Viņš ir mans miers, viņa – zieds, kam drīkstu pietuvoties. Zanes un Džordža formula dzīvei bez greizsirdības
Latvietes Zanes un grieķa Džordža kopīgā dzīve ir pārvietojusies starp Rodu, Rīgu un Varšavu, piedzīvojot gan atgriešanos Latvijā, gan vairākus gadus Grieķijā. Pa vidu dzimis dēls, atvērts kūku un šokolādes veikaliņš Rodā un sākts jauns bizness Latvijā. Tagad Zane un Džordžs Stavras strādā plecu pie pleca arī ar Zanes bijušo vīru Jāni, viņa sievu Kristu un Zanes un Jāņa dēliem beķerejā Bazaar. No malas daudziem šāds ģimenes un darba modelis var šķist sarežģīts, bet viņiem tas balstās vienkāršā principā – ļaut otram būt brīvam.
Foto: Lauris Vīksne. Stils Agija Vismane. Grims un matu sakārtojums Kristīne Papša. Vide «Bazaar» beķereja Matīsa ielā 22
Kāpēc grieķu inženierim un dzejniekam Rīgā vajadzīgs modinātājs uz plkst. 16.30? Un kā no izjauktas nokias un tikšanās bez konkrēta laika dzima attiecības, kas vēlāk izturēja kovidlaika triecienus un pēkšņu, smagu veselības krīzi Rīgā?
Atklātā sarunā Zane un Džordžs stāsta par reto diagnozi, kas mainīja visu, grieķu mieru iepretim latvietes trakumam un to, kāpēc viņu attiecību pamatā ir absolūta brīvība — bez greizsirdības, piederības sajūtas un pat bez vārda sieva.
Zinu jūsu iepazīšanās stāstu no Zanes puses – viņa bija atlidojusi uz Rodu brīvdienās, tērpusies baltā kleitiņā, kuru īsi pirms tam bija aizdevusi draudzenei vienkāršai laulību ceremonijai. Džordž, kā tu atceries iepazīšanos ar Zani? Kas viņā tevi aicināja tuvoties?
