Kā rīkojas profesori, lai nesaaukstētos?

«Nenāciet klāt man rudenī, man rudenī jābūt vienai…» dzied Laima Vaikule, un apkārt dzirdu skaļi šņaucam degunus. Iesnas, kasās kaklā… Esi sveicināts, vīrusu laiks! Tāpēc savā jubilejā IEVAS Veselība iztaujā sešus profesorus, savus uzticamos konsultantus, kādi ir viņu slepenie ieroči pret saaukstēšanos.
Saaukstēšanās
Gundega Gauja
12. oktobris, 2018

Drukāt

Saglabāt

Foto: Shutterstock

Zelta piens un roku mazgāšana

Dr. habil. med. DACE GARDOVSKA, pediatre, Rīgas Stradiņa
universitātes profesore:

– Iespēja saaukstēties ir atkarīga no mūsu ģenētikas – kādus daba mūs izveidojusi. Tiešām ir cilvēki, kuri tendēti uz elpceļu slimībām, un ir tādi, kuri ar tām slimo reti. Es piederu pie otras grupas. Pret tiem slimību izraisītājiem, pret kuriem ir vakcīnas, vajag potēties. Tāpēc pret gripu cenšos vakcinēties  gandrīz katru gadu. Bet ir daudz elpceļu vīrusu, pret kuriem vakcīnu nav. Tad domāju, kā pārtraukt infekcijas pārnešanas ceļu – daudzi vīrusi ne tikai lido pa gaisu, bet mēs tos dabūjam arī ar netīrām rokām, tāpēc vienmēr tās mazgāju. Lai stiprinātu organismu, uzturam ir milzīga nozīme, tāpēc mēs savā dārzā paši audzējam saknes, ko ēdam. Jebkurā vecumā jābūt arī fiziskām aktivitātēm – mēs ar vīru regulāri nedēļas nogalēs nūjojam, dejojam balles dejas, kā arī daudz peldam agri maijā sākam un vēlu rudenī beidzam. Tikko iegādājos mājas skrejceliņu, ko izmantošu ātrai iešanai, jo to uzskatu par piemērotāku veselības stiprināšanai nekā skriešana.
Ļoti svarīga lieta ir gaisa apmaiņa telpā – tagad daudzviet mājas pēc remontiem un siltināšanas kļuvušas neelpojošas. Saslimst pat veselas ģimenes, jo ir traucēta gaisa ventilācija, telpās sakrājas mikrobi. Tāpēc es vienmēr rūpējos, lai manās mājās telpas būtu labi vēdinātas.
Ja jūtu, ka tuvojas saaukstēšanās, dzeru zelta pienu. Uzkarsēju pienu līdz pirmajam burbulim, pievienoju pustējkaroti kurkumas, pieberu arī kanēli un pārkaisu samaltus smalkos piparus, jo tie veicina kurkumas labāku uzsūkšanos. Tā kā karstā pienā zūd medus labās īpašības, karoti medus nosūkāju atsevišķi.


Ja tomēr iesnas un klepus jau ir klāt, jāuzņem iespējami daudz šķidruma.

Pieturos pie viedokļa, ka zāles bez īstas vajadzības lietot nevajadzētu. Man pašai augsta temperatūra nav bijusi gadiem, bet vispār tad varētu lietot ibuprofēnu vai paracetamolu. Noteikti ne aspirīnu, arī pati to nelietoju. Un bērniem to pie vīrusu infekcijām un drudža nenozīmēju iespējamo blakņu dēļ.

Pirts un glāze groka

Dr. med. HARALDS PLAUDIS, ķirurgs, Rīgas Stradiņa universitātes profesors:

– Slimoju ļoti reti – varbūt reizi, divas gadā piemetas iesnas vai kāds krekšķis. Brīnumreceptes man nav, tomēr skaidrs ir tas, ka jāmēģina sabalansēt darbs un atpūta. Man to izdodas izdarīt visai reti. Tāpēc te, iespējams, darbojas pretējais – kad cilvēkam ir ārkārtīgi daudz darbu, viņš ir sakoncentrējies uz paveicamo darbā un mājās, un tad viņam gluži vienkārši nav laika slimot. Te novērots tāds kā Mērfija likums – ikdienā saskaries ar visbriesmīgākajām infekcijām, un nekas nenotiek, bet aizej atvaļinājumā un saslimsti. No tā morāle ir viena – nedrīkst atslābināties. Daudzām lietām atslēga ir galvā un tajā, kā mēs vispār attiecamies pret dzīvi, vai esam noguruši vai atpūtušies, jo imūnsistēma uz šiem procesiem ļoti aktīvi reaģē.
Man palīdz mūsu ģimenes tradīcija jau daudzu gadu garumā – pirtī iešana. Pēc tam ejam ārā, metamies sniegā, ja tāds jau ir. Man vēl ir privilēģija dzīvot privātmājā Pierīgā, un tas nozīmē iespēju būt ārā svaigā gaisā – pastaigāties ar suņiem, braukt ar riteni, strādāt ārā, lai sakoptu teritoriju. Vēl – jāvedina telpas, jābūt gaisa cirkulācijai. Vajadzīgas regulāras fiziskas aktivitātes trīs reizes nedēļā. Laikā, kad ir aktīvais vīrusu periods un varbūt pat gripas epidēmija, neeju uz publiskām vietām, bet slimnīca vienalga ir publiska vieta. Tāpēc svarīgs ir sabalansēts uzturs.

Sintētiskos vitamīnus nedzeru, jo to praktiskajam labumam neticu.

Ja tomēr esmu saķēris iesnas, tad medikamentus nelietoju, izņemot gadījumus, kad ir paaugstināta temperatūra – tad izvēlos Ibuprofen vai kādu paracetamola preparātu. Saaukstēšanās gadījumā antibiotiķus nelietoju un noteikti neiesaku arī nevienam citam, jo slimības izraisītāji ir vīrusi, kad antibiotiku terapija nevar palīdzēt.

MANA GROKA RECEPTE
Ņemu krūzi upeņu sulas vai no upeņu ievārījuma sataisu diezgan stingru sīrupu, pieleju klāt 75–100 gramus melnā balzama, pievienoju kārtīgu ēdamkaroti medus un pusi citrona sulas. Dzeru groku, cik vien karstu iespējams! Tā ir riktīga bumba, pārbaudīta vērtība, un manā gadījumā tas darbojas. Šo vajag darīt pie pirmajām pazīmēm. Tad vēl es izkurināšu pirti un iešu kārtīgi izkarsēties. Pēc tam – zem segas vilnas zeķēs, un parasti vienā, divās, maksimums, trīs dienās esmu uz kājām!

 

Eleganta šalle un vilnas diegs

Dr. med. ILONA HARTMANE, ādas ārste, Rīgas Stradiņa universitātes Infektoloģijas un dermatoloģijas katedras profesore:

– Nopietnas saaukstēšanās man nav bijis diezgan ilgi. Te liela nozīme profilaksei – cenšos labi atpūsties, lai būtu fiziskās aktivitātes un labs miegs. Ļoti sargāju kājas un kaklu. Arī tad, ja it kā nav tik auksts un vēl varētu iet bez zeķēm, vienmēr tās velku un raugos, lai apavi būtu sausi. Kaklam jābūt sasegtam. Patīk džemperi, puloveri ar augsto krādziņu. Rudens laikā profilaktiski lietoju daudz dzērveņu. Tāpat arī – sarīvētus ķiplokus uz rupjmaizes. Protams, ka ingvera tēja ar
citronu un medu
– darbojas labi. Ja iesnas jau klāt, nekad nelietoju medikamentus deguna gļotādai – principā neko ne pilinu, ne ziežu. Tajā laikā dzeru karstākas zāļu tējas un cenšos dzīvot mierīgāk – ne par ko neuztraukties, nestresot. Man ir sava efektīva metode pret iesnām – var šķist dīvaina, bet tā strādā! Ņem īstas vilnas vai labas mohēras dzijas gabaliņu un uz brīdi ieliek katrā nāsī, lai skar deguna gļotādu. Daru tā pāris dienas. Ļoti labi aptur iesnas, kuras sauc par virusālām! Klepum dažreiz lietoju tabletes Decatylen, jo es daudz runāju, lasu lekcijas, un mēdz gadīties, ka pazūd balss. Nopietnākus medikamentus izmantoju tikai tad,ja jūtu, ka draud attīstīties laringīts – balsenes iekaisums. Vēl man patīk bezrecepšu homeopātiskās zāles Homeovox – pa tabletei trīs reizes dienā. Ne bieži, bet mēdzu palietot. Ja ir gripas laiks un jūtu, ka gluži gripas simptomu vēl nav, bet uz to pusi velk, tad profilaktiski lietoju remantadīnu.

 

Pareizās potes, granātābola un valriekstu mikslis

Dr. habil. med. LUDMILA VĪKSNA, infektoloģe, Rīgas Stradiņa universitātes profesore, Infektoloģijas un dermatoloģijas katedras vadītāja:

– Ar saaukstēšanās slimībām slimoju reti, jo esmu siltummīle – silti ģērbjos, izvairos no caurvēja un klimatiski nekomfortabliem apstākļiem. Toties biežāk nekā citi satiekos ar neveseliem cilvēkiem sava darba dēļ, tāpēc, gadu desmitiem strādājot infektoloģijā, man ir izveidojušās specifiskās antivielas. Tas ir kaut kas līdzīgs vakcinācijai, tikai iegūts dabiskā veidā. Tomēr šad un tad arī saslimstu. Svarīgi piebilst – esmu potēta pret gripu un pneimokokālo infekciju.
Vispār, ja jūtu, ka jau kasās kaklā un iesnas tūlīt būs klāt, – nedaru neko. Neesmu arī liela tautas līdzekļu zinātāja – pret medu man ir alerģija, un tējas praktiski nedzeru, tās man negaršo. Ja jūtu, ka nedēļa tādā stāvoklī jau pagājusi un  pievienojušās komplikācijas – temperatūra nekrītas, paelpot nevar, deguna blakusdobumi ir pilni, tad sāku dzert antibiotikas. Vīrusu infekcijām lielākoties pievienojas arī bakteriāla infekcija (visbiežāk pneimokokālā bakteriālā infekcija, pret ko esmu potēta, bet ir arī citas), tāpēc izvēlos dzert antibiotikas, jo negribu plaušu karsoni vai ko tamlīdzīgu. Mana klīniskā pieredze ļauj man pieņemt šādus lēmumus. Svarīgi, ka cilvēkiem gados pneimokokālā infekcija norit citādi nekā jauniem cilvēkiem.

Senioriem tikpat kā vairs nav mandeļu, tāpēc  infekcioziem aģentiem nav barjeras, un organisms uz infekciju bieži vien reaģē ar jau esošu hronisku simptomu paasināšanos, piemēram, nespēku, asinsspiediena izmaiņām vai ar neiroloģiskām izpausmēm.

 Līdz ar to, ja rodas jautājums, vai lietot pretbaktēriju zāles, izšķiros tām par labu.  Lieki dzert zāles, protams, nevajag, bet, ja vajag – labāk ātrāk un pareizās devās.  
Tagad ir mode dzert mākslīgos vai dabīgos imūnregulatorus, imūnstimulatorus – bet nav pareizi sevi visu laiku imunoloģiski stimulēt. Tā ir pārspīlēšana, kas noved pie pretēja rezultāta – imunitāte vairs nedarbojas. Ja kāds šādus imunitāti stimulējošus līdzekļus lieto, tad tikai  noteiktā termiņā – kaut kad arī beigt, nevis vienu, tad otru, tad trešo. Jo nepārtrauktā režīmā stimulēta imūnsistēma tieši izsīkst.

Mana recepte imunitātes stiprināšanai
Ceturtā daļa granātābola, pieci valrieksti un klāt sauja diedzētu asnu – kaut vai  kviešu. Vienalga – lietot to visu atsevišķi vai kopā, bet šo kombināciju ārstniecībā izmantoja jau tad, kad par imūnregulatoriem vēl pat dzirdējuši nebija. Minēto devu lieto katru dienu divas nedēļas, un tad vajag pārtraukumu! Nākamreiz to var atkārtot pēc 5–6 mēnešiem.

 

Pretgripas pote un miets žogā

Dr. med. JĀZEPS KEIŠS, infektologs, hepatologs, asociētais profesors:

– Man tādas īpašas receptes, kā nesaslimt, nav, izņemot profilaktisko poti pret gripu. No saaukstēšanās slimībām gripa ir visnopietnākā – tā var laupīt cilvēkam dzīvību. Šī gripas pote it kā nepasargā no citām vīrusu slimībām, vismaz oficiālā zinātne tā saka, taču ir tāds termins krusteniskā imunitāte. Cilvēkam var palīdzēt pati doma vien, ka viņš ir ieguldījis pūles savas veselības labā, saņēmis poti un nav nekāda pamata slimot – bieži domāšanai arī ir izšķirīga nozīme. Cilvēkiem pēc 60 gadu vecuma vajadzētu arī poti pret pneimokoku infekciju.
No pārējām lietām vissvarīgākās ir fiziskās aktivitātes, jo tās ir saistītas ar metaboliskiem procesiem, kad tiek sadedzinātas uzturvielas, pastiprināti izvadās šlakvielas caur nierēm un ar sviedriem. Man tas ir fizisks darbs dārzā un mājā. Man patīk strādāt, tas rada baudu, veselību un arī materiālu labumu. Iesitu mietu žogam – tak jau reāls labums!
Tālāk – cilvēkam ir labi jāizguļas. Jaunie guļ vairāk, bet arī vecākiem cilvēkiem vajadzētu gulēt septiņas stundas. Vēl ir svarīgi nepārēsties. Cilvēki grib baudīt – kaut ko garšīgu, sevišķu, tā veidojas aptaukošanās, bet tas ir ceļš uz nopietnām slimībām. Baudīt var arī veselīgāk – rudenī ēdu ļoti daudz ābolu. Jau vasarā kārtīgi saēdos ogas. Uzskatu, ka, piemēram, zemenes vajag saēsties tā, lai par tām pat domāt negribētos. Ja esam to visu saēdušies, tas nozīmē, ka esam piesātinājuši organismu ar konkrētajām vielām – dzelzi, mangānu un pārējo – un varam rudeni, ziemu dzīvot mierīgi.
Ja iesnas  jau ir pieķērušās – gaidu, kad tās pāries pašas. Principā nedaru neko. Jo ārstējot tās vilksies septiņas dienas, neārstējot – nedēļu. Vitamīnus uzņemu ar pārtiku. Ja cilvēks pastiprināti lieto, piemēram, mākslīgo C vitamīnu, būtībā viņš to visu atdod tualetes podam. Organisms lieko izskalo. Toties vajag lietot daudz šķidruma, tas izvadīs toksiskos produktus, kas organismā veidojas slimības laikā. Klepus mani nav mocījis ļoti sen, pat nevaru atcerēties, kad. Bet varu ieteikt lietot tā sauktās pretklepus tējas. Vēl es ņemtu Islandes ķērpi, jo tas satur ēteriskās eļļas, kas piesedz jutīgos receptorus bronhos un trahejā. Neieteiktu medu – tas ir vērtīgs, bet arī mehāniski ass, kairinošs. Jāatceras, ka klepus ir organisma aizsargreakcija! Ja klepus ir sauss – pietiks ar tējām, ja tas ir krēpains – tad jāiet pie ārsta. Ja krēpas zaļas, strutainas – tad varētu būt runa arī par antibiotiķiem, jo pievienojusies bakteriāla infekcija.
Vēl vajadzētu ierobežot to, ko saucu par kaitīgo patriotismu. Tas ir tad, kad cilvēkam ir iesnas, temperatūra 37,3–37,5, bet viņš iet darbā, it kā būdams sava darba patriots, bet tajā pašā laikā nodara lielu skādi apkārtējiem, viņus aplipinot. Akūti respiratoro slimību izraisītāji lido pa gaisu, tāpēc pasēdi 3–5 dienas mājās un tad dodies savās patriotiskajās gaitās!

 

Kāju vanniņas un atvērts logs

Dr. med. LIGIJA ĶĪSE, ausu, deguna un kakla speciāliste, asociētā profesore Rīgas Stradiņa universitātes Otorinolaringoloģijas katedrā:

– Pateicoties manai profesijai, pret vairumu tā dēvēto saaukstēšanās vīrusu man ir izveidojusies zināma imunitāte, slimoju reti. Galvenais iemesls, kāpēc cilvēki ir jutīgi pret vīrusiem un bieži slimo, ir uzturēšanās telpās, kur apgrozās daudz saaukstējušos ļaužu, – sabiedriski pasākumi, kino apmeklējums, lielveikali. Otrkārt – mēs biežāk saslimstam tad, kad ir bijusi stresa situācija, kas novājinājusi imunitāti. Tāpēc es izvairos no publiskiem pasākumiem, daudz uzturos svaigā gaisā, fiziski izkustos. Man ļoti patīk Yogi Tea tējas paciņās: tur ir daudz dažādu tēju, ko šajā laikā var lietot – gan imunitātei, gan vispārējai veselībai.  Šādu komplektu iegādājos jogas un zaļā dzīvesveida veikaliņos, arī Stockmann.  Mums ģimenē cieņā ir mājās gatavotās sulas – spiežu no visa, kas tagad pieejams. Lieku tik aparātā iekšā – pīlādžus, dzērvenes, ābolus! Vēl – maksimāli ilgi rudenī guļu pie atvērta loga. Protams, ja ir stiprs vējš, tad nē, bet citādi – logi ir vaļā, un tad ņemu siltāku pidžamu un siltāku segu. Ja iesnas jau ir klāt, tad lietoju lokālos kortikosteroīdus, kurus var iegādāties bez receptes. Piemēram, Flixonase, kas ir pūšams aerosols, domāts pret alerģiju, bet ļoti labi noņem jebkuru iekaisumu, gļotādas tūsku. Tiesa, medikaments jāsāk lietot maksimāli ātri – kad vēl tikai sāk kņudināt degunā un skaidri zinu, ka ir bijis kontakts ar tiešām vīrusainiem pacientiem.
Ja tomēr esmu dabūjusi klepu, tad lietoju Islandes ķērpi – kā sūkājamās tabletes. Vai tiešām palīdz? Jāsaka tā: visi, arī es, protams, gribam būt veseli vienas dienas laikā, bet mūsu imūnsistēma šādi nedarbojas. Jādod iespēja organismam atkopties. Labāk ir palikt mājās gultā, jo reklāmas, kas aicina iedzert kādu karsto dzērienu un doties ballēties, ir, maigi sakot, dīvainas. Tā ir lieka slodze organismam! Savs organisms tomēr ir jāciena.

Slimam labāk pat uz veikalu neiet! Turklāt slimojot savu gremošanas traktu nevajag apgrūtināt. Tāpēc veikala apmeklējumu dažas dienas var izlaist.


Toties par mājas aptieciņu gan jāpadomā laikus! Mājās noteikti jābūt kādām sūkājamām tabletēm kaklam un kādam pretsāpju līdzeklim – kaut vai ibumetīnam –, jo pieaugušie diezgan slikti panes paaugstinātu temperatūru. Jābūt arī kādam deguna aerosolam, lai nav jāelpo caur muti un varētu labi izgulēties, kas vīrusu laikā ir svarīgi. Derēs tas pats Flixonase vai Olynth. Alerģiskiem cilvēkiem pa rokai jābūt pretalerģijas preparātiem – piemēram, Claritine, – jo viņi vienmēr augšējo elpceļu vīrusu infekcijas panes smagāk. Ļaudis aizmirsuši par tādu labu lietu kā kāju karsēšana bļodā ar tīru ūdeni vai ar pievienotu sinepju pulveri, tagad retais vairs to izmanto. Tāpat retais pēc tam pēdas ieziež ar terpentīna ziedi, aizmirst uzvilkt vilnas zeķes. Bet – tas viss lieliski darbojas!

 

 

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs