas mazinātas, var izmantot kādu pretniezes gelu, dezinficējošu šķīdumu un iedzert kādu antihistamīna jeb pretalerģijas medikamentu, piemēram, Suprastin, Tavegyl, Fenkarol, Claritine, Zyrtex.

    Dzēliena vietā rodas alerģiska iekaisuma reakcija, kas pāris stundās parasti nepāriet. Reizēm pietūkums un sāpīgums saglabājas pat vairākas dienas. Tas ir normāli. Jāuztraucas vien tad, ja pampums nepāriet pēc nedēļas vai ja dzēliena vietā parādās strutas, kas var liecināt, ka alerģiskajai reakcijai pievienojusies bakteriāla infekcija. Tāpēc vecu vecais vecmāmiņu ieteikums dzēliena vietai uzreiz pielikt vēsu zemi nebūs tas labākais variants, jo augsnē dzīvo ļoti daudz mikroorganismu, kas var izraisīt infekciju.

    Jā, zeme dos atvēsinošu efektu, taču labāk ātri dodies uz mājām pēc kāda tīra, auksta priekšmeta, piemēram, ievārījuma burciņas, kas nolikta ledusskapī.

    Tā jārīkojas vieglākos gadījumos, kad alerģiskā reakcija izpaužas kā apsārtums, uzpampums, tūska, nieze un sāpes dzēluma vietā. Taču smagākajos gadījumos var rasties anafilakse – dzīvībai bīstama alerģiska reakcija, kad tiek traucēta arī orgānu sistēmu darbība un parādās tādi simptomi kā apgrūtināta elpošana, klepus, sāpes vēderā, vemšana, galvas reibonis, asinsspiediena pazemināšanās un samaņas zudums. Tad nekavējoties jāsauc ātrā palīdzība – mediķi novērsīs anafilaktiskā šoka simptomus, iešpricējot muskulī adrenalīnu un citus nepieciešamos medikamentus.

    Drošībai – vienmēr līdzi adrenalīns

    Ja kaut reizi dzīvē piedzīvota smaga alerģiska reakcija, nepieciešams iegādāties adrenalīna autoinjektoru (EpiPen). Jādodas uz konsultāciju pie alergologa un jāizstāsta visa līdzšinējā pieredze. Ārsts uzklausīs pacienta stāstu, izvērtēs sūdzības, nozīmēs vajadzīgās analīzes, un, ja apstiprināsies anafilakses diagnoze, izrakstīs šo ierīci, kas atgādina mazu pildspalvu, un apmācīs, kā ar to rīkoties un kad. Cilvēkiem būtu labi zināt par šādas ierīces esamību, jo mums, alergologiem, diemžēl nākas secināt, ka alerģisku bērnu un pieaugušo kopumā mūsdienās kļūst arvien vairāk.

    Adrenalīna autoinjektoru cenas aptiekās svārstās no 50 līdz 60 eiro. Par tā lietošanu ārkārtējā gadījumā jāinformē arī tuvinieki, draugi un kolēģi. Šīs ierīces glabāšanai nav nepieciešama speciāla temperatūra, tāpēc to var vienmēr ņemt visur līdzi un vairs tik ļoti nebaidīties no sastapšanās ar lapsenēm, bitēm un sirseņiem.

    Otra variants ir alergēnspecifiska imūnterapija, kas rada pierašanu pie bites vai lapsenes indes. Šī terapija ilgst trīs līdz piecus gadus, vienu reizi mēnesī saņemot injekciju. Tad cilvēkam pakāpeniski rodas pierašana un vairs neattīstās anafilakses simptomi pēc kukaiņu dzēlieniem.

    Kā tās dzeļ?

    Bite

    *Tikai vienu reizi un atskabargaino dzeloni atstāj ādā, kur tas vēl minūti turpina izdalīt indi.

    *Ar bites dzēlienu tavā organismā nonāk ap 50 mikrogramiem indes.

    *Jāuzmanās, lai, izņemot dzeloni, to nesaspiestu un nepaātrinātu indes iekļūšanu organismā, tāpēc vislabāk to nevis izņemt ar pirkstiem, bet notraukt ar kādu neasu priekšmetu, kas ir pie rokas, piemēram, ar bankas plastikāta karti.

    Lapsene

    *Var dzelt atkārtoti, bet indes daudzums ir mazāks nekā bitei – vienā reizē tiek izšļākti aptuveni 2–15 mikrogrami.

    * Lapsenes dzeloni neatstāj, dzēliena vietā paliek tikai neliels caurumiņš.

    *Agresīvāka par biti – pat neliela provokācija no tavas puses to saniknos.

    Pieredze: Lapsenes mani mīl īpaši

    Madara Rava-Kalveite, reklāmas projektu vadītāja:

    – Lapsenes dzēlienus piedzīvoju četras reizes un zinu, ar ko tas var beigties…

    Alerģija pret lapseņu indi man attīstījās dzīves laikā, lai gan citu alerģiju nav. Ar katru reizi, kad man iedzēla lapsene, reakcija kļuva arvien smagāka – ja sākotnēji tas bija neliels pampums tikai dzēliena rajonā, tad nākamajās reizēs tūska kļuva arvien lielāka un plašāka, un tagad visi radi un draugu jau zina: ja man iedzels lapsene, nekavējoties jāsauc ātrā palīdzība! Pampums tagad vairs nav tikai dzēliena vietā – reiz lapsene man trāpīja kājas pirkstā, un tūska izplatījās augšup pa visu kāju, līdz atbrauca ātrie un pampšanu apturēja ar zālēm. Vēl nedēļu pēc tam turpināju dzert pretalerģijas medikamentus. Pēdējais lapsenes dzēliens pirms diviem gadiem man bija sejas rajonā, un tad patiešām tika skaitītas minūtes, līdz atbrauks mediķi, jo tūska nevis izplatījās pa sejas virspusi, bet man sapampa visas aukslējas – bija sajūta, ka arī kakls iet ciet un sāk trūkt elpas.

    Elpošana kļuva apgrūtināta arī lielā uztraukuma dēļ, jo tu vienkārši saproti, ar ko tas viss var beigties… Tajā reizē man jau likās, ka dakterus nesagaidīšu.

    Toreiz neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes mediķi, kamēr bija ceļā pie manis, uzturēja kontaktu ar manu vīru pa telefonu, lai monitorētu situāciju. Ieteica viņam man mutē ielikt ledu, lai palēninātu asinsriti un tūskas izplatību. Pēc notikušā man bija arī augsts asinsspiediens un ļoti paātrināta sirdsdarbība, tāpēc mediķi vēl kādu laiku palika pie manis, lai uzraudzītu situāciju un vajadzības gadījumā pieņemtu lēmumu par nogādāšanu slimnīcā.

    Pēc tam dzēliena vietai uzziedu recepšu medikamentu Fucicort, kas palīdz mazināt tūsku un bakteriālas infekcijas risku. Taču ar katru reizi kļūst arvien grūtāk tūsku dabūt nost pavisam. Nākamajā dienā pēc ātrās palīdzības izsaukuma ar mani sazinās ģimenes ārste un izraksta recepšu zāles alerģijas mazināšanai un citus tajā brīdī vajadzīgos medikamentus, piemēram, pret niezi vai sāpīgās vietas karšanu.

    Kāpēc tieši es? Ģimenes ārste minēja, ka, iespējams, mana āda izdala kādu smaržu, kura piesaista lapsenes. Un tiešām – lapsenes uz mani ir kā uzburtas! Manam vīram, kurš dzīvo tieši tādos pašos apstākļos, nekad neviena lapsene nav iedzēlusi. Arī tad, ja pavadu laiku draugu kompānijā un kaut kur ir kaut viena lapsene, tā atlidos tieši pie manis.

    Ārste arī pieļauj, ka alerģiska reakcija man varētu būt pret citiem kukaiņiem. Un, jā, arī odu koduma vietas man parasti ļoti piepampst un kļūst cietas. Ja ods iekož tuvu pie acs, tad varu rēķināties, ka arī visa acs man pāris dienas būs aizpampusi. Ārste mani brīdināja, lai īpaši uzmanos no iršu dzēlieniem, jo šo kukaiņu inde man varētu izraisīt dzīvībai bīstamo anafilaktisko šoku.

    Viena lapsene man iedzēla arī ēšanas laikā, tāpēc tagad vairs neko nedzeru no skārdenēm, necaurspīdīgām pudelēm un neēdu, pirms neredzu, vai traukā nav ielidojis kāds kukainis. Lielas neērtības dzīvē sagādā arī tas, ka baidos doties tālākos izbraucienos uz vietām, kur neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes mediķiem pie manis būtu jāmēro tāls ceļš. Psiholoģisks diskomforts vasarā ir visu laiku.

    Pievienojies dzīvesstila portāla Santa.lv Facebook un Instagram: uzzini vērtīgo, lasi kvalitatīvo.

    0 komentāri

    Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

    Pievienot komentāru

    Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

     

     

    Veselība - Parūpējies par savu sirdi!

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Privātā Dzīve

    Vairāk

    Ieva

    Vairāk

    Mans Mazais

    Vairāk

    Māja un Dārzs

    Vairāk

    AutoBild.lv

    Vairāk

    Astes

    Vairāk

    Klubs

    Vairāk

    Santa+