• Čūliņa TUR

    Slimības
    Ginta Auzniece
    25. marts, 2021
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Shutterstock
    Tev šķiet, ka par vārdu salikumu – dzemdes kakla čūla – zini visu? Tu kļūdies! Konsultē Dr. med. Jana Žodžika, ginekoloģe, ultrasonogrāfijas un kolposkopijas speciāliste Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Ginekoloģijas klīnikā, docente Rīgas Stradiņa universitātē, Kolposkopijas biedrības priekšsēdētāja.

    – Čūla uz dzemdes kakliņa, manuprāt, ir diezgan dzirdēta situācija, kas sievietēm pārāk daudz pārsteigumu nerada. Ne reizi vien esmu piedalījusies sarunās, kur dažādu vecumu draudzenes cita citai dalās pieredzē par šo ligu. Dakter, lūdzu, paskaidrojiet, kas tas īsti ir – dzemdes kakla čūla!
    – Terminu dzemdes kakla čūla jeb erozija pirms daudziem gadiem ginekologi izmantoja ļoti bieži, taču pēdējā laikā cenšamies to lietot arvien retāk. Patiesību sakot, no tā vajadzētu atteikties pavisam! Mēģināšu paskaidrot, kāpēc. Šādu diagnozi ārsti agrāk noteica situācijās, kad, apskatot dzemdes kaklu, redzēja apsārtumu, proti – ja gļotādas jebkurā ķermeņa vietā ir sārtas, tas uzreiz saasina uzmanību un liek domāt, ka ir problēma. Bet laiks iet, medicīna attīstās, un arī sapratne par procesiem, kas notiek dzemdes kaklā, pieaug. Mums kļuvis skaidrs, ka ne vienmēr, kad redzam dzemdes kakla apsārtumu, tas liecina par ko sliktu. Lielākajā daļā gadījumu tā parasti ir fizioloģiska jeb normāla atradne.

    – Kā to saprast – fizioloģiska atradne?
    – Ja mēs, piemēram, nobrāžam ādu, traumētā vieta kļūst sārtāka. Tas notiek tāpēc, ka slānis, kas sedz ādu, tiek noberzts un kļūst redzami asinsvadi zem epitēlija.

    Līdzīgi ir ar dzemdes kaklu – dzemdes apakšējo daļu, kas daļēji atrodas makstī un ko ginekologs redz apskates laikā. To sedz epitēlijs, bet tie savukārt ir divu veidu – viens sastāv no daudziem šūnu slāņiem, un to sauc par daudzkārtaino epitēliju, bet otrs – no vienas šūnu kārtiņas un līdz ar to ir plānāks. Zem šiem šūnu slāņiem atrodas asinsvadi, kas daudz labāk redzami zem plānā epitēlija, tādēļ kāds laukumiņš var izskatīties sārts.

    Ja analīzes ir normālas, apsārtums uz dzemdes kakla ir norma.

    Fizioloģiska īpatnība, kad plānais epitēlijs ir vairāk izvērsts uz āru un ginekologam redzams, parasti raksturīga pusaudzēm un jaunām sievietēm. Tas nav nekas slikts, un, gadiem ejot, plānākā epitēlija daļa mēdz ievilkties iekšā dzemdē. Bet ir sievietes, kurām visu mūžu plānais epitēlijs ir izbīdīts uz āru. Medicīniski to sauc par dzemdes kakla ektopiju.

    – Acīmredzot tāpēc arī agrāk teica, ka čūliņas biežāk ir jaunām sievietēm…  Bet kuros gadījumos apsārtis dzemdes kakls tomēr nav normāla parādība?
    – Pamats satraukties par dzemdes kakla veselību ir divos gadījumos: ja ir seksuāli transmisīvu infekciju radīti bojājumi vai priekšvēža vai vēža ierosinātas izmaiņas. Jā, protams, ir ļoti grūti subjektīvi uz aci pateikt, cik daudz sārtuma ir no epitēlija ektopijas vai iekaisuma…

    Ja pie apsārtuma tomēr vainīgs iekaisums, pārsvarā to rada seksuāli transmisīvas infekcijas – hlamīdijas, gonokoki un trihomonas. Tāpēc, ja apskatē redzams, ka dzemdes kakls ir sārts, labāk nodot analīzes. Uz šīm infekcijām, neatkarīgi no dzemdes kakla vizuālā izskata, būtu jāizmeklējas arī riska grupai, proti, sievietēm līdz divdesmit piecu gadu vecumam, jo tas ir laiks, kad bieži vien nav pastāvīga partnera.

    Tāpat ieteicams veikt analīzes, ja sievietei pēdējo sešu mēnešu laikā ir jauns draugs vai ja dzīves laikā ir bijuši seši un vairāk partneri.

    Analīžu rezultātos bieži vien figurē tāds jēdziens kā hronisks dzemdes kakla iekaisums jeb cervicīts – tā ir mikroskopiska diagnoze un piemērojama jebkurai sievietei, kura dzīvo dzimumdzīvi. Arī tas vēl skaitās fizioloģiski normāli. Kas attiecas uz dzemdes kakla priekšvēža stadijām – tās lielākoties nerada vizuālas izmaiņas un sūdzības, tādēļ, lai tās konstatētu, jāveic atbilstoša diagnostika, jāņem skrīninga analīzes…

    Protams, abi šie medicīniskie jēdzieni – priekšvēža izmaiņas un dzemdes kakla ektopija – viens otru neizslēdz, jo, ja ir ektopija, var būt arī priekšvēža izmaiņas, taču šīs diagnozes nav viena ar otru saistītas. Gadījumos, kad abas minētās analīzes ir normālas, apsārtums uz konkrētās sievietes dzemdes kakla tiešām ir viņas fizioloģija.

    – Bet kad galu galā lieto terminu erozija jeb čūla?
    – Parasti čūla šī vārda patiesajā nozīmē skar sievietes menopauzes laikā. Gan pati maksts, gan gļotāda šajā laikā kļūst plānāka, ar tendenci atdalīties un pat asiņot… Sievietēm auglīgajā periodā šādu diagnozi nosakām ārkārtīgi reti.

    – Šajā kontekstā bieži dzirdēts par tādām metodēm kā dzemdes kakla piededzināšana un piesaldēšana…
    – Jāteic, ka no šīm tradīcijām ginekologi pamazām cenšas atteikties. Ir mainījušās zināšanas un sapratne, bet tradicionāli, protams, ieraugot apsārtumu, ārsti metas to ārstēt. Un parasti to patiešām dara, piesaldējot vai piededzinot. Taču vēlreiz gribu uzsvērt: ja nav konstatēta neviena no iepriekš minētajām patoloģijām, ektopija nav jāārstē!

    Piesaldēšanu var veikt, ja ir nelielas pakāpes priekšvēža izmaiņas vai sievietēm ar ektopiju, ko pavada sūdzības – asiņošana pēc mīlēšanās un pastiprināti izdalījumi no maksts. Ja tā ir normāla situācija bez simptomiem, ektopija nemaz tik labi ārstēšanai nepadodas, jo, saproti pati, – ir grūti mainīt normu.

    Piesaldēšanas mērķis ir iznīcināt virspusējās mainītās šūnas un veicināt iespēju savairoties jaunām, veselām. Neizmainītu šūnu gadījumā veicot gļotādas piesaldēšanu, procedūras uzdevums ir panākt, lai biezā, necaurspīdīgā gļotāda pāraug plāno, taču tas ne vienmēr izdodas.

    – Uz ko sievietei jābūt gatavai, ja jūsu iepriekš minētās analīzes tomēr nav labas?
    – Ja atklātas seksuāli transmisīvas infekcijas, nozīmējam sievietei lietot antibiotikas un iesakām izmeklēties arī visiem partneriem, ar kuriem viņa pēdējo sešu mēnešu laikā mīlējusies.

    Ja ir aizdomas par priekšvēža izmaiņām, jāveic padziļināta izmeklēšana, ko sauc par kolposkopiju, – tā nav sāpīga un to var veikt parastās ginekoloģiskās apskates laikā pie ārsta, kam ir atbilstošs aprīkojums.

    Kolposkopiskās apskates laikā ārsts arī paņem šūnu gabaliņu analīzēm. Ja biopsijas analīzes parāda tikai iekaisumu vai ektopiju un sievietei nav sūdzību, tas nav jāārstē. Ja konstatējam priekšvēža izmaiņas, ko medicīniski dēvē par CIN, var būt dažādas taktikas. CIN1 gadījumā parasti nedara neko un nogaida, jo pētījumi rāda, ka šīs izmaiņas sešdesmit procentos gadījumu pāriet pašas no sevis – īpaši sievietēm, kas jaunākas par   35 gadiem. Bet, protams, sieviete var izvēlēties arī ārstēšanu. Tad izmanto krioterapiju jeb piesaldēšanu vai koagulāciju jeb piededzināšanu. Sievietēm pēc četrdesmit gadiem var veikt arī nelielu operāciju, tā saucamo gļotādas izgriešanu.

    Ieraugot analīžu rezultātos CIN2 un CIN3, var uzskatīt, ka sākušās augsta riska priekšvēža izmaiņas (bet tas joprojām nav vēzis!). Šādos gadījumos situācija pati no sevis uzlabojas retāk, gluži otrādi – vairumā gadījumu tikai pasliktinās. Arī tad rekomendējam nelielu operāciju, kuras laikā izmainītās dzemdes kakla gļotādas izgriež.

    – Kādām pazīmēm mums jāpievērš uzmanība, lai nepalaistu garām visu to, ko tikko nosaucāt?
    – Par dzemdes kakla patoloģijām var liecināt dažādas sūdzības, piemēram, pastiprināti ikdienas izdalījumi vai asiņaini izdalījumi pēc mīlēšanās… Tad nepieciešama ginekologa konsultācija un apskate.

    Gribu akcentēt: dzemdes kakls ir tā vieta, kam vajadzīgas regulāras pārbaudes, nesagaidot sūdzības. Bet, protams, ja tādas ir, pret tām nedrīkst izturēties nevērīgi. Dzemdes kakla izskats nekorelē ar problēmām, kas var to skart, – ļoti bieži, apskatot dzemdes kaklu ar analīzēs apstiprinātiem priekšvēža rādītājiem, mēs, ārsti, mēdzam to atzīt par smukāks nemēdz būt. Tomēr dziļi iekšā gļotādu šūnās paslēpusies problēma.

    Kas ir kolposkopija? 

    Izmeklējums, kura laikā ārsts apskata dzemdes kaklu izteiktā palielinājumā, izmantojot speciālu aparatūru. Tas notiek parastās ginekoloģiskās apskates laikā – aparāts atrodas apmērām 20–28 centimetrus no sievietes un netiek ievadīts makstī, kā arī nepieskaras ķermenim. Vairums sieviešu atzinušas, ka kolposkopija ir nesāpīga, bet atsevišķos gadījumos tā ir tikai nedaudz nepatīkama.

    Kur veic kolposkopiju?

    • Rīgas Austrumu slimnīcas stacionāra Gaiļezers ambulatorajā daļā (Ginekoloģijas klīnikā).
    • Rīgas Austrumu slimnīcas Latvijas Onkoloģijas centra ambulatorajā daļā.
    • P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas ambulatorajā daļā.
    • Liepājas reģionālās slimnīcas ambulatorajā daļā.
    • Daugavpils reģionālās slimnīcas ambulatorajā daļā.
    • Veselības centrā 4.
    • Medicīnas sabiedrībā ARS.
    • Matules un Melkas ginekoloģijas privātklīnikā.
    • Jēkabpilī – V. Milleres ginekoloģiskajā praksē.

    Cik maksā?
    Veicot valsts apmaksātu kolposkopiju, pacienta iemaksa – 9 eiro.
    Privātklīnikās un ārstu praksēs – ap 70 eiro.

    Tas PATIKS tavam dzemdes kaklam

    • Reizi gadā – regulāras profilaktiskās apskates pie ginekologa un analīzes uz seksuāli transmisīvajām infekcijām.
    • Reizi trijos gados – valsts apmaksātais skrīnings citoloģijas analīzēm.
    • Aizdomu gadījumā – kolposkopiska apskate.

     

    0 komentāri

    Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

    Pievienot komentāru

    Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

    Satura mārketings

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Personības

    Vairāk

    Skaistums un mode

    Vairāk

    Bērni

    Vairāk

    Māja un dārzs

    Vairāk

    Izklaide

    Vairāk

    Labākai dzīvei

    Vairāk

    Aktuāli

    Vairāk

    Abonē