Rīga +10°C 
Zaļi dzīvo tas, kurš lietas nolieto līdz galam
Mēs bieži, runājot par sadzīves lietām, dzirdam, ka jāpērk jaunāks, ekonomiskāks vai zaļāks modelis. Taču lielākajai daļai lietu ekoloģiskā pēda uz planētas rodas tad, kad to izgatavo, nevis kad to lieto. Telefons, veļasmašīna vai mēbele, kas vēl labi kalpo, jau ir samaksājusi savu vides cenu. Ja to izmetam tikai tāpēc, ka jaunais modelis patērē nedaudz mazāk resursu, mēs šo cenu maksājam vēlreiz. Tāpēc videi visdraudzīgākā lieta bieži ir tā, kas jau stāv mājās. To ir vērts salabot, kopt un lietot, kamēr tā kalpo. Izņēmums ir ļoti veci enerģijas rijēji.
«Tā kā seniori nav tas turīgākais iedzīvotāju slānis, viņi arī ir tie, kas ļauj lietām nokalpot savu mūžu un, arī ja salūst, cenšas tās salabot. Līdz ar to viņi visu laiku nepērk jaunus produktus, bet pagarina mūžu jau esošajiem, kas nozīmē, ka tos nevajag saražot no jauna,» uzsver Jānis Brizga, LU Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes Vides zinātnes nodaļas asociētais profesors un vadošais pētnieks.
Vērts paturēt prātā, ka sadzīves preču un automašīnu ražošana atstāj milzīgu ietekmi uz klimata pārmaiņām, jo abas šīs nozares ir cieši saistītas ar smago rūpniecību, neatjaunojamo dabas resursu ieguvi un milzīgu enerģijas patēriņu. Kopumā preču ražošana un materiālu apstrāde veido aptuveni ceturto daļu no visām globālajām siltumnīcefekta gāzu emisijām.
«Savukārt, runājot par lietām, ko būtu vērts nomainīt, – tas varētu būt jau gadu desmitiem novecojis ledusskapis vai kvēlspuldzes, ja kādam mājās tās vēl aizķērušās,» stāsta Jānis Brizga. Kvēlspuldzes ne tikai nevajadzīgi tērē enerģiju, bet arī naudu. Tās noteikti vajadzētu nomainīt pret LED spuldzēm, kas gan ir dārgākas, taču atmaksājas jau pusgada laikā.
«Toties, ja kādam senioram īpašumā ir žigulis vai moskvičs, tas vēl nenozīmē, ka viņa auto ir drauds klimatam. Tā kā šīs mašīnas degvielu tērē vairāk nekā jaunās mašīnas, seniors ar to var atļauties aizbraukt tikai uz dārzu vai reizi gadā uz kapusvētkiem. Līdz ar to kopējās emisijas gada laikā ir daudz mazākas nekā tam, kas braukā ar jaunu, ļoti efektīvu mašīnu katru dienu un kur vien vajag. Degvielas izmaksas liek transporta līdzekli izmantot taupīgāk, tāpēc – jo auto ekonomiskāks, jo vairāk ar to braucam. Līdz ar to mašīnas ar lielāku dzinēju rada mazāk emisiju, jo mēs nevaram atļauties ar tām braukt tik, cik gribētos. Šis paradokss arī zinātniskajā literatūrā ir daudz aprakstīts,» norāda profesors. Tāpat viņš uzsver, ka seniori daudz vairāk izmanto sabiedrisko transportu nekā vidēji citu vecumu cilvēki. Sabiedriskais transports ir viens no efektīvākajiem ieročiem cīņā pret klimata pārmaiņām, jo tas radikāli samazina siltumnīcefekta gāzu emisijas uz vienu pasažieri. Privātais auto visbiežāk pārvadā vienu vai divus cilvēkus, bet autobuss, trolejbuss, tramvajs un vilciens spēj pārvietot desmitiem cilvēku vienlaikus, izmantojot enerģiju daudz lietderīgāk.
Varbūt tiešām var ietaupīt?
Mūs bieži aicina domāt, ka jaunākā modeļa veļasmašīna būs daudz efektīvāka – tā patērēs mazāk ūdens un elektrības. Vai teiksim – ledusskapis. Bet vai tā tiešām ir?
«Jaunā veļasmašīna nebūs daudz efektīvāka par jau esošo, ja vien mums tā nav pavisam, pavisam veca. Pirms desmit gadiem ražotās būs tādas pašas, jo nav iespējams katru gadu radīt arvien efektīvākus uzlabojumus. Zināms līmenis jau ir sasniegts, un piedāvātie uzlabojumi ir nebūtiski,» stāsta Jānis Brizga un uzsver – ja domājam par resursu taupīšanu klimata izmaiņu kontekstā, tad
daudz svarīgāks ir veids, kā mēs drēbes mazgājam.
Proti, mūsu paradumiem. Nevajadzētu vairs veļu mazgāt 60 grādu temperatūrā vai vārīt, ja lielākā daļa mazgāšanas līdzekļu paredzēti lietošanai 40 grādu temperatūrā. Tāpat, ja veļasmašīna ir paredzēta deviņiem kilogramiem veļas, nevajadzētu tajā mazgāt divus krekliņus. «Tas daudz vairāk ietaupīs resursus un samazinās emisijas, nekā nopērkot jaunu. Protams, jāatceras, ka veļasmašīna ir arī jākopj un jātīra, tad tā kalpos efektīvāk un ilgāk.» Savukārt, runājot par ledusskapi, taisnība vien ir, ka tas ir viens no lielākajiem enerģijas patērētājiem mājās, jo visu laiku darbojas.
«Ja gribam samazināt enerģijas patēriņu, jāievēro vairāki aspekti,» uzsver profesors. Pirmkārt, svarīgi, lai ledusskapis nav tukšs, lai tajā būtu produkti, kas uzkrāj vēsumu. Citādi ieliekam tajā kaut ko, kas ir istabas temperatūrā, un ledusskapis spiests darboties ar pilnu jaudu, lai šo produktu atdzesētu. Produkti ledusskapī uztur vēsumu arī tad, kad mēs to atveram. Starp citu, šim nolūkam var iegādāties un turēt ledusskapī speciālos aukstuma elementus. Otrkārt, nevajadzētu ledusskapi iestumt stūrī pie pašas sienas (tas norādīts arī visās instrukcijās), pretējā gadījumā kompresors nespēj veikt savu darbu. Tāpat ir vērts redeli ledusskapja aizmugurē ik pēc pāris gadiem atbrīvot no putekļiem. «Principā tas pats attiecas arī uz radiatoriem – arī tos vajag tīrīt, citādi putekļu kārta, kas sakrājas virsū, aiztur siltumu. Un, lai siltums varētu iekļūt telpā, nevajag radiatoriem priekšā likt aizkarus, dīvānu vai skapi,» atgādina Jānis Brizga.
«Starp citu, Lielbritānijā veica pētījumu, kas atklāja, ka senioriem fizioloģiski ļoti nepatīk dzīvot drēgnās telpās. Viņiem ziemā gribas siltāku vidi, līdz ar to, ja pastāv iespēja pašiem regulēt temperatūru telpās, tā vienmēr būs augstāka par ieteicamo. Te derētu atcerēties, ka talkā var nākt siltākas segas un siltāks apģērbs.»
Ideālā temperatūra dzīvojamās telpās ziemā ir no 18 līdz 21 grādam,
savukārt siltuma ražošana ēku apkurei ir viens no lielākajiem klimata pārmaiņu veicinātājiem, enerģijas ražošanai bieži izmanto fosilos resursus.
Nauda un klimats – roku rokā
«Ļoti daudzi pētījumi liecina – jo cilvēkam vairāk naudas, jo vairāk viņš pārtiku izmet. Tā kā vairākumam senioru ienākumi nav tik lieli, viņi rūpīgi seko līdzi tam, ko pērk. Turklāt senioriem vēsturiski ēdienam ir pavisam cita vērtība. Un, pat ja ledusskapī būs kaut kas aizķēries, seniori izdomās, kā šo produktu likt lietā,» uzsver Jānis Brizga. «Varbūt dažkārt senioriem uzturs nav tas pats veselīgākais un videi draudzīgākais, bet pārtikas atkritumus viņi saražo vismazāk.»
Diemžēl fakts paliek fakts – Latvijā kopumā cilvēki ēd ļoti daudz pārstrādāto gaļas produktu, kas nav labi ne veselībai, ne klimatam. Tāpēc tas, ko iesaka dietologi, parasti iet diezgan cieši kopā ar to, ko saka arī klimata eksperti. Proti, ja domājam par klimata pārmaiņām, tad cenšamies uzturā vairāk lietot svaigus produktus, tos, kas audzēti mūsu reģionā. Rudenī ēdam mūsu pašu dārzeņus, ziemā – sakņaugus, kāpostus un uzglabājamos dārzeņus. Iespēju robežās samazinām gaļas patēriņu. Ja pavisam no gaļas atteikties nespējam, tad kaut vai, ja pusdienās cūkgaļu vai liellopa gaļu nomainām pret vistu, ieguvums jau ir trīskāršs.
Vistas gaļas ražošana rada daudzkārt mazāk siltumnīcefekta gāzu nekā liellopa gaļa.
Salīdzinot ar cūkgaļu, atšķirība ir mazāka, taču vista joprojām ir videi nedaudz draudzīgāka. Savukārt uztura zinātnieki iesaka ierobežot sarkano gaļu un īpaši gaļas izstrādājumus, piemēram, desas un kūpinājumus, jo tie saistīti ar lielāku zarnu vēža un sirds slimību risku. Vistas gaļa dod tikpat vērtīgas olbaltumvielas, un vecākā gadagājuma cilvēkiem tās ir īpaši svarīgas muskuļu saglabāšanai. Arī maciņš būs priecīgs, jo kopš 1. jūlija mājputnu gaļai, tāpat kā maizei, pienam un olām, piemēro samazināto 12% PVN likmi, un vistas gaļa mēneša laikā kļuvusi par 8% lētāka.
«Pārtikas ražošana un lauksaimniecība kopumā ir viens no galvenajiem emisiju avotiem,» norāda Jānis Brizga. Lauksaimniecība un pārtikas apstrāde rada oglekļa dioksīdu, metānu un slāpekļa oksīdu, veicinot klimata pārmaiņas. Savukārt tad, kad mēs izmetam ēdienu, izmetam arī visus resursus, kas tika iztērēti tā ražošanai, transportēšanai un iepakošanai. Un tad, kad pārtika nonāk parastajos atkritumu poligonos, tā nesadalās dabiski kā komposts, bet gan pūst zem citiem atkritumiem, izdalot metānu. Metāns ir siltumnīcefekta gāze, kas ir pat 28–80 reizes spēcīgāka un kaitīgāka par oglekļa dioksīdu, tieši ietekmējot globālo sasilšanu. Tāpēc savā ziņā varam paslavēt mūsu seniorus, kas dzīvo krietni zaļāk par saviem bērniem un mazbērniem, žēl vien, ka daudziem to diktē viņu ienākumu slieksnis.
KOPĀ ZAĻĀK – informatīva kampaņa klimatneitralitātes veicināšanai Latvijā, ko finansiāli atbalsta Emisijas kvotu izsolīšanas instruments. Par rakstu cikla saturu atbild izdevniecība Žurnāls Santa.
