• Šobrīd

    weather img

    Rīga +12°C

    Imunitāte ir tik svarīga

    10 lietas, ko vērts zināt par svaigu gaisu

    Veselība
    Santa.lv
    Santa.lv
    13. oktobris
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Shutterstock
    Ierasts, ka svaigā gaisā cenšamies izdzīt savus bērnus un mazbērnus. Bet kā tad ar mums pašiem? Vai līdz ar rudeni par daudz neuzturamies telpās, bet par maz laukā?

    1. Ļoti veselīgs un ar skābekli bagāts gaiss ir ūdenstilpju tuvumā, īpaši pie ūdenskritumiem un jūras, sevišķi, kad tā ir sabangojusies, arī priežu mežā. Svaigs gaiss ir labs gan ķermenim, gan garam, gan dvēselei. Teiciens ūdens nomierina nav tukši vārdi. Kad cilvēks elpo ar skābekli bagātu gaisu, viņam uzlabojas plaušu darbība, organisms pastiprināti tiek apgādāts ar skābekli, kas veicina vielmaiņas procesus, līdz ar to stiprina veselību kopumā. Arī gulēt vēlams pie atvērta loga.

     

    2. Ja dzīvo pilsētā un darbdienās nesanāk doties uz mežu, jūras malu vai kādu citu vietu, kur ir īpaši labs un svaigs gaiss, staigā pa visparastāko pilsētas ielu. Protams, jo tā klusāka, neatrodas rūpnieciskās darbības rajonā, ar zemu satiksmes intensitāti, jo labāk. Taču pētījumos pierādīts, ka bieži vien pilsētu iekštelpu gaiss ir piesārņotāks par āra (apkārtējās vides, arī ielu) gaisu.

     

    3. Gaiss plaušās apmainās apmēram 15 minūšu laikā. Tātad vismaz tik ilgu brīdi vajadzētu atlicināt pastaigai. Un vismaz pāris reižu dienā. Ja gadās, ka pat uz tik īsu brīdi nesanāk izrauties no telpām, var plaši atvērt logu, nostāties pie tā un 5–6 reizes dziļi ieelpot un izelpot. Ieelpojot vēders piepūšas kā bumba, izelpojot – pieplok pie mugurkaula. Lai mundrums nezustu, to ieteicams atkārtot ik pa laikam. 

     

    4. Ja sāp galva, jūties pārstrādājies, jūti, ka tuvojas vīruss vai arī iesnas, klepus jau ir pilnā sparā, pirmā palīdzība – pastaiga svaigā gaisā. Bieži, kad ir klepus, cilvēki baidās iet laukā, taču tas pat ir vēlams, jo svaigs gaiss palīdz atveseļoties plaušām – spirdzina tās, veicina atklepošanu. Svaigs gaiss arī normalizē sirds ritmu. Piemēram, kundzes, kas slimo ar mirdzaritmiju, dažkārt jūtot, ka tuvojas nepatikšanas, dodas prātīgā (rāmā un negarā) pastaigā, un tas palīdzot.

     

    5. Pirmās pazīmes, kas liecina, ka telpā gaiss nav kvalitatīvs, ir šādas: ātri nogursti, gribas žāvāties, sāk sāpēt galva vai tā ir, kā mēdz teikt, dulla. Visticamāk, tev gluži vienkārši nepietiek skābekļa. Protams, uzreiz seko piebilde – šādi vari justies arī tad, ja neesi kārtīgi izgulējies vai pie datora sēdēts jau entās stundas un tamlīdzīgi. Par gaisa kvalitāti jāaizdomājas tad, ja piekusums, enerģijas trūkums ir it kā bez iemesla. Vai nu dodies uz brīdi laukā, vai plaši atver logu. Skābeklis īpaši ātri zūd telpās, kurās uzturas daudz cilvēku.

     

    6. Visiedarbīgāk gaisu uzlabo caurvējš. Iesaka nevis ilgstoši turēt logu atvērtu vēdināšanas režīmā, bet gan uz 5–10 minūtēm plaši atvērt logu vaļā, raisot pat caurvēju, lai gaiss apmainās pilnvērtīgi. Par telpu vēdināšanu īpaši vajadzētu atcerēties rudeņos, kamēr apkure vēl nav pieslēgta. Jo, kad dzīvokļi jau tā drēgni, vērt vaļā logu nemaz nekārojas. Dzīvoklis dubultbieži jāvēdina, ja iegādātas jaunas mēbeles vai grīdas segumi – lai izvējo visas līmes, lakas un citi piemaisījumi, ko var saturēt šādas jaunas lietas.

     

    7. Gaisu bojā ne tikai skābekļa trūkums un liels oglekļa dioksīda daudzums, tas, īpaši birojos, var būt piesārņots ar dažādām ķīmiskām vielām. Tās izdala gan printeri, gan kopētāji, gan mīkstie grīdas segumi un jaunas mēbeles. RSU Higiēnas un arodslimību laboratorijas veiktie pētījumi liecina, ka gandrīz visos pārbaudītajos birojos Latvijā bija paaugstināts aldehīdu daudzums. Tie ir savienojumi, kas, izplatoties lielā koncentrācijā, var provocēt alerģiskas ādas reakcijas, astmu, lielāku uzņēmību pret augšējo elpceļu slimībām. Risinājums – kvalitatīva ventilācijas sistēma. Būtu labi, ja printeri un kopētāji atrastos atsevišķā telpā, jo tie izdala īpaši smalkus putekļus, kas ieelpojot spēj iespiesties daudz dziļāk organismā nekā parastie putekļi. Sliktums vēl tāds, ka šie sīkie putekļi saista citas telpā esošās ķīmiskās vielas, tādējādi arī tās nonāk organismā. Pētījumi pierāda, ka īpaši smalkie putekļi var nokļūt plaušās, tālāk asinsritē, radot imūnās un elpošanas sistēmas darbības traucējumus.

     

    8. Uzmanies, tīrot istabas ar putekļsūcēju. Īpaši tad, ja mājās ir mazs bērns, kas uzkopšanas laikā turpat vien grozās. Parastie putekļsūcēji savāc tikai lielās putekļu daļiņas, bet sīkās – sliktās, kuras tika pieminētas iepriekš, – paliek telpā un līdz ar putekļsūcēja radīto gaisa straumi uzbango augšā. Tādējādi bērns, kas auguma ziņā atrodas vistuvāk grīdai, šīs daļiņas ieelpo vislielākajā koncentrācijā. Izeja – vai nu vērts iegādāties kvalitatīvu putekļsūcēju, kas likvidē arī sīkos putekļus, vai nu uzkopt, kad bērna nav klāt, un pēc tam kārtīgi izvēdināt istabu, vai, ja iespējams, biežāk izvēlēties mitro uzkopšanu, kas daudz efektīvāk uzlabo gaisu un likvidē piesārņojumu istabās.

     

    9. Biroju mīkstais segums ar profesionālajiem tīrīšanas līdzekļiem būtu jāatsvaidzina piektdienu vakaros, un tad brīvdienās biroja telpas kārtīgi jāizvēdina. Šis gan ir ieteikums, par kuru mums maz teikšanas… Taču profesionālie mīksto segumu kopšanas līdzekļi nevēlamas ķīmiskas vielas satur daudz augstākā koncentrācijā nekā mājās lietojamie. Tāpēc arī gaisā pēc profesionālās sadzīves ķīmijas lietošanas piesārņojums ir daudz lielāks un turas ilgāk.

     

    10. Kondicionieri reizēm rada mānīgu iespaidu, ka gaiss telpās ir svaigs. Kondicionieri atkarībā no nepieciešamības gaisu mitrina, sasilda, atvēsina. Ienākot telpā, cilvēkam šķiet – jā, gaiss ir svaigs. Bet tas nenozīmē, ka gaiss ir kvalitatīvs. Jo bieži kondicionēšanas sistēmas birojos noregulētas tā, ka tās neņem gaisu no ārpuses, bet recirkulē esošo gaisu. Tādējādi tajā saglabājas gan ķīmiskais piesārņojums, gan augsta ogļskābās gāzes koncentrācija. Pārbaudīt kondicionēta gaisa kvalitāti var tikai ar speciāliem mērījumiem. Tas, ko tu vari darīt, – papildus vēdināt telpas dabiskā ceļā. Diemžēl daudzos lielajos birojos logi nemaz nav paredzēti atvēršanai… Tāpat kondicionieri regulāri jātīra, lai tajos nesavairotos baktērijas, kas izraisa dažādas augšējo elpceļu slimības. Tāpat jārīkojas arī ar mājās esošajiem gaisa mitrinātājiem, kas ir labvēlīga vieta, lai tur vairotos baktērijas.

    Īpašais jautājums

    Kāpēc pilsētniekiem, kas visu darba nedēļu pavada birojā, brīvdienās aizbraucot uz mežu, ātri vien sāk sāpēt galva vai pārņem slikta pašsajūta?

    Tas tikai nozīmē, ka jābrauc uz mežu, jūru biežāk, darbdienās vairāk arī jāstaigā kājām. Ja organisms uz svaigu gaisu reaģē šādi, tātad ikdienā tas atrodas lielākā vai mazākā skābekļa badā. Mēdz teikt, ka cilvēks pierod pie visa. Šajā gadījumā tas ir pieradis pie noteikta, ne pārāk veselīga ogļskābās gāzes un skābekļa līmeņa, līdz ar to arī kaut kas ļoti labs tam izraisa šoku.

    Pētījumi pierāda – vairākums cilvēku apmēram 95 procentus sava laika pavada telpās. No veselības viedokļa tas ir katastrofāli. Atrašanās telpās iespaido arī nervu sistēmu – paaugstinās nemiers, uzņēmība pret stresu, pazeminās imunitāte, koncentrēšanās spējas. Gaisā, kur ir liels piesārņojums, vairojas brīvie radikāļi, kas negatīvi ietekmē ādu un veicina novecošanas procesu. Tāpēc, jo biežāk izej laukā, jo ilgāk esi ārpus telpām, jo labāk.

    Pievienojies dzīvesstila portāla Santa.lv Facebook un Instagram: uzzini vērtīgo, lasi kvalitatīvo.

    0 komentāri

    Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

    Pievienot komentāru

    Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

     

    Veselība - Stiprini imunitāti!

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Privātā Dzīve

    Vairāk

    Ieva

    Vairāk

    Mans Mazais

    Vairāk

    Māja un Dārzs

    Vairāk

    AutoBild.lv

    Vairāk

    Astes

    Vairāk

    Klubs

    Vairāk

    Santa+