Rīga +14°C 
Mūsdienu atšķirība no viduslaikiem nemaz nav tik liela, kā varētu šķist. Dzīvojot ierobežotā vietā, pils mūru ielenkumā, gluži tāpat kā mūsdienās, radās problēma, kur likt atkritumus. Tiesa, tolaik lielākā daļa atkritumu bija organiski, un tos – gan mizas no virtuves, gan zirgu mēslus un pakaišus no staļļiem, lapkoku skaidas no amatnieku darbnīcām, diedzētos graudus un pelavas, kas palika pāri pēc alus darīšanas, – ļoti labi varēja deponēt virtuves dārza dobēs, kur tie sadalījās, vairojot auglību. Mūsdienās diemžēl paliek pāri daudz vairāk neorganisko atkritumu – stikls, metāls, plastmasa –, kas nesadalās un dobēs nav liekami.
Un kur tad vēl dažādu lielumu, formu un materiālu augstās dobes, kas pēdējos gados kļuvušas par īstu modes lietu. Tā ka – savā ziņā esam tuvāk viduslaikiem, nekā pašiem šķiet.
Augstās dobes
Dobes būvē vēlā rudenī vai agrā pavasarī.
> No lazdu maikstīm un egļu zariem. Pirmajos gados augsto dobju apmales viduslaiku dārzam veidoja no lazdu maikstīm zedeņu pinumā. Tās jācērt pareizā laikā – no rudens līdz februārim, vēlākais, martam, vecā Mēnesī, kad mazāk cirkulē sulas. Jo resnākas, jo labāk, bet vismaz 2 cm caurmērā vajadzētu, citādi sapūs pārāk ātri. Taču lazda tik un tā nekalpo ilgi – gadus piecus. Varētu mazliet ilgāk, ja būtu laiks un pacietība maikstis mizot, vismaz vietām noraut no sāniem pa plēksnītei mizas, lai labāk žūst. Izturīgāks materiāls ir egle, tāpēc arī mietiņi, starp kuriem lazdu maikstis iepītas, ir no egles. Arī pinumam izmēģināti egļu zari. Taču tiem jābūt gariem, svaigiem un lokaniem, tieši no cirsmas, jo cietus un sakaltušus vairs nevar iepīt zedenī. Turklāt egļu kārtiņas un zarus pretstatā lazdām vēlams cirst ziemā, augoša Mēness pēdējā fāzē vai pilnā Mēnesī, kad tie bagātīgāk sulo (sveķo), jo sveķi kā dabīgs konservants labāk pasargā no pūšanas. Turpretī šajā laikā cirsta lazda, kurā ir visvairāk sulas, visātrāk satrūdēs.
> Ilgmūžīgākas – no dēļiem. Visus nosacījumus lazdu un egļu maikstu gādāšanai iespējams izpildīt tikai tad, ja pa rokai ir pašam savs mežs, kur darboties. Tāpēc viduslaiku dārzā dobju apmalēm sāka izmantot egles dēļus. Lielākai izturībai saskarē ar zemi un mitrumu, sēnēm un piepēm no iekšpuses tie ir apdedzināti un iztur padsmit gadu.
> Dobes veidotas ziemeļu–dienvidu virzienā, līdzīgi kā novieto siltumnīcu, – lai ilgāk apspīd gan rīta, gan vakara saule. Tās ir 1,3 m platas – lai ērti var piekļūt un apkopt augus arī dobes vidū.
Dobes apakšā var klāt skujotus egļu zarus biezā kārtā – lai kurmim duras degunā un tas nenāk iekšā. Ilgākā laikā arī tie satrūdēs un pārvērtīsies par auglīgu zemi. Mūsdienu dobēs var ieklāt kartonu vai ģeotekstilu. Tam virsū – kūtsmēslus, rudens lapas, kompostu, dārza augsni.
Tagad augstās dobes parasti cenšas ar augsni piebērt gandrīz līdz pašai augšai. Viduslaiku dobēs tā nav. Kāpēc? Gan tāpēc, ka nav tik daudz materiāla, gan tāpēc, ka augstāka maliņa kalpo kā aizsargs un aizvējš, kas agri pavasarī palīdz aizsargāt jaunos augus. Tomēr arī pārāk augstas brīvās malas atstāt nevar, lai tās nenoēno stādījumu. Dobes augsni, kad vien nepieciešams, var papildināt.
Augs palīdz augam
Viena no viduslaiku dārza īpatnībām ir raibā augu kompānija dobēs. Jauktā laulība jeb daudzveidība dobēs palīdz pasargāt augus no kaitēkļiem un slimībām. Viduslaiku metodes ir visai līdzīgas tām, ko pēta mūsdienās. Lai gan ir laba jebkura veida jauktā laulība, tomēr daži augi īpaši labvēlīgi ietekmē citus. Tādas ir, piemēram, kliņģerītes. Tāpēc tām var ļaut iesēties un augt, kur vien vēlas, un tās var izmantot visvisādos veidos. Tā kā kliņģerītēm piemīt antibakteriāla iedarbība, kliņģerīšu ziedus var vākt tējai. Protams, arī sēklas. Bet atlikušos lakstus rudenī var sakapāt un izkaisīt dobēs.
Salvija dobēs līdzās kāpostiem palīdz atbaidīt kāpostu balteņus, lai tie nesadēj oliņas un kāpuri nenoēd kāpostu lapas. Rudenī savukārt var savākt salviju lapas, salviju slotiņas un izžāvēt ar visiem lakstiem. Tad pavasarī, kad kāposti tikko iestādīti, bet jaunās salvijas vēl nav paaugušās, izžāvēto saberž un pakaisa dobē ap kāpostiem. Savukārt sīki sagrieztas svaigas
piparmētru lapas kādu laiku palīdz atbaidīt skudras
no tikko stādītiem augiem. Acīmredzot skudrām netīk to aromāts.
Sausā laikā ļoti noderīgi pret jebkuriem kaitniekiem – gliemežiem, lapgraužiem, skudrām – ir pavarda pelni, ko pakaisa ap augiem vai rindstarpās. Piemēram, sagatavo bedrīti sīpolu stādīšanai un jau nokaisa ar pelniem. Pirms stādīšanas sīpolus var arī pamērcēt pelnūdenī – spainī auksta ūdens iemaisa pāris sauju pelnu.
