Alerģija – nekad nav bijusi, un pēkšņi IR!

Tik tiešām! Tu vari četrdesmit vai piecdesmit gadus nodzīvot ar domu, ka – alerģijas, tā nu gan ir lieta, kas uz mani neattiecas, bet te – vienu dienu iekož lapsene, āda viscaur pārklājas ar niezošiem izsitumiem un sākas tāda tūska, ka teju vai jāsmok nost. Nekad agrāk šādas reakcijas nav bijis, kaut gan dzīvē iekodušas simtiem lapseņu…

Vai arī pēkšņi pašā maija ziedonī, saulainā laikā acis ne no šā, ne no tā sāk asarot, deguns pil, jāšķauda, paskrienot kļūst grūti elpot, krūtīs sēc, bet – nekad agrāk nekas tamlīdzīgs tev nav bijis. Ieēd karotīti medus, un pēkšņi uz krūtīm un kakla sametas niezošas pumpas. Diemžēl tā mēdz notikt arī ar nealerģiskiem cilvēkiem. Iemesli? Visdažādākie.

Alergēns + fiziska slodze

Ir tādas alerģiju formas, piemēram, nātrene, kas izpaužas, ja līdzās alergēnam bijuši vēl kādi papildu apstākļi, kas reakciju provocē. Viens no izplatītākajiem piemēriem ir fiziska slodze kombinācijā ar alerģisku ēdienu (zemesrieksti, garneles). Piemēram, tikko esi apēdusi salātus, kuru sastāvā ir svaigas garneles (kas, starp citu, ir viens no populārākajiem pārtikas alergēniem) un dodies sportot. Gatavs – fiziska slodze kombinācijā ar alerģiju izraisošu produktu var radīt nātreni. Līdzīga reakcija mēdz izpausties arī tad, ja, piemēram, kopā tiek lietoti medikamenti (kaut vai šķietami nevainīgi pretiekaisuma līdzekļi) ar alkoholu vai kādu pārtikas alergēnu (vēžveidīgie, rieksti, eksotiskas garšvielas).

Citi lasa

Lauma Lapsa

Šovs

Brīnumbērns, kuru slavē pat Pauls! Georgs pirmo dziesmu uzrakstīja 3 gadu vecumā

Terēze Upmale

Attiecības

Mēs abi bijām precējušies. Trakā love, kādu vairs negribu piedzīvot

Ineta Meimane

Personības

Leldes Ceriņas pirmā intervija pēc šķiršanās: Biju salauzta tik dziļi, ka gribējās kliegt

Kā izpaužas nātrene? Tāpat kā, ja plaukstā satvēr nātres lapu: uz ādas rodas niezošas, sarkanas pumpiņas, kas parādās un pazūd, neatstājot paliekošas sekas. Nātreni kā alerģisku reakciju var izraisīt arī pārtikas piedevas, ko pievieno dzeltenajiem kliņģeriem un cepumiem (E102, E104 un E110), jo šīs vielas pašas par sevi iedarbojas uz tuklo šūnu (imūnsistēmas šūna, kas atrodas ādā un gļotādā), liekot tai izsviest histamīnu, kas savukārt izraisa alerģisku reakciju, nātreni.

Patiesībā nav neviena pārtikas produkta, par kuru mēs varētu sacīt – tas ir simtprocentīgi drošs un alerģisku reakciju neizraisa.

Stress, grūtniecība, klimakss, mēnešreizes arī var būt alerģiju veicinoši faktori.

Aukstums

Reizēm nātreni izraisa arī dzīvesveids. Piemēram, darbs, kas saistīts ar ilgstošu stāvēšanu kājās vai mehāniska vibrācija, ar ko saskaras autobusu šoferi vai traktoristi. Pat aukstums var izraisīt nātreni kā alerģisku reakciju! Zinot, ka organisms šādi mēdz reaģēt uz mīnusiem, aukstā laikā centies ilgstoši neuzkavēties ārā, biežāk sasildīties telpās, pārvietoties ar mašīnu vai sabiedrisko transportu.

Vides maiņa

Katra esam citāda, un mūsu gēnos jau kopš dzimšanas ir ielikta nosliece imūnsistēmai ar paaugstinātu jutību reaģēt uz apkārtējiem faktoriem. Daudzos pētījumos pierādīts, ka, pārceļoties uz vietu, kur ir citi klimatiskie apstākļi, var parādīties organisma alerģiska reakcija.

Tātad – arī vide, kurā mēs dzīvojam, nosaka to, cik ļoti organisms būs saradis, sadraudzējies ar apkārt esošajiem potenciālajiem alergēniem.

Piemēram, arābu zemēs zemesriekstus bērni riekšavām ēd jau kopš zīdaiņu vecuma, un tur nevienam nav alerģijas pret šo produktu, kamēr Amerikā un Anglijā maziem bērniem alerģija pret zemesriekstiem var izpausties pat ļoti smagā formā. Mūsu gēnu materiāls prot pielāgoties savai videi, lai gan kaitējumu imūnsistēmai nodara gan vides piesārņojums, gan ķīmija, ar ko ikdienā sastopamies visapkārt.

Pie alergēna pierod

Izvēloties darbu, piemēram, skaistumkopšanas salonā, tu varētu domāt: man taču nekad nav bijis alerģijas – būs labi! Tomēr, ja diendienā nonāc vidē starp ķīmiskām vielām, var notikt toksisks kairinājums, un organisms sāk uz to reaģēt, parādās kontaktdermatīts. Tad aktuāls kļūst jautājums, vai ir vērts paciesties un turpināt uzturēties šajā vidē? Varbūt organisms pieradīs un uz ķīmiju vairs tā nereaģēs?…

Jā, tā tiešām var notikt – ikdienā saskaroties ar alergēnu, organisms pie tā pierod. Piemēram, cilvēkam, kam bērnībā bijusi alerģija pret kaķa spalvu, pieaugot šī alerģija pilnībā izzūd, un kaķi mājās droši var turēt.

Ne velti tiem, kuri dzīvo īstā lauku sētā, alerģijas pret dzīvnieku spalvu nemaz nemēdz būt.

Ar tām pārsvarā saskarsies jauka, tīra, labi kopta pilsētas dzīvoklīša saimniece, kas vienu dienu pēkšņi nolēmusi iegādāties kaķi.

Pastāvīga uzturēšanās pārlieku sterilā vidē arī var kļūt par iemeslu, kāpēc biežāk rodas dažādas alerģiskas reakcijas. Sterilā vidē organisma imūnsistēmai vairs nav jācīnās pret infekcijām, jo tai nav kontakta ar baciļiem. Tēlaini izsakoties – garlaicības mākta, imūnsistēma antivielas sāk izstrādāt pret šķietami parastām lietām. Tomēr pārspīlēt nevajag un nav jākrīt arī otrā grāvī, jo, kā zināms, šobrīd tik izplatītās zarnu infekciju slimības rodas no nemazgātām rokām. Zelta vidusceļš kā vienmēr ir kaut kur pa vidu.

Protams, ir arī cilvēki, kuri savā mūžā tā arī ne reizi nesaskaras ne ar vienu alerģisku reakciju, lai gan kāda epizode noteikti ir bijusi, bet, visticamāk, tik vieglā formā, ka palikusi bez ievērības.

Arī senioriem

Diemžēl alerģijām vecuma robežu nav – ar tām sastapties var gan zīdainis, gan cilvēks brieduma gados. Tomēr ārstu vērojumi liecina, ka gados vecāki ļaudis cieš no alerģijām krietni retāk, un, pat ja līdz šim kāda alerģija ir mocījusi, uz vecumu tās simptomi kļūst vieglāki, līdz izzūd pavisam. Taču, ņemot vērā, ka šobrīd vidējais mūža ilgums ir pagarinājies un cilvēki dzīvo salīdzinoši ilgāk nekā agrāk, arī alerģijas noveco.

Seniori visbiežāk sūdzas tieši par alerģijām pret medikamentiem. Un, ja vienlaikus tiek lietotas vairākas dažādu medikamentu kombinācijas, ir grūti atrast vienu īsto alerģijas vaininieku.

Alerģija pret medikamentiem arī mēdz izpausties daudzveidīgi un neprognozējami.

Ja iespējamais alergēns lietots, stundas laikā var parādīties tūska, nātrene, niezoši sarkani plankumi uz ādas, bet smagākos gadījumos ir pat caureja, vemšana, asinsspiediena pazemināšanās, ģībonis, anafilaktiskais šoks. Aizkavēta tipa alerģiska reakcija var izpausties ar sarkaniem, sabiezinātiem izsitumiem, pat ar pigmentāciju noteiktās vietās, kas, atkal sākot lietot alergēnu saturošos medikamentus, parādās atkārtoti.

Nātrenes  – tas tomēr ir nopietni

Pēkšņi uzradusies alerģija var parādīties vienu vienīgu reizi, izpausties kādu ilgāku laiku vai pat pāris gadu, tad atkal pāriet pati no sevis. Turklāt nātrene pati pēc savas dabas var būt ļoti daudzveidīga. Un ne vienmēr tā vēsta tikai par alerģiju! Visas neparastās reakcijas tiek nodēvētas šai vārdā, lai gan bieži tās ir vienkārši epizodiskas ķīmiski toksiska kairinājuma reakcijas. Kurš ir kurš – tev pašai to būs grūti atšķirt.

Arī vairāku infekciju slimību gadījumā nātrene var būt kā pirmā pazīme (hepatīts, dažādas vairogdziedzera problēmas), kamēr kaites citi klasiskie simptomi vēl nav jūtami. Šī iemesla dēļ nevajadzētu nātreni atstāt gluži bez ievērības, domājot – ai, tāds nieks vien ir, tikai alerģija, gan pāries! Nepatīkamie izsitumi reizēm ir signāls kādai nopietnākai veselības problēmai, it īpaši, ja tie atkārtojas vairākkārt un nav īsti skaidrs, kāpēc. Tad noteikti aizej pie sava ģimenes ārsta, jo – ir jāmeklē īstais iemesls.

PLĀNIŅŠ, ja tev radušās aizdomas par alerģiju:

• Nekavējoties pārtrauc kontaktu ar iespējamo alergēnu.
• Atver logu, izvēdini telpas, izej svaigā gaisā.
• Dzer daudz ūdens – tas palīdzēs izvadīt toksīnus no organisma.
• Ja ir izteikta nieze, palīdzēs kāds bezrecepšu pretalerģijas preparāts.
• Ja radušies izsitumi, vislabāk neko uz ādas nesmērēt. Tomēr, ja niezi grūti izturēt, var palīdzēt aptiekā nopērkams Pretniezes gels, kas ir bezrecepšu medikaments un uzlabos pašsajūtu.
• Ja ir tūska, pieliec ledu vai aukstu kompresi. Ja alerģija radusies no kosmētikas (acu ēnām), vari samitrināt salvetīti, ielikt saldētavā un tad pielikt pietūkušajiem plakstiņiem. Tas mazinās tūsku.

KĀ RĪKOTIES, ja zāles nepieciešamas, bet pret tām ir alerģija?

Tad parasti slimnīcā ārsta uzraudzībā sākumā tev ievadīs nepieciešamo medikamentu ārkārtīgi lielā atšķaidījumā. Vēlāk aktīvās vielas devu pakāpeniski palielinās, tā mēģinot tavu organismu pieradināt pie šīm zālēm, līdz tas vairs nereaģēs ar alerģiju un tu medikamentu varēsi sākt droši lietot.

Savādie atgadījumi

• 1. situācija

Pēkšņi uz rokām parādījās niezoši izsitumi. Nebija ne nojausmas, no kā. Tā kā alerģija atkārtojās vairākkārt, devos pie dermatologa, veicu alergēnu testu un uzzināju, ka man ir alerģija pret kalafoniju. Brīnījos – kas tas tāds un kur vispār sastopams? Tad Google izlasīju, ka kalafonijs sastopams zābaksmērēs un ziedē, ar ko iesmērē vijoles lociņu. Taču vijoli nespēlēju, un, tā kā alerģija parādījās vasarā, arī zābakus pucēt nebija vajadzības. Lietoju ārsta ieteiktos medikamentus, un pēc laika alerģija pārgāja. Jautājums – kad tiešām ir nepieciešams veikt alergēnu testu?

Skaidrojums: Ja parādās niezoši izsitumi uz ādas, diemžēl tikai vienā trešdaļā no visiem gadījumiem izdodas uzzināt, kas konkrēti šo alerģisko reakciju izraisījis. Ne asins tests, ne aplikāciju vai ādas dūrienu tests alerģiju nepierāda. Šie testi tikai palīdz noskaidrot, kādā virzienā meklēt īsto alerģijas izraisītāju. Lai to pierādītu, jāveic provokācija. Tas nozīmē: ja ir kāda aizdomās turamā viela, tad vispirms uz mēnesi jāpārtrauc kontakts ar potenciālo alergēnu un tad to no jauna vai nu aplicē uz ādas, vai lieto iekšķīgi ārsta uzraudzībā, vērojot reakciju. Tikai ar šādu provokācijas testu, ar izslēgšanas, nelietošanas, nekontaktēšanās metodi iespējams noskaidrot, pret ko īsti ir alerģija.

Ja jānoskaidro, vai alerģija nav pret kādu medikamentu, provokācijas testu veic dienas stacionārā, stingrā ārstu uzraudzībā.

• 2. situācija

Man nekad nav bijusi alerģija pret medu vai ziedputekšņiem, bet nesen pēc izbaudīta pirts rituāla, kura laikā pirtnieks uz sejas lika smaržīgas liepu zaru slotiņas, otrā dienā visa seja bija pietūkusi, izsitumi un liels pārbīlis. Pēc tam viss pārgāja kā nebijis.

Skaidrojums: Pirts, karstums, svīšana un ja vēl ar slotiņām āda tiek pliķēta – tas ir papildu mehāniskais kairinājums. Visiem šiem faktoriem summējoties kopā, var rasties alerģiska reakcija. Tikpat liela iespēja, ka šī bija tikai viena alerģiska epizode, kas vairs nekad dzīvē neatkārtosies. Visticamāk, ja uz sejas nebūtu liktas liepu slotiņas, arī alerģiskās reakcijas nebūtu.

• 3. situācija

Jogas iespaidā nolēmu uz laiku atsacīties no piena produktiem uzturā. Ilgu laiku iztiku bez tiem, bet tad reiz nolēmu pamēģināt iedzert nedaudz piena. Pēc tam mocījos ar pamatīgām vēdergraizēm. Vai var būt tā, ka pēkšņi pa šo laiku, kamēr biju atsacījusies no piena produktiem, man radusies piena olbaltumvielu nepanesība?

Skaidrojums: Tas ir diezgan izplatīts novērojums, ka ar gadiem cilvēkam tiešām var parādīties laktozes un piena cukuru nepanesība. Ja ilgstoši kāds produkts nav lietots, bet tad to atkal atsāk ēst, pēc šī pārtraukuma organisma reakcija pret produktu var būt saasināta. Tāpēc organisms atkal jāpieradina lēnām un pakāpeniski, šajā gadījumā pa pilītei lietojot termiski apstrādātu pienu. Termiski apstrādāti produkti ir mazāk alerģiski nekā svaigi.

• 4. situācija

Es zinu, ka man ir alerģiska reakcija pret šokolādi, tikai nekad nevaru iepriekš pateikt, kad tā izpaudīsies. Reizēm ēdu šokolādi daudz un – nekā, bet citreiz pietiek ar mazu gabaliņu, lai alerģija sāktos. Kāpēc tā?

Skaidrojums: Ražotāji ir dažādi, un katrai šokolādei ir cits sastāvs. Ļoti iespējams, ka alerģija pret šokolādi summējas vēl ar kādu faktoru – varbūt tieši tai brīdī ir bijusi lielāka fiziskā slodze vai stress, varbūt ir lietots alkohols, medikamenti vai bijusi kāda vīrusu saslimšana. Šie un vēl citi papildu faktori var būt noteicošie, kāpēc dažkārt alerģija izpaužas košāk nekā citas reizes.

• 6. situācija

Pēkšņi parādījās, lūk, tādas pumpas, kā apdeguma čūlas. Ja lietoju antihistamīnu saturošus medikamentus, nieze mazinās. Vai tā varētu būt alerģija?

Skaidrojums: Jā, tā varētu būt nātrene kā alerģijas izpausme. Cēloņi, kāpēc parādās šie izsitumi, var būt visdažādākie – gan mehāniski (berze, aukstums, karstums), gan arī pārtikas vielas, medikamenti vai vīrusi.