Rīga +15°C 
Kā ir drošāk – dāvināt vai rakstīt testamentu?
«Kā darīt ir drošāk un arī lētāk – uzdāvināt dzīvokli meitai jau tagad vai tomēr sastādīt testamentu un novēlēt to testamentā? Mazliet tomēr baidos no tā, ka, atdodot savu vienīgo dzīvokli viņai jau tagad, meita izdomās to pārdot un vēl izliks mani uz ielas,» padomu vaicā kāda IEVAS Padomu Avīzes lasītāja.
Zvērināta notāre Eva Igaune-Sēle skaidro: «Ja vēlas, lai īpašums pieder pašai, un ja vēlas dzīvot mierīgi, labāk rakstīt testamentu, kas pēc savas būtības ir pēdējās gribas rīkojuma akts. Tas nozīmē, ka testaments stāsies spēkā tikai tad, kad cilvēka vairs nebūs. Turklāt, ja ir uzrakstīts testaments, cilvēks var gan mainīt savas domas par to, kam atstāt dzīvokli vai māju, gan varbūt pats izlemt to pārdot vai mainīt, jo viņš ir īpašnieks.
Testaments ir dokuments, kas netraucē dzīvot, jo tas sāk darboties tikai tad, kad cilvēka vairs nav.
Līdz ar to drošāk rakstīt testamentu, sevišķi, ja cilvēks par savu izvēli nav pārliecināts.» Savukārt, ja dzīvokli uzdāvina, tas vairs nepaliek dāvinātāja īpašumā, un tad var gadīties dažādi – līdz pat minētajai situācijai, ka meita izvēlas dzīvokli pārdot.
Lai neattaptos uz ielas
Vai tiešām meita mammu var izlikt uz ielas vai pārdot šo īpašumu bez viņas ziņas? Zvērināta notāre atzīst – ja dāvinājuma līgumā nav paredzēts, ka dāvinātājs patur sev tiesības lietot īpašumu līdz mūža galam – tas saucas personālservitūts –, tad diemžēl viņa tā var rīkoties. Tāpēc dāvinājuma līgumā ieteicams ierakstīt punktu, ka seniors dzīvoklī, sevišķi, ja tas ir viņa vienīgais mājoklis, paliek dzīvot līdz mūža galam. Var arī iekļaut punktu, ka bez viņa ziņas to nedrīkst pārdot, dāvināt, mainīt, ieķīlāt. Ja šāda punkta dāvinājuma līgumā nav, tad bērns vai mazbērns ir tiesīgs rīkoties un var šo dzīvokli gan pārdot, gan dāvināt un mainīt. Tātad viss ir atkarīgs no tā, ar kādiem nosacījumiem veikts dāvinājums. Protams, vecāku un pieaugušo bērnu attiecības ir dažādas, un bieži vien tās ir sirsnīgas un uzticības pilnas un šādām raizēm nav pamata. Tomēr dzīvē gadās arī citādi. Ko darīt tad, ja dāvinājuma līgums jau noslēgts, tajā nav personālservitūta, bet dāvinātājs saprot, ka viņam tomēr būtu drošāk, ja šis punkts tomēr būtu?
«Jebkuras izmaiņas līgumā var veikt tikai tad, ja tām piekrīt abi – gan dāvinātājs, gan dāvinājuma saņēmējs. Ja viens nepiekrīt, neko darīt nevar. Tāpēc senioram dāvinājuma gadījumā ieteicams šo punktu ierakstīt līgumā jau sākumā, lai gan tas tomēr ir katra paša ziņā –
notārs nevienam neko neuzspiež, tikai izstāsta, ka ir šāda iespēja.
Turklāt tas nav noteikti un obligāti, jo ir, piemēram, situācijas, kad cilvēkam ir vairāki īpašumi un viņš vienu īpašumu pārraksta bērnam – tad šis apgrūtinājums nav vajadzīgs. Bet tad, ja dāvinājums ir seniora vienīgā dzīvesvieta, tad gan viss rūpīgi jāizsver,» atgādina Eva Igaune-Sēle.
Vai dāvinājumu drīkst mainīt un atcelt?
Jebkuru divpusēju darījumu, kāds ir arī dāvinājums, kas ir parakstīts ar diviem parakstiem – dāvinājuma sniedzēja un dāvinājuma saņēmēja –, var mainīt tikai tad, ja tam abi piekrīt. Tātad dāvinājuma līgumu var izmainīt tikai dāvinātājs un dāvinājuma saņēmējs. Savukārt, ja viena no pusēm izmaiņām nepiekrīt, ja rodas strīdi, tos var risināt tikai tiesā.
Vai dāvinājuma līgumu var atcelt, ja bērns par senioru nemaz nerūpējas un pat neatbild uz telefona zvaniem? Zvērināta notāre skaidro, ka dāvinājums ir bezatlīdzības darījums un dāvinājuma līgums neuzliek pienākumu rūpēties, jo tā ir dāvana. Tas ir tāpat, kā ejot ciemos – uzdāvinām dāvanu, pretī saņemam paldies, un viss.
Ja seniors vēlas, lai bērni par viņu rūpējas, tad jāslēdz uztura līgums.
«Dāvinājuma līgumu pie notāra atcelt nevar, izņemot gadījumu, ja to darīt ir ar mieru abi divi. Taču var vērsties tiesā un prasīt dāvinājumu atsaukt par rupju nepateicību, un to vērtē tiesa. Tas gan ir ļoti subjektīvi, ko katrs uzskata par rupju nepateicību – vienam tā ir jau neatbildēšana uz telefona zvanu, otram tas, ka bērni nebrauc ciemos, taču tas nav konkrēti definēts. Šeit ir vēl viens testamenta pluss: ja būtu uzrakstīts testaments, to varētu mainīt un grozīt, kā vēlas, – tiklīdz bērni nezvana vai seniors jūtas atstumts un aizvainots, tā viņš var testamentu atsaukt un mantu novēlēt, piemēram, kādam citam. Jāatceras, ka spēkā būs pēdējais rakstītais testaments un senioram nevienam nebūs jāprasa atļauja mainīt savas domas – tad viņš pats ir saimnieks un var visu izlemt,» norāda notāre.
Kura izvēle maksā lētāk?
To īsti nevar salīdzināt, jo tie ir dažādi procesi. Testamenta sastādīšana pie notāra izmaksā nepilnus 70 eiro, bet testaments nav gala dokuments – tas ir novēlējums, rīkojums nākotnei, bet pēc tam vēl ir jākārto mantojuma lieta. Ja ir atstāts testaments, mantojuma saņēmējiem jāmaksā 0,125% no mantotā vērtības; ja ir dāvinājuma līgums, tad valsts nodeva ir 0,5% no mantotā vērtības, taču īpašuma tiesības bērnam pāriet uzreiz, tiklīdz mantu uzdāvina. Rēķinot pēc procentiem, varētu šķist, ka dāvinājums izmaksā dārgāk, bet tā īsti apgalvot nevar, jo jāņem vērā, ka pastāv arī mantojuma kārtošanas process. Proti, vispirms jāuzraksta iesniegums notāram, ka bērns pieņems šo mantojumu, jo uzrakstīts testaments vēl nenozīmē, ka mantinieks to pieņems.
Tāpēc procedūra ir šāda – mantinieks ar testamentu iet pie notāra, raksta mantošanas iesniegumu, ka vēlas pieņemt to, kas testamentā novēlēts. Tad notārs nosaka dienu, kad testamentu nolasīs, uz nolasīšanu uzaicina arī citus radiniekus, piemēram, ja novēlēts mazbērnam, uz nolasīšanu uzaicina arī bērnus un vaicā, vai viņiem ir kādi iebildumi, vai viņi grib saņemt savu neatņemamo daļu. Tad seko noslēguma process, kad izsniedz mantojuma apliecību. Par to visu – gan mantošanas iesniegumu, gan testamenta nolasīšanu, gan mantojuma apliecību – jāmaksā valsts nodeva. Rezultātā ir tā – ja manto tuvs radinieks, tad izmaksas, varētu teikt, ir līdzīgas dāvinājuma izmaksām, tikai dāvinājuma gadījumā uzreiz jāmaksā vairāk, bet testamenta gadījumā maksāšana notiek pakāpeniski.
