Divi ozoli, krāsu eksplozija un pašiem sava Stounhendža. Bērziņu ģimenes māja Koknesē

Par Kārklēnu saimniekiem Solvita un Uldis kļuva pirms aptuveni divdesmit gadiem. Pirms tam mitinājušies Līvānu tipa mājā pašā Kokneses centrā. «Mana mamma ļoti, ļoti gribēja laukus. Tas bija kaut kāds divi tūkstoši sestais, septītais gads. Un arī mums kaut kā jau likās ciemā par šauru, kaimiņi tuvu…

Gribējās kaut ko tādu – kur dvēselei lidot. Un tad nāca piedāvājums nopirkt, lūk, šo māju.

Es pat nebiju viņu apskatījusies. Uldis man vienā dienā prasa – tu gribi pirkt ainavu ar diviem ozoliem?» smejoties atceras Solvita. Kā izrādās, tieši divu senu un augumā varenu ozolu dēļ noticis liktenīgais klikšķis. Jo māju – to visu jau var uzcelt un sabūvēt, bet, lai izaugtu dižs ozols, tur vajag laiku.

Žodziņš ap žodziņu

«Te bija dzīvojusi viena tantīte, un viss bija tā – žodziņš ap žodziņu, slēdzenītes, visas durtiņas aizslēgtas. Arī kaziņas bija turējusi istabā. Un to vēl diezgan ilgi varēja just…» atminas namamāte.

No oriģinālās mājas – pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados celtas koka stāvbūves – maz kas saglabājies. «Pamati, karkass, skurstenis un dažas sieniņas. Tiešām dažas. Jo otrā stāva vispār nebija, tas ir pilnīgi no jauna izbūvēts. Arī piebūve uzcelta,» pastāsta Uldis. Saimnieki arī atceras, ka sākotnēji māja bijusi apmūrēta ar dolomīta ķieģeļiem, taču viss mūrējums saplaisājis. «Nojaucām nost un tad tādu, it kā te kaut kas jau bijis, apmūrējām – lai viņa senatnīgi izskatītos. Tad arī nosiltinājām,» paskaidro Uldis.