Rīga +16°C 
Eiropas meža kaķis ir viena no savvaļas kaķu sugām, kas dzīvoja Eiropā vēl tūkstošiem gadu pirms mājas kaķu parādīšanās. Interesanti, ka mājas kaķi cēlušies no cita paveida – Felis lybica, bet Eiropas meža kaķis nekad īsti nav ticis pieradināts. Viduslaikos šie dzīvnieki tika intensīvi medīti – tos uzskatīja par kaitniekiem un pat saistīja ar māņticību. 19.–20. gadsimtā daudzviet Eiropā tie gandrīz pilnībā izzuda.
Izcelsme
Eiropas meža kaķis pieder sugai Felis silvestris, kas radās pirms apmēram 1–2 miljoniem gadu Āfrikā un Eirāzijā. No šīs sugas vēlāk attīstījās vairākas pasugas – Eiropas meža kaķis (tas, par kuru stāstām), Āfrikas savvaļas kaķis (no kura cēlies mājas kaķis), kā arī Āzijas savvaļas kaķi. Zinātnieki Eiropas meža kaķa sugu aprakstījuši jau 18. gadsimtā, to klasificēja slavenais dabaszinātnieks Kārlis Linnejs. Savulaik Eiropas meža kaķis bija sastopams gandrīz visā Eiropā, taču viduslaikos un vēlāk notika to masveida iznīcināšana. Cilvēki uzskatīja, ka šie kaķi zog vistas un citus mājputnus un apdraud sīklopus. Kaut patiesībā tie pārsvarā medīja peles un grauzējus, viņi tāpat tika uztverti kā drauds.
Viduslaikos cilvēkiem vispār bija maz zināšanu par dzīvniekiem, jebkurš savvaļas dzīvnieks viņiem šķita bīstams, tāpēc to bieži nogalināja drošības pēc.
Šajos tumšajos laikos daudzi dzīvnieki tika saistīti arī ar visu pārdabisko – ar raganām un buršanos. Arī savvaļas kaķi (īpaši tumšākas nokrāsas) šķita ļaunuma iemiesojums, kas jānogalina. Vēlāk daudzviet Eiropā par plēsēju nogalināšanu maksāja atlīdzību, un tas attiecās arī uz meža kaķiem. Cilvēki tos medīja peļņas dēļ. Rezultātā šī suga daudzviet pilnībā izzuda, populācija kļuva sadrumstalota, un dažos reģionos izdzīvoja tikai atsevišķi dzīvnieki.
Kad sākās populācijas atjaunošanās?
Atkopšanās sākās 20. gadsimta vidū un beigās, īpaši pēc Otrā pasaules kara. Bet straujāk tas sāka notikt laika posmā no 1870. līdz 1990. gadam. Tieši šajā laikā Eiropā sāka mainīties attieksme pret savvaļas dzīvniekiem, parādījās dažādi aizsardzības likumi. Daudzās valstīs meža kaķi tika oficiāli aizsargāti un tika aizliegta to medīšana. Lielu lomu spēlēja arī Eiropas Savienības direktīvas (piemēram, Dzīvotņu direktīva). Dažos reģionos pamazām samazinājās lauksaimniecība un tika atjaunoti meži, kas radīja piemērotu dzīvesvietu šiem dzīvniekiem. Tur, kur populācijas izdzīvoja (piemēram, Polijā un Rumānijā), meža kaķi sāka izplatīties jaunās teritorijās. Tas notiek lēni, bet stabili, un šis ir galvenais atjaunošanās mehānisms.
Uzmanības centrā
Vai var sastapt Latvijā?
Oficiāli Eiropas meža kaķis Latvijā nav stabila suga. Atsevišķi neapstiprināti novērojumi vai aizdomas laiku pa laikam parādās, bet vairumā gadījumu tie ir bijuši savvaļā dzīvojoši mājas kaķi vai savvaļas kaķu un mājas kaķu hibrīdi. Kāpēc tā? Latvijas teritorija atrodas uz sugas izplatības areāla robežas.
Eiropas meža kaķi dod priekšroku veciem, neskartiem mežiem, vietām ar biezu pamežu, teritorijām, kur maz cilvēku.
Viņiem vajadzīgs arī pietiekams medījums. Šo kaķu populācija Eiropā ir fragmentāra, un suga daudzviet tikai nesen sākusi atjaunoties. Ar laiku tas, iespējams, varētu mainīties – ar noteikumu, ka populācija Polijā vai Lietuvā kļūs lielāka un dzīvnieki sāks izplatīties uz ziemeļiem, arī uz Latviju.
Vai Eiropas meža kaķi var turēt mājās?
Īsā atbilde – nē, nevar. Pirmkārt, daudzviet Eiropā tas ir aizsargājams savvaļas dzīvnieks. Lai gan populācija dažviet atjaunojas, Eiropas meža kaķis joprojām ir apdraudēta suga. Galvenie riski ir mežu izciršana, krustošanās ar mājas kaķiem, klimatiskās pārmaiņas, nelikumīgas medības, sadursme ar automašīnām, slimības. Otrkārt, šim dzīvniekam ir pilnīgi cita daba nekā mājas kaķim. Tas nav dzīvojis tūkstošiem gadu kopā ar cilvēku. Treškārt, tam nav instinkta meklēt cilvēka sabiedrību. Kaut arī viņš izskatās kā parasts kaķis, tas patiesībā ir savvaļas plēsējs.
Eiropas meža kaķi ir agresīvi un neprognozējami dzīvnieki, turklāt arī ļoti teritoriāli.
Ja jutīsies apdraudēti, uzbruks bez ilgas minstināšanās. Šie savvaļas kaķi necieš ierobežojumus. Cilvēks nevar viņiem nodrošināt piemērotus apstākļus dzīvošanai, jo viņiem ir vajadzīga liela teritorija – vairāki kvadrātkilometri, medību iespējas un pilnīga brīvība. Dzīvoklis viņiem būtu kā cietums. Un vissvarīgākais – Latvijā un lielākajā daļā Eiropas savvaļas dzīvniekus nedrīkst turēt nebrīvē bez īpašām atļaujām.
Dzīves ilgums
- savvaļā: 6–10 gadi;
- nebrīvē: līdz 12–15 gadiem.
Kā atšķirt Eiropas meža kaķi no mājas kaķa?
Aste – pats drošākais rādītājs
Meža kaķim:
- ļoti resna, pūkaina aste ar skaidriem melniem gredzeniem;
- gals pilnīgi melns un strups (kā nogriezts).
Mājas kaķim:
- aste parasti tievāka;
- galiņš smails, ne tik izteikti melns.
Ķermenis un izskats
Meža kaķis:
- robusts, drukns ķermenis;
- biezs, pelēcīgi brūns apmatojums ar tumšām svītrām;
- izskatās mežonīgāks, ne tik elegants.
Mājas kaķis: bieži slaidāks, ar lielāku krāsu variāciju. 3.
Kažoka raksts
Meža kaķim:
- svītras mazāk kontrastainas;
- uz muguras viena tumša līnija;
- kopumā izplūdis tonis.
Mājas kaķim:
- svītras bieži spilgtas un asas.
Uzvedība
Meža kaķis:
- ārkārtīgi piesardzīgs;
- gandrīz nekad netuvosies cilvēkam;
- aktīvs krēslā un naktī.
Mājas kaķis (arī klaiņojošs):
- var būt drosmīgāks;
- var tuvoties mājām vai cilvēkiem.
Lielākais klupšanas akmens – hibrīdi
Eiropā bieži sastopami meža kaķa un mājas kaķa krustojumi. Tie var izskatīties ļoti līdzīgi īstam meža kaķim. Pat speciālistiem dažreiz vajag veikt DNS analīzi, lai būtu simtprocentīga pārliecība.
