Krāsa
Ja domā par virtuves ilgmūžību, tad tāda nenoliedzami būs neitrāla toņa virtuve dabas krāsās.
Pirkstu nospiedumi, ūdens lāses un pat sīki putekļi vairāk izceļas uz tumšām, spīdīgām virsmām, piemēram, melnas glancētas darba virsmas vai skapīšu fasādēm. Līdzīgi ir ar nerūsējošo tēraudu, kas ir ļoti higiēnisks materiāls, taču acumirklī parādās pirkstu pēdas un švīkas no mitruma. Matētas virsmas ir krietni ērtākas ikdienai, jo uz tām netīrumus redz mazāk.
Praktiskākās krāsas ir gaiši pelēka, smilškrāsa, bēša vai gaiši brūna, jo šie toņi vizuāli apklusina gan ūdens pilienu pēdas, gan nejaušus nospiedumus. Labi derēs arī virsmas ar rakstu vai faktūru, piemēram, akmens, betona vai koka imitācija.
Pārsteidzoši praktiska var būt arī balta matēta virsma –
uz tās uzreiz pamanāmi pārtikas traipi, bet pirkstu nospiedumi un ūdens lāses gandrīz nav redzami.
> Populārākais un praktiskākais skapīšu materiāls joprojām ir lamināts, bet darba virsmām, ja vien maciņš ļauj, iesaka izvēlēties akmens masu.
> Ja šķiet, ka virtuve ir grūti kopjama, jāpadomā, vai lietas tajā ir pareizi izkārtotas, – ja pēc produktiem bieži jāstiepjas kādā augstākā plauktā, ir daudz lielāka iespējamība, ka kaut kas izbirs un izlīs. Ja skapīšu un atvilktņu durtiņas ir bez rokturiem, virsmas tiešām smērēsies vairāk.
Izmēri
Standarta darba virsmas augstums, ko piedāvā lielākā daļa mēbeļu ražotāju, ir aptuveni 90 cm no grīdas – šis augstums piemērots vidēja auguma cilvēkiem. Īsākiem cilvēkiem, ap 160 cm, ērtāk būs strādāt pie aptuveni 85 cm augstas virsmas, bet gariem cilvēkiem, kas ir virs 185 cm, piemērotāks būs 95 cm augstums. Arī sadzīves tehnika tiek ražota vidēji 90 cm augstām mēbelēm. Klasiskais augšējo skapju dziļums parasti ir ne mazāk kā 35 centimetri – lai var iebūvēt tvaika nosūcēju –, savukārt apakšējo skapīšu dziļums ir 60 centimetru. Ja telpa atļauj, var izvēlēties arī dziļākus.
Virtuves mēbelēm noteikti jābūt ar kājiņām.
Virtuve tomēr ir saistīta ar ūdeni – ja nu gadīsies kāda skāde un telpa applūdīs, uz kājiņām paceltās mēbeles nesamirks.
Izvietojums
Klasiskais padoms plīti, izlietni un ledusskapi izvietot trīsstūrī joprojām ir spēkā, bet to nav iespējams ievērot, ja virtuves mēbeles jāizvieto taisnā līnijā gar vienu sienu. Protams, ja ir vieta virtuves salai – lieliski, jo tajā var ievietot plīti ar iebūvēto tvaika nosūcēju. Toties trīsreiz padomā, vai salā iebūvēt izlietni. Cilvēki, kas tā izdara, pēc tam tomēr nožēlo, jo – ja pie salas paredzēts sēdēt, nākas pusdienot pie izlietnes. Tieši blakus plītij izlietni var novietot tikai tad, ja tiešām nav nekāda cita risinājuma. Starp izlietni un plīti vajadzīga iespējami plaša darba virsma – te notiek visi lielākie virtuves darbi.
Visvairāk laika virtuvē pavada pie plīts, tādēļ tās novietojums jāpārdomā īpaši rūpīgi – šai vietai jābūt visērtākajai. Liela kļūda ir atvilktnē zem plīts salikt lietas, ko vajag visiem, piemēram, dakšas, nažus, karotes.
Joprojām klejo mīts, ka iebūvēto ledusskapi un cepeškrāsni nedrīkst likt blakus. Drīkst! Iebūvējamajai virtuves tehnikai ir tik laba izolācija, ka cepeškrāsns nekarsēs ledusskapi, bet ledusskapis nedzesēs plīti.
Novietojot izlietni pie loga, jāpievērš uzmanība, vai ūdens krāns ļaus atvērt logu, lai to, piemēram, nomazgātu no ārpuses. Ja logs veras uz abām pusēm, krānu var novietot tieši pa vidu – vietā, kur logi sadalās. Vēl var izvēlēties nolokāmo ūdens jaucējkrānu, kas piemērots tieši uzstādīšanai pie loga. Lai ūdens mazāk šļakstītos uz stikla, jāizvēlas dziļāka izlietne un tāds ūdens maisītājs, no kura ūdens iztek iespējami tuvu izlietnes apakšai.
Ja ideālo trīsstūri plīts–ledusskapis–izlietne izveidot nevar, svarīgi ievērot ritmu: ledusskapis–darba virsma–plīts/izlietne–darba virsma. Virtuve, kurā trūkst darba virsmu, ir ļoti neērta.
Plaukti
Tiem noteikti jābūt ar regulējamu augstumu: lai var novietot tā, kā vajag, augstāk vai zemāk, citādi var gadīties, ka kādu augstāku virtuves ierīci nevarēs ievietot nevienā plauktā vai arī tajos paliks pārāk daudz brīvas vietas.
Virtuvēs ar vidēju griestu augstumu ap 2,5 m augšējos skapīšus vērts plānot līdz pat griestiem. Saimnieces gan mēdz sūkstīties, ka augšējos plauktos tad grūti ko aizsniegt, bet tas ir labāk nekā atstāt nejēdzīgu tukšumu, kur krāties putekļiem. Bet nevajag pārspīlēt – ja telpā ir 3,5 m griesti, skapīšus līdz pašai augšai noteikti nevajag, ja nu vienīgi estētiskiem nolūkiem.
Jāpārdomā, vai un cik plānot vaļējos plauktus bez durtiņām.
Jā, tie rada mājīgumu, var sakārtot kaut ko ļoti glītu, bet šie plaukti ir arī grūtāk kopjami, jo īpaši, ja atrodas plīts tuvumā vai virs tās. Mūsdienās atsakās no vaļējiem noapaļotajiem plauktiem mēbeļu galos, jo uz tiem parasti liek neko – kādu ķirbīti vai ābolu.
Pagātnē palikuši plaukti, kur glabāt vīna pudeles, – īstie vīna kolekcionāri izvēlas vīna skapjus, kuros var uzturēt atbilstošu temperatūru. Tāpat pagātnē paliek skapīšu durtiņas, kas veras uz augšu, jo to mehānismi biežāk bojājas.
Stūri
Virtuves stūru racionāla izplānošana bieži vien liek palauzīt galvu. Tomēr, pirms atteikties, vērts paskatīties, kas tiek piedāvāts, – lieliski ir izvelkamie plaukti.
Atvilktnes
Arvien populārākas mūsdienu virtuvēs kļūst dažādu dziļumu atvilktnes, kurās var ērti glabāt gan traukus, gan pārtikas produktus. Tomēr nebūs prātīgi pilnībā atteikties no skapīšiem un izvēlēties tikai atvilktnes, jo augstākas virtuves ierīces tajās neietilps.
Atvilktņu mehānismi ar bremzēm mūsdienās ir norma, nevis ekstra, un izvēlies labākos, ko vien vari atļauties. Svarīgi, lai atvilktnes var pilnībā izvilkt, lai tās labi slīd, ir izturīgas un aizveras viegli un klusi.
Populārs mūsdienās ir arī atvilktnes tipa skapis zem izlietnes – grozi atkritumu šķirošanai izvelkas, bet plauktiņā zem izlietnes var glabāt, piemēram, uzkopšanas līdzekļus.
Elektrība
Virtuves mēbeļu projektēšanai jānotiek sadarbībā ar elektriķi. Būtu aplami pielāgot mēbeles esošajai situācijai – elektrības vadu pārvilkšana un papildu slēdžu un kontaktu izveidošana nav nekāda raķešu zinātne: labāk lai kāds paliek pāri, nevis pietrūkst.
Plānojot virtuves apgaismojumu, svarīgi padomāt gan par praktiskumu, gan par noskaņu.
Viena liela lustra nebūs laba,
ja ir jānodrošina vispārējā gaisma, kas vienmērīgi izgaismo visu telpu, – to visbiežāk panāk ar vairākām mazām griestu lampām vai iebūvētiem LED gaismekļiem.
Īpaša uzmanība noteikti jāpievērš darba zonai. Vispraktiskāk ir zem augšējiem skapīšiem iebūvēt mūsdienīgo LED apgaismojumu – halogēnās vai dienasgaismas lampas palikušas pagātnē.
Virs virtuves salas vai ēdamgalda labi izskatās lampas, kas palīdz vizuāli iezīmēt konkrēto zonu – labi izgaismots galds pievelk cilvēkus gluži kā naktstauriņus.
Vēl un vēlreiz jāpārdomā, vai apgaismojumu likt arī virtuves mēbeļu lejasdaļā jeb cokolā, jo uz grīdas krītošā gaisma izceļ katru nokritušo drupatiņu vai puteklīti.
Tehnika
Mūsdienās biežāk izvēlas iebūvējamo tehniku, daudz retāk – brīvi stāvošo. Virtuves tehnika jāpērk ciešā saziņā ar mēbeļu izgatavotāju, lai precizētu izmērus, kas dažādiem ražotājiem var atšķirties.
Pieredze rāda, ka vērts iegādāties iespējami labāko trauku mazgājamo mašīnu, jo tā ir krietni sarežģītāka ierīce salīdzinājumā, piemēram, ar ledusskapi un plīts virsmu. Starp citu, traukus –
šķīvjus, glāzes un krūzes – ļoti ērti ir glabāt nevis augšējos skapīšos, bet atvilktnēs blakus trauku mašīnai.
Pirmkārt, tvaiku dēļ virtuves augšējā daļa parasti ir netīrāka nekā apakšējā, otrkārt, ir ļoti ērti uzreiz turpat blakus izkārtot nomazgātos traukus.
Mūsdienās jaunajās virtuvēs liek indukcijas plītis. Izvēle raisa pārdomas tiem, kas savulaik nopirka dārgos Zepter traukus, jo tie indukcijas plītij neder. Lauku mājās līdzās elektriskajai plītij atdzimst vecā labā malkas plīts, uz kuras sestdienā uzcept pankūkas.
Elektrisko tējkannu vai citas virtuves ierīces, kas rada tvaikus, nenovieto zem augšējiem virtuves skapīšiem, jo tvaiki tos bojās. Savukārt tvaika nosūcēju iegādājies tādu, kas, sajūtot tvaikus, ieslēdzas pats.




















































































































































































