Rīga +2°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Vizītkarte Dr. Nellija Lietuviete
- ķirurģe, kas specializējusies visu veidu ginekoloģiskajās operācijās
- daktere ir Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas
- Ginekoloģijas klīnikas vadītāja – tur gadā tiek veikts 4000–5000 plānveida ginekoloģisko operāciju.
Četri galvenie operāciju veidi
Iemesli, kāpēc tieši tev var būt nepieciešama ginekoloģiska operācija, ir dažādi, taču medicīniski mēs, operējošie ginekologi, operācijas iedalām četrās lielās kategorijās. Pastāstīšu par katru no veidiem!
- Laparoskopija – tā ir endoskopiska operācija, kad ārsts vēdera sienā izdara četrus nelielus griezienus, vēdera dobumu piepilda ar oglekļa dioksīdu (it kā uzpūš vēderu) un caur griezieniem vēdera dobumā ievada speciālu aparatūru ar kameru, kas projicē attēlu uz monitora. Šādas operācijas atkarībā no kaites sarežģītības veic, ja jāizoperē miomas mezgls dzemdē, ja miomas mezglu vai citu iemeslu dēļ jāizņem dzemde, ja nepieciešama olnīcu cistu izlobīšana, ja jāizoperē olvadi, ja jāatjauno olvadu caurlaidība, kad ir grūtības ieņemt bērniņu.
- Histerorezektoskopija – arī endoskopiska manipulācija, tikai šajā gadījumā optiskās ierīces, kas projicē attēlu monitorā, dzemdes dobumā tiek ievadītas caur dzemdes kaklu. Šo metodi lieto, ja nepieciešams izņemt patoloģiskus veidojumus dzemdes dobumā, piemēram, lai noņemtu dzemdes polipu vai dzemdes miomas mezglu, lai noņemtu dzemdes gļotādas biezo slānīti, izgrieztu dzemdes starpsienu, pārdalītu dzemdes dobuma saaugumus, izņemtu dzemdes spirāli, ja tas nav iespējams ambulatori…
- Vaļēja konvencionāla operācija – klasiska operācija, kad tiek veikts grieziens vēdera sienā. Izmanto, ja jāizņem lieli miomas mezgli (lielāki par 1 kilogramu) un atsevišķos gadījumos arī tad, ja jāizņem dzemde un olnīcas.
- Vaginālā ekstirpācija jeb operācija, kas notiek caur maksti. Šādu operāciju laikā miomas mezglu vai dzemdes noslīdējuma dēļ dzemdi var izņemt caur maksti, arī veikt maksts plastiskās operācijas.
Jā, tev var izklausīties, ka dažādus operāciju veidus var izmantot vienādās situācijās, taču tā gluži nav. To, ar kuru metodi operēt, ārsti izvēlas, vadoties gan pēc risināmās problēmas sarežģītības, gan pēc likvidējamo veidojumu lieluma un daudz citiem blakus faktoriem. Tāpēc – uzticies!
Plāniņš
1. Mājasdarbs dakterim
- Pat ja tavs ginekologs, kurš pats neveic operācijas, uzskata, ka tavu vainu labāk risināt ķirurģiski, vispirms jāpierakstās uz konsultāciju pie kāda operējošā ginekologa, pie kura nosūtījumu var iedot ģimenes ārsts vai ginekologs, kas ir līgumattiecībās ar Nacionālo veselības dienestu. Operējošie ginekologi pieņem Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā, P. Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā, Latvijas Jūras medicīnas centrā, arī reģionālajās slimnīcās, turklāt tie paši ārsti nereti pieņem arī savās privātpraksēs.
- Uz vizīti pie operējošā ginekologa ņem līdzi visus iepriekš veiktos izmeklējumus un ārstu slēdzienus. Ja dakteris, konsultācijas laikā un izmeklējot tevi, tiešām uzskatīs par vajadzību operēt, ārsts pats tevi ierakstīs konkrētās slimnīcas rindā.
- Lai par operāciju nebūtu jāmaksā pilna summa pēc maksas pakalpojumu cenrāža, tev, stājoties slimnīcā operācijas dienā, vajadzīgs nosūtījums. Nosūtīt uz valsts apmaksātu ginekoloģisku operāciju drīkst tikai ģimenes ārsts vai ginekologs, kam ir līgums ar Nacionālo veselības dienestu.
Katrā slimnīcā noteikumi un prasības, lai tevi uzņemtu, var nedaudz atšķirties atkarībā no operācijas veida, bet lielos vilcienos principi būs līdzīgi.
2. Analīzes un pārbaudes
- Pilna asinsaina un trombocītu skaits. Tas svarīgi, lai izvērtētu, vai organismā nav akūta iekaisuma procesa, vai ir pietiekams hemoglobīns, savukārt trombocītu skaita noteikšana palīdz izvērtēt asins recēšanu.
- Bioķīmisko rādītāju noteikšana asinīs. Proti, bilirubīns liecina par aknu un žultsceļu darbību, un tā paaugstināšanās var norādīt uz sarkano asinsšūnu jeb eritrocītu pārmērīgu noārdīšanos; ALAT un ASAT, kas parāda, kā strādā aknas; kreatinīns, kas stāsta par nieru darbību, un glikozes līmenis asinīs – lai saprastu, vai nav cukura diabēta riska vai, ja diabēts tev jau ir, vai tas tiek atbilstoši ārstēts.
- Asinsgrupa, rēzus faktors un antieritrocitārās antivielas – jāzina, ja gadījumā nepieciešama asins pārliešana.
- Protrombīna indekss un APTL – šie rādītāji informē par asins recēšanu.
- Elektrolīti – nātrijs, kālijs, kalcijs. Nātrijs ir atbildīgs par ūdens sadalīšanu organismā. Kālijam ir būtiska loma šūnu uzbudinājuma un muskuļu kontrakcijās, tajā skaitā sirds ritma regulācijā. Savukārt kalcijam ir liela nozīme asinsrecē un regulāras sirdsdarbības uzturēšanā.
- Urīna analīze – lai pārliecinātos, ka nav urīnceļu infekcijas, jo, iespējams, operācijas un pēcoperācijas laikā būs jāizmanto urīna katetrs.
- RPR – rādītājs, ar kura palīdzību nosaka, vai nav sifilisa.
- HBSAg un HCV – rādītāji, kas parāda, vai neesi inficējusies ar hepatītiem B un C.
- HIVAv un HIVAg – lai pārliecinātos, ka tev nav HIV infekcijas.
- Kardiogramma – tā kā operācijas laikā tiek izmantoti anestezējoši preparāti, svarīgi zināt, kā strādā tava sirds. Līdzi ņem gan izmeklējuma aprakstu, gan pašu kardiogrammas lenti.
- Krūškurvja rentgens vai fluorogrāfija – lai būtu pārliecība, ka tev nav kādas plaušu kaites, piemēram, tuberkulozes. Mediķiem jābūt informētiem par tavu elpceļu stāvokli arī tāpēc, ka operācijas laikā tiks izmantota anestēzija un elpošana tiks uzturēta mākslīgi.
- Uztriepe no maksts – tā informēs, vai nav iekaisuma un infekciju.
- Dzemdes kakla citoloģiskā izmeklējuma rezultāts – tas informē par to, vai dzemdes kaklā nav šūnas, kas varētu liecināt par ļaundabīgu procesu. Izmeklējums derīgs trīs gadus, ja rezultāts nav izmainīts.
- Histoloģiskais vai citoloģiskais izmeklējums no dzemdes dobuma – par to, vai šis izmeklējums tavā situācijā vajadzīgs, informēs operējošais ginekologs.
ŅEM VĒRĀ! Analīžu un pārbaužu atbildes ir derīgas vienu mēnesi, īpašos gadījumos – 14 dienas, bet tad tevi par to brīdinās.
IZŅĒMUMA SITUĀCIJA! Ja tev jāveic histerorezektoskopija, no analīzēm un pārbaudēm, ja ārsts nav noteicis citādi, nepieciešami tikai šādi izmeklējumi: asinsaina un trombocītu skaits, elektrolīti (nātrijs, kalcijs, kālijs), kardiogramma ar aprakstu un uztriepe no maksts.
3. Konsultācijas pie citiem speciālistiem
- Visām pacientēm 7–14 dienas pirms plānotās operācijas vajadzīga anesteziologa konsultācija, uz kuru jāņem līdzi visu iepriekš nosaukto izmeklējumu rezultāti. Noteikti izstāsti anesteziologam, kādas zāles lieto ikdienā (piemēram, asinis šķidrinošos preparātus, kontracepcijas tabletes, hormonaizvietojošo terapiju, antidepresantus, asinsspiedienu pazeminošās zāles, cukura līmeni pazeminošus preparātus). Vari doties pie sev tuvākā anesteziologa, bet labāk to darīt slimnīcā, kur plāno operēties.
- Ja tev ir kādas hroniskas kaites, piemēram, sirds slimība vai cukura diabēts, pirms operācijas konsultējies ar savu kardiologu, endokrinologu vai citu speciālistu.
4. Dokumenti un citas nianses
- Tātad – līdzi ņem visu izmeklējumu rezultātu oriģinālus vai kopijas, jauno un iepriekš veikto rentgenu, ultrasonogrāfiju un citu izmeklējumu attēlus un aprakstus, kā arī nosūtījumu.
- Neaizmirsti pasi un apdrošināšanas polisi, ja tev tāda ir.
- Ja ārsts būs ieteicis, ņem uz operāciju līdzi arī I klases garās vai pusgarās kompresijas zeķes – tās var būt nepieciešamas, lai mazinātu trombu veidošanās risku kāju vēnās.
- Ja lieto asinis šķidrinošu preparātu (piemēram, aspirīnu, orfarīnu, rivaroksabānu vai citu), tā lietošana pirms operācijas jāierobežo tā, kā būs norādījis anesteziologs vai operējošais ārsts. Dažkārt ikdienā lietotos asinis šķidrinošos preparātus aizstāj ar frakseparīnu. Kontracepcijas tabletes vai citus medikamentus, ja ārsts neieteiks citādi, varēsi turpināt lietot, kā ierasts, tāpēc arī tos ņem līdzi uz slimnīcu.
- Pirms plānotās operācijas mājās neskuj intīmo vietiņu, jo 12 stundas pēc tam matiņu vietās veidojas strutu pūslīši, un tas var radīt lieku kairinājumu. To, ja būs nepieciešams, izdarīs slimnīcā. Ja veic bikini vaksāciju, to drīksti darīt, tikai ne gluži dienu pirms operācijas, lai nerastos ādas kairinājums.
- Dodoties uz operāciju, tev drīkst būt lakoti nagi.
- Noderēs arī personiskās higiēnas lietas, ērts istabas apģērbs un apavi. Lūdzu, atstāj mājās visas dārglietas un citas vērtīgas mantas, piemēram, planšeti, datoru, – tās, ja nepieciešams, tuvinieki tev varēs atnest, kad būsi atmodusies pēc operācijas, savukārt mobilo telefonu un naudas maku uz operācijas brīdi varēsi nodot glabāšanā nodaļas seifā.
Kā notiks operācija?
- Slimnīcā tev būs jāiestājas operācijas dienas rītā. Tev jābūt tukšā dūšā, arī dzert nedrīksti. Iepriekšējā dienā drīksti paēst brokastis, vieglas pusdienas, vakarā apēst jogurtu un līdz pat gulētiešanai dzert daudz šķidruma. Ja jāiedzer zāles, operācijas rītā vari iedzert malciņu ūdens tabletes norīšanai. Drīksti iztīrīt arī zobus un izskalot muti ar ūdeni.
- Neuztraucies, klizma pirms operācijām mūsdienās vairs nav standarts, tāpēc parasti to neveic. Ar dažiem izņēmumiem… Ja tevi moka aizcietējumi, iepriekšējā dienā mājās vari uztaisīt aptiekā nopērkamo Microlax klizmiņu. Ja paredzēta operācija caur maksti, slimnīcā pirms operācijas būs jāveic klizma ar preparātu Clisma-Lax.
- Vēl esot palātā, tev būs jānovelk visas savas drēbes (arī apakšveļa un zeķītes) un jāuzvelk slimnīcas krekls, ja nepieciešams, kājās drīkst būt profilaktiskās vēnu zeķes. Neilgi pirms plānotā operācijas laika māsiņa tev vēnā ievadīs katetru, iešpricēs nomierinošas zāles, lai tu neuztrauktos, un ievadīs profilaktisko antibiotiku devu, kā arī urīna katetru (urīna katetru neliek vienīgi pirms histerorezektoskopijas). Uz operāciju zāli tevi aizvedīs ar visu gultu.
- Operāciju zālē tevi sagaidīs anesteziologs un anestēzijas māsa. Tas, kāda veida anestēzija tiks izmantota, atkarīgs no operācijas veida. Laparoskopiskās un vaļējās konvencionālās operācijas tiek veiktas vispārējā endotraheālajā narkozē, kad zāļu ievadīšana notiek caur speciālu caurulīti trahejā. Histerorezektoskopija notiek vispārējā intravenozā atsāpināšanā – tu tiksi aizmidzināta, ievadot zāles vēnā. Vaginālo ekstirpāciju mēdz veikt gan endotraheālajā narkozē, gan spinālajā, kad atsāpināšana tiek veikta, ievadot zāles mugurā, gan arī izmantojot īslaicīgu intravenozu atsāpināšanu.
- Uz operāciju galda tev būs jāguļ uz muguras. Ja tiks veikta histerorezektoskopija vai cita veida operācija caur maksti, poza būs kā uz ginekoloģiskā krēsla.
- Ja ir vaļējā konvencionālā operācija, parasti grieziens tiek veikts horizontāli virs simfīzes jeb kaunuma kaula.
- Operācijas laikā izņemtie patoloģiskie veidojumi vienmēr tiek sūtīti (tā tam vismaz būtu jābūt!) uz laboratoriju histoloģiskai pārbaudei, lai pārliecinātos, vai tajos nav ieperinājušās audzēja šūnas un pēc tā lemtu par tālāko ārstēšanu. Atbilde parasti ir gatava pēc 10–14 dienām.
- Tas, cik ilgi notiks operācija, atkarīgs gan no problēmas, gan ārsta darba ātruma un specifikas. Vidēji nesarežģīta miomas mezgla operācija ilgst ap stundu, bet dažkārt, sarežģītākos gadījumos ginekoloģiskās operācijas var aizņemt pat četras stundas un vairāk.
Svarīgi PĒC operācijas
- Kad operācija būs galā, tevi aizvedīs uz speciālu atmošanās telpu. Kad būsi atmodusies pavisam, tevi aizvedīs uz nodaļu un līdz nākamajai dienai novēros intensīvās terapijas palātā.
- Pēc histerorezektoskopijas, visticamāk, jau tās pašas dienas vakarā drīkstēsi doties mājās – ar noteikumu, ka tev kāds atbrauc pakaļ. Pēc pārējām operācijām – būs jāpaliek slimnīcā aptuveni piecas dienas, dažkārt mazāk.
- Nebaidies no sāpēm, tev tiks dotas atsāpinošas zāles! Tās parasti nepieciešamas, tikai esot slimnīcā, taču, ja tev sāpēs stipri, vēlāk ārsts izrakstīs arī medikamentus, ko lietot mājās.
- Ja pēc narkozes nereibs galva, iespējams, jau vakarā tev izņems urīna katetru, un tu ar māsiņas palīdzību varēsi piecelties un pati iet uz labierīcībām. Var gadīties, ka no anestēzijas medikamentiem tev būs slikta dūša, tad nekautrējies to teikt māsiņai – viņa iešpricēs zāles pret nelabumu.
- Ja jūties labi, jau pēc atmošanās drīkst sākt pa malciņam lietot šķidrumu. Ja pēcoperācijas vakarā jūtams izsalkums, drīksti apēst vieglu jogurtu. Savas ikdienā lietojamās zāles drīksti lietot (izņemot asinis šķidrinošos preparātus, kurus jāatsāk lietot ar ārsta ziņu pēc speciālas shēmas).
- Nākamajā rītā tevi pārvedīs uz parasto palātu, un tu drīkstēsi ēst un dzert, kā ierasts.
- Pēc laparoskopijas un vaļējās konvencionālās operācijas uz vēdera būs šuves – tās nākamajā dienā pārsies procedūru māsa. Laparoskopisko operāciju rētas (četrus mazos griezienus) aizlīmējam ar speciāliem plāksteriem un pārsienam tikai vienu reizi – septītajā dienā pēc operācijas tev būs jādodas uz tuvākās poliklīnikas procedūru kabinetu plāksterus un šuves noņemt. Savukārt pēc vaļējas operācijas var būt uzliktas gan izņemamas, gan neizņemamas šuves – ja šuves jāizņem, tas pēc nedēļas jādara tuvākajā procedūru kabinetā. Savukārt pēc operācijām, kuras veic caur maksti, tiek liktas uzsūcošās šuves, kas uzsūcas pusotra mēneša laikā.
- Pēc laparoskopijas, histerorezektoskopijas un vaļējas operācijas aptuveni divas nedēļas pēc operācijas tev būs asiņaini izdalījumi no maksts – tas ir normāli. Pēc operācijām, kas veiktas caur maksti, izdalījumi var būt ilgāk – pat pusotru mēnesi. Tamponus šajā situācijā lietot NEDRĪKST, jo tas paaugstina infekcijas risku. Lieto paketes un regulāri tās maini.
- Kamēr ir izdalījumi, nekarsējies pirtī, neej vannā vai baseinā. Pēc tam, kad izņemtas šuves, tu drīksti mazgāties dušā, pirms tam – apmazgājies, neslapinot rētas.
- Tāpat, kamēr no maksts ir asiņaini izdalījumi, atturies no mīlēšanās. Ja esi auglīgajā vecumā un tev operācijas laikā saglabāta dzemde un olnīcas, atsākot dzimumdzīvi, parūpējies par drošu kontracepciju.
- Vismaz mēnesi izvairies no fiziskas slodzes, necel smagumus. Pēc nedēļas vai divām – kad jau jūties labi – drīksti atsākt savas ikdienas gaitas.
3 īpašas situācijas
Šīs operācijas notiek dienas stacionārā (tajā pašā dienā var doties mājās), un sagatavošanās tām atšķiras…
- Grūtniecības pārtraukšana pēc pašas vēlēšanās jeb aborts. Legāli pārtraukt grūtniecību drīkst līdz grūtniecības 11. nedēļai un 5. dienai, un, lai to veiktu par valsts naudu, tev uz stacionāru jābūt līdzi nosūtījumam no ģimenes ārsta vai valsts apmaksāta ginekologa, kas izsniegts ne vēlāk kā 72 stundas pirms plānotās procedūras. Vajadzīgas arī analīzes – asins grupa un rēzus faktors, uztriepe no maksts un asins analīze, vai nav sifiliss, jeb RPR.
- Dzemdes dobuma abrāzija. Šo procedūru veic gan tāpēc, lai apturētu dzemdes asiņošanu, gan diagnostikai, gan gadījumos, kad pārtrūkusi grūtniecība – tā saucamais missed abortion. Parasti abrāzija notiek īslaicīgā intravenozā anestēzijā un procedūras laikā ar speciālu instrumentu palīdzību (kireti vai aspirācijas uzgali) tiek noņemts dzemdes iekšējais slānītis vai materiāls no grūtniecības. Līdzi jāņem kardiogramma un pilna asinsaina.
- Dzemdes kakla elektroekscīzija. Tās laikā tiek izgrieztas izmainītas dzemdes kakla šūnas priekšvēža stadijā (tā saucamā CIN atradne). Procedūru var veikt, izmantojot vietējo atsāpināšanu dzemdes kaklā vai vispārējā anestēzijā, un tās laikā ar cilpveida vai konusveida elektrodu tiek izgriezts bojāto šūnu laukums. Līdzi jābūt sirds kardiogrammai un pilnai asinsainai.
