Regīna Razuma dēla atmiņās: Mamma aizgāja, iespējams, skaistākajā sava mūža laikā – viņa bija laimīga

Dzimšanas dienas

«Mammas jubileju aizmirsis nebiju, bet to nekādi neatzīmēju. Gan mammai, gan man vienmēr ir licies, ka dzimšanas diena ir tāds salīdzinoši bēdīgs un apcerīgs brīdis. Bet bija arī izņēmumi – pāris reizes, kolēģu iedvesmota, mamma taisīja arī lielākas dzimšanas dienas. Tagad, kad mamma ir prom, neko nesvinēšu, jo… man pašam ir salīdzinoši melns dzīves posms – tas sākās ar kovidu, tad karš, kas dažādu iemeslu dēļ mani stipri ietekmēja, un mammas nāve. Tāpat darba maiņa – pāreja no algota darba uz uzņēmējdarbību, kas ir pavisam cits stresa līmenis. Arī ar sievu izšķīrāmies. Kopš kovida sākuma viss manā dzīvē juka un izmainījās – taču varbūt tas pat ir uz labo pusi. Tai, iepriekšējai, dzīvei ir pavilkta svītra, un tagad dzīves organizācija notiek pavisam citādi.

Mūsu gadījumā mamma man drīzāk bija tāds cīņu biedrs. Mums manā bērnībā un jaunībā diezgan grūti gāja – nebija, kur dzīvot, nebija naudas, un mēs kopīgi cīnījāmies ar to.