Rīga +12°C 
Patogēnās sēnītes izraisīta matu izkrišana pieaugušam cilvēkam ir diezgan reta. Ja arī ādas/matu paraugā tādu atrod, tas uzreiz nenozīmē, ka nieze un matu izkrišana ir tieši tās dēļ. Patogēnas sēnītes mums var mitināties galvas ādā vai citur uz ķermeņa un neierosināt nekādus ādas, matu vai nagu bojājumus. Bieži vien niezi galvas ādā izraisa blaugznas jeb seborejiskais dermatīts, kura procesā arī var piedalīties sēnīte, taču nepatogēnā, kas atrodas normālas mikrofloras sastāvā.
Smagākos seborejiska dermatīta gadījumos kā papildu terapija nereti tiek nozīmēti iekšķīgi pretsēnīšu līdzekļi, taču ir arī citi medikamenti, kas efektīvāk var mazināt niezi – glikokortikoīdi krēmu, losjonu un eļļu formā, nopērkami ar ārsta recepti.
Jāsaprot, ka blaugznas ir hroniska slimība un to pavisam izārstēt nevar, bet bieži var ļoti labi kontrolēt.
Runājot par medikamentiem – patogēna sēnīte bieži vien var atrasties arī normālas ādas mikroflorā, un to nevajag ārstēt. Ja tā tiešām ir patogēnas sēnītes izraisīta matu izkrišana, tad tā ir diezgan specifiska – apaļi plankumi bez matiem, pie saknēm nolauzti mati (bet tādu gadījumu ārsti redz tikai vienu reizi desmit gados). Tomēr reizēm pie seborejiska dermatīta, kas ir pavisam cita slimība, tiek nozīmēti arī iekšķīgi pretsēnīšu līdzekļi.
Ļoti iespējams, ka uz kādu laiku būs uzlabojums, bet pēc tam atkal parādīsies nieze.
Savukārt matu izkrišanai arī var būt dažādi iemesli – saistīti vai nesaistīti ar patogēnas sēnītes izraisītu matu izkrišanu vai seborejisko dermatītu, un tas jāskata kompleksi. Tāpēc ieteicams vērsties pie speciālista – matu ārsta jeb trihologa –, lai viņš situāciju izvērtētu klātienē.
