Par zirgu, kas skrēja līdz nāvei – kā leģendārs varoņdarbs radīja unikālus svētkus Gruzijā
Zezvaoba – tās ir ikgadējas zirgu skriešanās sacensības, kas godina Gruzijas pagātnes varoņus. Skaists un svarīgs reģionālais notikums un kolorīts apliecinājums vietējām jāšanas tradīcijām un reģiona drosmīgajai pagātnei, kas ir dzīva arī šodien.
Foto: Ieva Andersone
Ir 1659. gads, un Austrumgruzijas province Kahetija atrodas nežēlīgā persieša Salima Hana dzelzs tvērienā. Gruzijas kristieši ir spiesti bēgt uz Persiju vai stāties pretī zobenam. Aptuveni 80 000 turkmēņu tiek ievesti no Persijas pārvaldītajām zemēm, lai aizpildītu gruzīnu bēgļu atstāto tukšumu un vajātu baznīcu ar visiem tai piederīgajiem.
Šajā laikā turkmēņi bija pazīstami kā kizilbaši.
Spēcīga bandinieku armija, kas tika izmantota šaha ietekmes nostiprināšanai Kahetijā – lai savaldītu nepaklausīgos vietējos muižniekus un lezgīnu bandītus kalnainajā Dagestānā. Aizvien karstāks mērķis bija arī muskuļu demonstrēšana strauji augošajai Krievijas klātbūtnei ziemeļu pierobežā gar varenajiem Kaukāza kalniem.
Apkārtnē visur, izņemot attālākos kalnu reģionus – Tušetiju, Hevsuretiju un Pšavi –, tolaik notika metodiska etniskā tīrīšana. Bet reiz gluži negaidīti Kahetijā palikušajiem gruzīniem pavērās iespēja atbrīvoties no saviem nekristīgajiem kungiem un atgūt nozagtās saimniecības un ciematus. Kaut uz brīdi.
