Kā veselībai palīdz telpu vēdināšana?

Telpu vēdināšana ir it kā vienkārša un ikdienišķa lieta, taču diemžēl mēs to bieži nedarām, sevišķi ziemas sezonā. Tam pamatā ir divi iemesli – vēlme taupīt siltumu un stereotips, ka caurvējā var saaukstēties.

«Protams, dzīvojam ziemeļu valstī, kur ir auksti, arī par apkuri ir jāmaksā, tāpēc mēs drīzāk ziemas sezonā nopakojam gan durvis, gan logus, lai ietaupītu uz siltumenerģijas rēķina. Latvijā daudziem naudas ir tik, cik ir, tāpēc atturamies no vēdināšanas, lai mazāk jākurina un mazāk jāmaksā, bet tas tomēr nav pareizi. Koronavīruss, gripas un būtībā jebkurš augšējo elpceļu vīruss ziemā nevairojas tāpēc, ka tam patīk aukstums. Šīs vīrusu infekcijas slimības izplatās tāpēc, ka cilvēki tās nodod cits citam, un parasti tas notiek slēgtās un slikti vēdinātās telpās. Lai inficētos ar jebkuru vīrusu, tam jābūt pietiekamā koncentrācijā un arī gana svaigam jeb inficētspējīgam. Un vīruss labprāt dzīvo siltās telpās, siltā vidē: tur tas saglabājas ilgāk nekā aukstās. Tāpēc ar vēdināšanas palīdzību mēs būtiski samazinām vīrusa koncentrāciju telpā! Īstenībā par to, ka sliktam gaisam ir saistība ar dažādām slimībām, iedomājās jau senos laikos. Praktiski šīs zināšanas sāka lietot māsa Florence Naitingeila, kas aizsāka māszinības un pierādīja, ka ar labu pacientu aprūpi un telpu vēdināšanu var būtiski samazināt dažādas slimības un uzlabot vispārējo veselību un dzīves kvalitāti,» stāsta ģimenes ārsts.

Caurvējš slimības neizraisa!

Latvijā ir vēl viena īpatnība – mēs bieži baidāmies no caurvēja, jo uzskatām, ka tādējādi varam saaukstēties. Taču, kā atzīst Ainis Dzalbs, ārvalstu ģimenes ārsti vai mūsu pašu ārsti, kuri strādājuši ārzemēs, parasti brīnās – kas tas caurvējš ir?

Citi lasa

Agnese Meiere

Attiecības

Latviete Inga par savu laulību Malaizijā: Dubultā dzīve vīriešiem šeit šķiet normāla

Santa.lv

Slavenības

«Ne gaidību laikā, ne pēc meitas piedzimšanas nav palīdzējis finansiāli.» Dita Grauda atklāti par attiecībām ar Mr. Kauliņu

Ineta Meimane

Personības

Leldes Ceriņas pirmā intervija pēc šķiršanās: Biju salauzta tik dziļi, ka gribējās kliegt

«Kad mēs izstāstām, tad viņi saka: nē, mūsu valstī caurvējš slimības neizraisa. Taču mums ir stereotips, ka vēsais gaiss varētu būt iesnu, klepus, muskuļu, muguras sāpju izraisītājs. Tā tas nav, tāpēc no telpu vēdināšanas nav jābaidās! Reizēm sievietes stāsta, ka uz svētkiem cepa kotletes, gatavoja cepeti, logi vaļā un pēc divām dienām iesnas un klepus… Un tas uzreiz baro šo stereotipu. Taču no atvērta loga šī slimība noteikti neradās! Acīmredzot svētkos kundzei bija kontakti arī ar citiem, un vīruss no kāda atceļoja. Līdzīgi arī bērnudārzā, kur kopā ir daudz bērnu un vīrusi cirkulē nebeidzami, lai gan vecāki bieži sūdzas, ka tos izraisa vēsais gaiss, jo dārziņā bieži tur logu vaļā un vēdina. Taču tas, ko tautā saucam par saaukstēšanos, ir vīrusa infekcija. Jāsaka gan, ka ilgstošai atdzišanai ir sava nozīme. Piemēram, cilvēks pusstundu nepiemērotā apģērbā gaida sabiedrisko transportu un ir pārsalis. Tad šāda veida atdzišana, tāpat kā ilgstoša pārkaršana, negatīvi ietekmē imūno sistēmu un var veicināt vīrusu aktivizēšanos elpceļos. Bet citādi caurvējš vīrusus un saaukstēšanos neizraisa,» uzsver Ainis Dzalbs.

Svaigs gaiss – svaiga galva

Jautājumā par to, cik bieži un cik ilgi turēt atvērtus logus un vēdināt telpas, lai no tā būtu kāds labums, viedokļi ir dažādi. Daļa speciālistu uzskata, ka loga vai balkona durvis vajadzētu atvērt pilnībā vismaz uz 10–15 minūtēm ik stundu, daļa domā, ka var pavēdināt īslaicīgi reizi stundā vai divās.  

Ainis Dzalbs uzskata, ka jāskatās pēc konkrētās situācijas: «Ja uzturamies telpā, kurā ir vairāki cilvēki, tad optimāli būtu, ja logs būtu atvērts vēdināšanas režīmā pēc iespējas ilgstoši, vienlaikus saglabājot komfortablu temperatūru telpā. Pie mums doktorātā darba laikā logi vēdināšanas režīmā ir atvērti visu laiku. Ienākot istabā vai kabinetā, jābūt sajūtai, ka gaiss ir svaigs. Diemžēl daudzi seniori istabu pavēdina no rīta un vakarā, bet pa dienu to nedara, līdz ar to istabu pieelpo un dažādi vīrusi koncentrējas. Arī tie, kuri dzīvo vieni, mēdz uzskatīt, ka viņiem nav vajadzības vēdināt, sevišķi, ja viesos neviens nenāk. Taču arī tad istabā jāielaiž svaigs gaiss, jo tas uzlabo skābekļa koncentrāciju telpā, atbrīvo telpu no dažādiem putekļiem, kas arī ietekmē vispārējo pašsajūtu un elpceļu veselību. Ilgstoša atrašanās nevēdinātās telpās, kas ir putekļu pilnas, var veicināt deguna gļotādas tūsku, alerģiskas reakcijas, elpas trūkuma sajūtu, un arī tas negatīvi ietekmē imūno sistēmu. Ja trūkst skābekļa, var sāpēt galva, rasties dulluma sajūta. Tiem, kam dzīvokļos ir centrālapkure, gaiss parasti ir diezgan sauss. Tad ar vēdināšanu šo gaisu koriģē, jo arī sauss gaiss veicina tūsku, acu asarošanu un graušanu. Ja māju kurina ar krāsni vai plīti, telpās sakrājas dūmi, sodrēji. Degšanas procesā tiek patērēts skābeklis, un tā trūkums pasliktina pašsajūtu. Galu galā svaigs gaiss uzlabo arī darba spējas un domāšanu. Izvēdinot telpu, mēs būtiski samazinām gan vīrusu koncentrāciju.»

Ņem vērā!

Nopērkamas speciālas mērierīces, kas nosaka gaisa mitrumu telpās, CO₂ jeb ogļskābās gāzes līmeni mājoklī. Taču arī bez tām ikvienam vajadzētu just, vai mājas gaiss ir pietiekami kvalitatīvs un vai tajā vidē jūtamies komfortabli. Ja, ieejot istabā, jūtam, ka gaiss ir spirgts un svaigs, viss kārtībā; ja gaiss ir sastāvējies vai sasmacis, steigšus jāver vaļā logs. Arī gaisa mitrumu vai sausumu var sajust: ieejot vannasistabā, ir viena sajūta, bet, ieejot stipri piekurinātā un ilgi nevēdinātā telpā – pavisam cita.

Varbūt gaisu filtrēt?

Šur tur publiskajā telpā izskanējis viedoklis, ka gaisa kvalitātes uzlabošanai mājās varētu izmantot HEPA filtrus. To darbības princips ir ļoti vienkāršs: gaisa ventilators izlaiž caur filtru gaisu un tādējādi to atbrīvo no alergēniem, putekļiem, ziedputekšņiem, baktērijām un vīrusiem. Ainis Dzalbs skaidro, ka pamatā tomēr šādus filtrus lieto, piemēram, operāciju blokos, nodaļās, kur ārstē smagi imūnsupresētos cilvēkus, arī ķīmijas un pārtikas rūpniecībā. Savukārt mājokļos, skolās, darba kolektīvos filtriem nebūs sevišķas jēgas, jo tur efektīvāka ir respiratora izmantošana un distances ievērošana. Iedomājamies klasesbiedrus, kas sēž vienā solā, – lai kādi filtri būs klasē, ja viens no viņiem būs slims, tad, sarunājoties ar sola biedru, viņš aplipinās arī to, jo vīrusi izplatās runājot, klepojot, šķaudot. Jo skaļāk runājam un vairāk klaigājam, jo vīruss brīvāk un tālāk aizlido. Un tur neviens filtrs nepalīdzēs.

Visdrošāk – ārā

Mēs visi ejam uz veikalu, braucam sabiedriskajā transportā – šajās noslēgtajās telpās koronavīruss cirkulē. Ja tā koncentrācija ir ļoti zema, tā nespēj ierosināt saslimšanu; ja vīrusa koncentrācija ir liela (un katrai slimībai ir savs slieksnis, kad tā apiet imūnsistēmu un izraisa saslimšanu), tad nevēdinātās telpās arī saslimšanas risks ir lielāks. Tāpēc pasākumos, ko organizē ārā – vingrošana, nūjošana, brīvdabas koncerti –, inficēšanās risks ir ievērojami mazāks vai nekāds.

Daudzi arī domā – ja inficējies cilvēks bijis telpā, tad koronavīruss ir visur gaisā un pastāv liela iespēja saslimt. Ainis Dzalbs skaidro, ka vīruss gaisā un uz virsmām kādu laiku tiešām saglabājas, tomēr tas nav noteicošais inficēšanās ceļš: «Tagad skaidri zināms, ka lielākais apdraudējums ir tieši, tuvi kontakti citam ar citu – mazāk par diviem metriem runājot, šķaudot, klepojot. Arī tad, ja daudzdzīvokļu mājas vai darbavietas kāpņu telpā pa priekšu būs aizgājis inficēts cilvēks, aiz viņa ejošajam saslimšanas iespējas ir niecīgas – ja cilvēks mierīgi iet, normāli elpo, vīrusa koncentrācija nebūs tik liela, lai inficētu citus, jo vīruss gaisa telpā uzreiz atšķaidās. Bet, ja sēžam kopā vienā istabā, ja mazbērns pēc skolas atnāk pie omes, sēž, ēd, pļāpā, varbūt apskauj viņu, un tā 15 vai vairāk minūšu, tas jau ir vērā ņemams riska faktors.»

Jo mazāk kontaktu, jo labāk!

Valsts galvenais infektologs, profesors Uga Dumpis:

«Vēdināt telpas ir svarīgi tāpēc, ka koronavīruss ir aerosola veidā gaisā un no tā nav iespējams izvairīties, jo to izelpo kā cigarešu dūmus. Ja telpā kāds smēķē, to visi jūt, un tāpat ir ar vīrusu. Vēdinot telpas, gaisā samazinās vīrusa koncentrācija, bet, lai tā notiktu, gaisa apmaiņai jābūt visu laiku – faktiski logiem visu laiku vajadzētu būt vaļā.

Tā kā turpmākos divus mēnešus situācija būs sarežģīta, senioriem iesaku neiet tur, kur ir citi seniori, un vispār netikties ne ar vienu! Labāk divus mēnešus sēdēt mājās un aiziet tikai uz veikalu, lietojot respiratoru, kas salīdzinājumā ar auduma maskām ievērojami mazina iespēju saslimt. Bet pats galvenais ir saņemt balasta vakcīnu jeb trešo poti. Satikties ar draudzeni vai ģimenes locekļiem var ārā, svaigā gaisā, jo tur vīruss neizplatās.»