Rīga +18°C 
Domājot par šo konfliktu, bez skaidras atbildes palicis viens jautājums: kāpēc abi dzīvnieciņi nolēmuši spēkoties tieši kāpņu telpā? «Nav ne mazākās nojausmas,» sarunā ar Santa.lv plecus rausta arī Māris Lielkalns, zoologs un Rīgas zooloģiskā dārza pārstāvis. Viņš norāda – normālos apstākļos ne āpši, ne eži kāpņu telpās nedzīvo un arī nemēģina tajās iekļūt. «Mistika ir arī tāda, ka it kā kāpņu telpas durvis bijušas ciet, taču kaut kā viņi iekšā tikuši un sākuši plūkties. Jāsaka – ja šo maču salīdzina ar boksa maču, tad virziens tam bijis viens – āpsis tomēr ir citā svara kategorijā nekā ezis, un tur acīmredzami izskatījās, ka ezis ir tuvu zaudējumam.» Policijas ierašanās, visticamāk, palīdzēja novērst eža nopietnāku savainošanu vai pat bojāeju.
Kā norāda eksperts, āpša stiprās puses šādos cīniņos ir zobi un priekškājas ar garajiem, spēcīgajiem nagiem. Ezim savukārt ir cita metodika – viņš, sajūtot briesmas, saritinās kamolā un sevi aizsargā ar adatām. «Tā kā tracis bijis liels un gājis skaļi, var secināt, ka ezim klāt bija pēdējais brīdis,» saka Lielkalns. Zoologs norāda, ka uzbrukums ezim varētu nozīmēt, ka āpsis vēl varētu būt jauns un vēl tikai apgūst apkārtējo vidi. «Arī dzīvniekiem viss notiek ar treniņiem un mācīšanos,» viņš saka. Āpsis ir caunu dzimtas pārstāvis – tas ir plēsējs, tātad gaļēdājs, un, lai gan ierasti ēd dažādus kukaiņus un mazus dzīvniekus, šoreiz viņš izdomājis «aprunāties» ar ceļā sastapto ezi, tā Lielkalns.
Āpsi raksturo trijstūrveida galva un, kā jau alu dzīvniekam, spēcīgi nagi rakšanai, īsas kājas un drukns ķermenis. Āpsis var svērt padsmit kilogramu, taču vēl iespaidīgāku to padara viņa ķepas, kas atgādina mazu lācēnu. Āpsis, tāpat kā lācis, ir pēdminis – tas pārvietojas, pie zemes pieliekot visu ķepu. Nagi ir gari, un, ja dubļos palicis āpša ķepas nospiedums, ir redzami visi pieci pirksti, kas vizuāli atgādina maza lācēna ķepiņu. Tiesa, uz cīņu lielākus zvērus āpsis, visticamāk, neizaicinās, bet gan pieņems gudru lēmumu un paslēpsies kādā alā vai iedobē.
Lai arī āpsis ir meža dzīvnieks, tas nebūt nenozīmē, ka tas nevar ieklīst arī apdzīvotās vietās. Savukārt ezis pat labprāt izvēlas dzīvot cilvēku tuvumā un tur jūtas gana omulīgi. Tomēr āpsis atzinīgi novērtēs lauku viensētas, un tam ir pamatojums. «Galu galā cilvēki dara visus pareizos darbus – pļauj mauriņu un pēc tam atstāj zālīti uz zemes, zālīte sāk sadalīties un to kā barības vielas izvēlas sliekas, kuras savukārt garšo āpsim. Un āpsis, tāpat kā ezis, ziemā iet gulēt un pārtiek tikai no tauku rezervēm,» zoologs paskaidro, kāpēc tieši rudenī āpsi savas mājas tuvumā sastapt ir vislielākā iespēja.
Par āpsi liecinās konusveida caurumiņi pļavās, kurus dzīvnieks izveido ar deguna un ķepiņu palīdzību, meklējot gardumus. Taču kā migas vietu dzīvnieks izvēlēsies vietu kādā smilšainā kalniņā vai vietā ar stingru augsni un koku saknēm, lai varētu izbūvēt alu labirintu.
Uz pilsētvidi āpšus un citus dzīvniekus – lapsas, jenotsuņus un caunas – var atvilināt lielie atkritumu poligoni, kas dzīvniekiem rada interesi dažādās pieejamās barības jeb pārtikas atkritumu un atlikumu dēļ. Turklāt šajos poligonos veidojas arī dzīvnieku barības ķēde – sākotnēji tur iemitinās grauzēji, bet vēlāk jau lielāki plēsīgie dzīvnieki, kuru barību veido arī grauzēji. «Ja dzīvnieku populācija tur jūtas labi, to skaits palielinās un pamazām mazāk spēcīgus un vājākus dzīvniekus mēģina nostumt uz nelabvēlīgām vietām, taču tās ne vienmēr tiešām ir nelabvēlīgākas,» skaidro zoologs.
Ja pagadāmies kautiņa karstugunīs
Ieraugot savvaļas dzīvnieku cīkstēšanos pilsētā, noteikti var mēģināt vērsties pie pašvaldības policijas, saka zoologs. Savukārt izšķirot dzīvniekus savām rokām, jāievēro piesardzība. «Iekarsis āpsis var paskatīties arī uz citu pusi,» saka Lielkalns. Taču sev par pretinieku cilvēku tas, visticamāk, neizraudzīsies dažādo svara kategoriju dēļ. Citādāk var gadīties, ja savvaļas dzīvnieks saķēris kādu slimību. Tiesa, Latvijā saistībā ar trakumsērgas izplatību situācija ir ļoti laba – Latvija jau vairāk nekā 10 gadus ir brīva no šīs slimības.
Taču, kamēr valsts vidienē situācija ir gana droša, piesardzīgākiem jābūt Latvijas austumu pierobežā. «Krievijas un Baltkrievijas pusē trakumsērga ir sastopama, un dzīvnieki tuvu robežai, ejot savās gaitās, var nonākt arī pāri Latvijas robežai, ievazājot arī trakumsērgu. Lai tas nenotiktu, Latvija katru gadu no lidmašīnas gar robežu izmētā ēdamās vakcīnas, kuras dzīvnieki apēd un saņem nepieciešamo zāļu devu, lai kļūtu imūni pret trakumsērgu.»
Trīs līdzīgi notikumi citviet pasaulē
Arī citviet pasaulē dzīvnieku izdarības ne reizi vien likušas iejaukties policijai. Lūk, trīs piemēri!
Vācijā izglābj vīrieti no vāverēna terora
2018. gada augustā policija Vācijā steigusies palīgā kādam vīrietim, kuram pakaļ dzinies vāverēns. Policijai ierodoties notikuma vietā, mazais dzīvnieciņš joprojām terorizēja palīgā saucēju. Policija savvaļas dzīvnieku aizturēja un nogādāja policijas iecirknī, kur tā negaidīti aizmiga. Vāvere kļuva par policijas iecirkņa jauno talismanu un pat tika pie vārda – Karls Frīdrihs, raksta BBC.
„Hilfe, ich werde von einem #Eichhörnchen verfolgt!“ Eventuell mit diesen Worten richtete sich am Do, gegen 8:00 Uhr früh, ein Mann an den Karlsruher Polizeinotruf. Zur PM: https://t.co/QwOz51pXH8 Eure #Polizei #Karlsruhe https://t.co/hMIeu6g0tS
— Polizei Karlsruhe (@Polizei_KA) August 9, 2018
Kā vēlāk The Guardian skaidrojusi policijas pārstāve, māti zaudējuši vāverēni var izvēlēties vienu cilvēku un to uztvert kā mātes aizstājēju. «Tas var būt diezgan biedējoši,» apstiprina policijas iecirkņa pārstāve Kristīna Krenca. Tiesa, ne vienmēr vāveru uzbrukumi cilvēkiem beidzas tik laimīgi. 2021. gada decembrī pelēka vāvere Apvienotajā Karalistē uzbruka 18 cilvēkiem, tos savainojot. Tā tika notverta un eitanizēta. Arī Ņujorkā, ASV, 2021. gadā uzdarbojās agresīva vāvere, kas ar sērijveida uzbrukumiem iedzina bailēs visu apkaimi. «Pēkšņi vāvere uzskrēja man pa kāju, un es domāju: «Tas ir mazs grauzējs, kas gan slikts varētu notikt?» Tāpēc stāvēju pilnīgi nekustīgi, bet jau nākamajā mirklī man sāka tecēt asinis. Tā bija cīņa, kas ļoti ātri kļuva asiņaina,» tā The Guardian stāstīja kāda apkaimes iedzīvotāja, kas pēc notikušā devās saņemt arī medicīnisko palīdzību. Notikušajā iesaistījās arī pilsētas amatpersonas, norādot, ka jāiesaista licencēts dzīvnieku ķērājs, lai vāveri notvertu.
ASV kazu notur par cilvēku, kas sauc pēc palīdzības
2023. gadā Oklahomas štata policisti, dodoties uz izsaukumu palīdzēt kādam nelaimē nonākušam cilvēkam, ar lielu pārsteigumu atklāja, ka patiesībā palīgā saucējs ir kaza. «Ierodoties notikuma vietā, policisti devās kliegšanas virzienā. Nokļūstot tuvāk, policists Snīds jau skaidri dzirdēja kliedzienu «palīgā!» (angļu valodā – help!). Abi policisti skriešus devās uz skaņas avotu, līdz ātri vien atklāja, ka viņu nelaimē nonākusī dāma ir ļoti satraukusies kaza,» tā savos sociālajos tīklos notikumu aprakstījusi policija.
Kā pēc tam paskaidrojis kazas īpašnieks, tā tik skaļi un satraukti blējusi, jo tikusi nošķirta no pārējām kazām.
Pēc sarīkota jandāliņa kaza tiek notverta ar laso
2025. gada decembrī pamatīgu jandāliņu sarīkoja no mājām aizbēgusi kaza Anglijā, Viltšīrā. Notikuma aculiecinieks pēcāk Lielbritānijas sabiedriskajai raidorganizācijai BBC pastāstīja, ka kaza dzinusies pakaļ kādai sievietei un mēģinājusi apēst apelsīnus no viņu Ziemassvētku vainaga. Viltšīras policisti izmantojuši vairogus un laso, lai sagūstītu dzīvnieku un nodotu to īpašniecei. Pirms sagūstīšanas kaza nogaršojusi arī policijas aprīkojumu auto bagāžniekā.
Materiāls tapis ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.
